SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
09. novembrī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
13
13

Ko varam darīt Covid-19 risku novēršanai darbavietā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pat ja esi sevišķi apzinīgs un vienmēr ir licies, ka bez tevis darbā nevar iztikt, ja esi slims, paliec mājās.

Freepik

Ne tikai speciālisti norāda uz satraucošu tendenci, ka pašreiz, kad Covid-19 izplatās straujāk un saslimstības skaitļi ir nežēlīgāki, cilvēki pret inficēšanās riskiem izturas paviršāk nekā pavasarī. Jā, ar to vien, ka izpildām obligāti prasīto minimumu – uzliekam sejas masku autobusā, nepulcējamies lielā skaitā, jo tas ir liegts, nomazgājam rokas pēc atnākšanas no veikala –, nepietiek. Ir vēl daudz citu spraugu, pa kurām vīruss var uzbrukt. Tajā skaitā darbavietā.

īsumā
  • Epidemioloģiskās drošības likums nosaka personas pienākumu nepakļaut citas personas inficēšanās riskam.
  • Darba devējam vajadzētu apzināt iespējamos riskus un piesardzības pasākumus iekļaut iekšējās darba kārtības noteikumos, par kuriem, protams, jāinformē visi darbinieki.
  • Ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir noteikts papildu pienākums nodrošināt, ja darba specifika pieļauj, attālinātā darba iespējas, bet darbam klātienē piešķirt individuālos aizsardzības līdzekļus.
  • Darba devējam ir jāparedz pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu.
  • Ja ģimenes ārsts ir noslēdzis darbnespējas lapu, darbinieks var atgriezties darbavietā un nav pamata pieprasīt veikt nekādus kontroles testus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu rīkotajā ikgadējā darba tiesību forumā tika diskutēts arī par darba tiesību izmaiņām Covid-19 izplatības laikā.

Pienākums nepakļaut citas personas inficēšanās riskam

Covid-19 sērgas ierobežošanai tiek pieņemti arvien jauni tiesību akti. Arī Epidemioloģiskās drošības likumā ir pieņemti grozījumi, gan tikai vienreiz (jūnijā), lai precizētu 1997. gadā pieņemtā likuma normas atbilstoši aktuālajai situācijai.

Taču Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, darba tiesību forumā informējot par epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas veicami darba devējiem un darbiniekiem, uzsvēra, ka normatīvie akti jau pirms Covid-19 pandēmijas noteica epidemioloģiskās drošības prasības sabiedrībā, tai skaitā arī darbavietās.

Epidemioloģiskās drošības likums nosaka katras personas pienākumu nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, pienākumu pildīt epidemiologa norādījumus, sadarboties ar epidemiologiem epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā. Tātad likums nosaka pienākumu atbildīgi izturēties pret savu un apkārtējo veselību.

Primāri pienākums nepakļaut citas personas inficēšanās riskam nozīmē to, ka cilvēkam ar slimības pazīmēm nebūtu jādodas uz darbu, bet jāatrodas mājās un jāārstējas, norāda J. Feldmane.

Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība” nosaka kārtību darbiniekiem, kas strādā darbos, kas saistīti ar iespējamo risku citu cilvēku veselībai. Tas, pirmkārt, attiecas uz darbavietām, kas saistītas ar tiešu kontaktu ar cilvēkiem, īpaši – uz ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības iestādēm.

Savukārt MK 1999. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” vairāk attiecas uz specifiskām darbavietām, kurās ir augsts infekcijas slimību izplatības risks. Tās ir jau iepriekš minētās – izglītības, ārstniecības, sociālās aprūpes iestādes. VM speciāliste min piemēru: ja vairākiem darbiniekiem ir saslimšanas pazīmes, ja vairāki darbinieki neapmeklē darbavietu, būtu jāsazinās ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC).

Drošība darbavietās izcelta arī jaunākajos tiesību aktos

Taču ir arī jauns regulējums. MK 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai” paredz arī to, ka ieviesto pasākumu efektivitātei nepieciešama informēšana, skaidrošana, lai tiktu nodrošināta izpratne par to, kāpēc pasākumi ieviesti, kāpēc tie ir svarīgi, kā tos pareizi ievērot.

Šajos noteikumos Covid-19 ierobežošanai ir uzskaitīti pamatprincipi jeb svarīgākais: higiēna (roku mazgāšana, telpu uzkopšana un vēdināšana u. c.), distancēšanās un veselības stāvokļa uzraudzība. “Ļoti svarīgi, lai cilvēks ar slimības pazīmēm neatrastos darbavietā un nepakļautu inficēšanās riskam savus kolēģus vai arī apmeklētājus un klientus,” atkārtoti uzsver J. Feldmane.

Šeit jāpiebilst, ka arī 6. novembra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” atsevišķs punkts ir veltīts tieši atbildīgai darba devēju rīcībai. Proti, tā 5.35. punktā noteikts darba devēja pienākums:

  • nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus;
  • darbam klātienē nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus, priekšautus, virsvalkus);
  • noteikt pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Sadarbība Covid-19 laikā

Svarīga ir darba devēja un darbinieka sadarbība. Darba devējam ir pienākums nodrošināt apstākļus, lai darbinieki un klienti varētu ievērot piesardzības pasākumus, distancēšanos, lai būtu pieejami individuālie aizsardzības līdzekļi,  lai darbiniekiem būtu pieejama informācija un būtu izpratne par to, kas darāms.

Taču, kā norāda VM speciāliste, darba devēja centieniem nebūs rezultātu, ja pretī nebūs atbildīgs, lojāls darbinieks, kas ievēros piesardzības pasākumus, darīs visu, lai darba vide būtu droša.

Distancēšanās darbavietā

Arī darbavietā ir jānodrošina 2 metru fiziskās distances ievērošana, kur tas iespējams. Arī pārējo piesardzības pasākumu uzskaitījums ir plašs:

  • izveidot fizisku barjeru starp apmeklētājiem un darbiniekiem vai lietot mutes un deguna aizsegu;
  • kontrolēt cilvēku plūsmu;
  • pakalpojumu atbilstoši iespējām sniegt pēc iepriekšēja pieraksta;
  • ierobežot darbinieku pulcēšanos darbā ārpus darba pienākumu veikšanas;
  • atbilstoši iespējām un darba specifikai veicināt attālinātā darba veikšanu;
  • mazināt pakalpojumam veltīto laiku, tai skaitā neprasot personai atrasties darbinieka tuvumā, ja viņa klātbūtne nav nepieciešama.

Kā norāda J. Feldmane, veicot darba pienākumus, droši vien cilvēki atceras fiziskās distancēšanās noteikumu. Taču darbavietā diezgan riskantas situācijas ir pauzes, neformālas tikšanās, kuru laikā piesardzība nereti aizmirstas.

Taču arī tur pastāv tādi paši riski – saistībā ar koplietošanas priekšmetiem, kafijas automātiem, kopīgi lietotiem traukiem.

Tātad, ņemot vērā papildu riskus, jāizvairās no pasākumiem ārpus darba laika, jo katra papildu pulcēšanās ir papildu inficēšanās risks darba kolektīvā.

Tāpat svarīga ir cilvēku plūsmas kontrole, iespēju robežās organizējot un plānojot pakalpojumus pēc iepriekšējā pieraksta.

Darba devējam būtu arī jāpiedāvā darbiniekiem pienākumus veikt attālināti, ja tas ir iespējams, ja darbu tādā veidā darbinieks spēj veikt tikpat kvalitatīvi, kā atrodoties darbavietā. Tad arī jāizvērtē, vai darbiniekam mājās ir atbilstoši apstākļi, vai ir visi nepieciešamie rīki darba pienākumu veikšanai. “Nav jāuzskata, ka, esot attālināti, darbinieks nestrādā,” piebilst J. Feldmane.

Higiēnas pasākumi darbavietās

Par tīrību atgādināt nekad nav lieki. Pats par sevi saprotams, ka darbavietā jānodrošina iespēja mazgāt un dezinficēt rokas.

Ir jāsamazina kopīgo virsmu izmantošana. Tās ir – liftu pogas, dažādi ekrāni, kafijas automāti, ūdens vārītāji, kopīgas virtuves. Regulāri jāvēdina telpas un jātīra virsmas, jādezinficē durvju rokturi, galdu virsmas, krēslu roku balsti, virsmas tualetēs, krāni, liftu pogas, kafijas automātu pogas.

Jāatceras par uzņēmumu transportlīdzekļiem, kurus lieto vairāki darbinieki, – arī auto salonam un kabīnes virsmām nepieciešama dezinfekcija.

Darbā – tikai vesels darbinieks

J. Feldmane uzsver, ka “lietderīgi vēl un vēlreiz atgādināt darbiniekiem par viņu atbildību arī pret kolēģiem".

"Tā nav varonība – ar infekcijas slimības pazīmēm nākt uz darbu un pakļaut kolēģus riskam.”

Ja saslimst darbinieks, svarīgi sadarboties ar SPKC, kur iespējams saņemt nepieciešamās rekomendācijas.

Darba devējam vajadzētu apzināt iespējamos riskus un piesardzības pasākumus iekļaut iekšējās darba kārtības noteikumos, par kuriem, protams, jāinformē visi darbinieki.

Lielos darba kolektīvos būtu lietderīgi noteikt personas, kas seko, vai darbavietā tiek ievēroti piesardzības pasākumi. Tāpat ir lietderīgi izvērtēt darbinieku funkcijas un sadalīt darbiniekus mazākās grupās, kuras savstarpēji nesaskaras, lai kāda saslimšanas gadījumā nebūtu jānosaka mājas karantīna ļoti lielam cilvēku skaitam kolektīvā.

Lai iespējami mazinātu savstarpējo kontaktēšanos, ieteicams darbinieku grupām noteikt atšķirīgu darba laiku.

Darbavietā arī jābūt skaidram, kādā veidā rīkoties, ja darbiniekam ir slimības pazīmes, kādā veidā saslimušie darbinieki nodod savus darba pienākumus, lai varētu doties mājās.

Kad saslimušais darbinieks var atgriezties darbā

Darba tiesību forumā liela interese bija par to, vai darba devējs var pieprasīt darbinieka Covid-19 analīzes, ja darbinieks to nevar nodrošināt. Jautājumi bija arī par to, kad īsti Covid-19 pacients var atgriezties darbā.

VM speciālistes sagatavotajā prezentācijā tika izklāstītas situācijas gan par gadījumiem, kad bija saslimis darbinieks, gan par viņa kontaktpersonām.

Piemērs: Covid-19 pacients var atsākt darba gaitas, neveicot Covid-19 kontroles testu.

Ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu un novēro pacientu visu slimības laiku un noslēdz darbnespējas lapu saskaņā ar algoritmu:

  • ja personai nav slimības pazīmju – var atsākt ikdienas gaitas 7. dienā pēc slimības apstiprināšanas (14. dienā – izglītības iestādē, ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes centrā);
  • ja personai ir slimības simptomi – var atsākt ikdienas gaitas 14. dienā, ja 3 dienas nav slimības pazīmju (21. dienā – izglītības iestādē, ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes centrā).

Piemērs: Covid-19 pacienta kontaktpersona var atsākt darba gaitas, neveicot Covid-19 kontroles testu.

Ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu un novēro kontaktpersonu visu mājas karantīnas laiku un noslēdz darbnespējas lapu pēc mājas karantīnas beigām:

  • pēc 14 dienām no pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku;
  • ātrāk, ja 10. dienā veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs;
  • ja kontaktpersona ir ģimenes loceklis, tad 14 dienas no ģimenes locekļa atveseļošanās brīža vai ātrāk, ja 10. dienā veiktais Covid-19 tests ir negatīvs.

Ja darbinieka ģimenes loceklis ir kontaktpersona Covid-19 pacientam, pašam darbiniekam nav ierobežojumu ikdienas gaitām.

Paskaidrojot situācijas, J. Feldmane norāda: jāņem vērā – ja cilvēks saslimst, ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu. Ģimenes ārstam ir noteikts algoritms, kā viņš izvērtē, vai cilvēks var atsākt savas ikdienas gaitas vai nevar.

Darba devējam ir jāpaļaujas uz ģimenes ārsta lēmumu. Ja ģimenes ārsts ir noslēdzis darbnespējas lapu, darbinieks var atgriezties darbavietā un nav pamata pieprasīt veikt nekādus kontroles testus.

Ja darbinieks ir bijis Covid-19 pacienta kontaktpersona, pietiek, ja darbinieks 14 dienas ir atradies mājas karantīnā, tātad tās ir 14 dienas no pēdējā brīža, kad viņš kontaktējies ar Covid-19 pacientu. Ģimenes ārsts uzrauga visas kontaktpersonas 14 dienas. Ja cilvēkam nav nekādas slimības pazīmes, tad pēc 14 dienām ģimenes ārsts noslēdz darbnespējas lapu un darbinieks var atgriezties darbā, neveicot Covid-19 testu.

Savukārt, ja kāds bijis kontaktā ar kontaktpersonu, tas nav risks, jo kontaktpersona ir vesels cilvēks, viņa neapdraud otru cilvēku. Līdz ar to nav pamata šādam cilvēkam aizliegt veikt darba pienākumus un prasīt veikt papildu izmeklējumus.

Papildu izmeklējumus veseliem cilvēkiem veic pēc epidemiologu nosacījumiem, kuri vērtē šo nepieciešamību atbilstoši situācijām un epidemioloģiskajām indikācijām.

Veselības aprūpes speciāliste atzīst, ka SPKC epidemiologi ir ļoti noslogoti. Ne vienmēr ir iespējams pietiekami operatīvi sazināties ar visām kontaktpersonām, kas ir identificētas darbavietā.

Jautāta par situācijām, kad darbinieks ilgstoši nevar dabūt informāciju no SPKC vai ģimenes ārsta, kaut arī bijis kontakts ar inficēto, un kā šādā gadījumā rīkoties, J. Feldmane norāda, ka SPKC informē darba devēju. Epidemiologi var lūgt darba devēju informēt savus darbiniekus, kas ir bijuši kontaktā ar inficēto personu, un aicināt darbiniekus doties mājas karantīnā. Pašreiz tiekot meklēti papildu risinājumi, kā paātrināt informācijas apriti, tajā skaitā vairāk iesaistot ģimenes ārstus un arī darba devējus.

Praktiski padomi darba devējiem un darbiniekiem ir uzskaitīti Covid-19 interneta vietnes sadaļā Droša rīcība darba vidē. Tur atrodami arī ieteikumi, kā organizēt sapulces un tikšanās.

Veselības ministrija kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir atjaunojusi ieteikumus darba devējiem SPKC mājaslapā.

Informācijas, ieteikumu (rekomendāciju), padomu ir daudz, un tie atrodami dažādos avotos.

Svarīgi, lai prasības un pasākumi, ko nosakām darbiniekiem, ir saprātīgi un pierādījumos balstīti, uzsver VM pārstāve, aicinot visus būt solidāriem un atbildīgiem rūpēs par savu un apkārtējo veselību.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI