Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību līdz 6. novembrim ir noteikta obligāta prasība lietot sejas maskas sabiedriskajā transportā (tostarp autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostā u. c.), kā arī citās publiskās vietās, kuras ikdienā apmeklē liels skaits cilvēku, – veikalos, muzejos, bibliotēkās, izstādēs, baznīcās. Prasība netiek attiecināta uz bērniem līdz 13 gadu vecumam un darbiniekiem, kuri no apmeklētājiem ir nodalīti ar fizisku barjeru. Tāpat sejas masku var nevalkāt medicīnisku iemeslu dēļ. Lai noteiktie ierobežojumi sasniegtu mērķi, ir būtiski katram izprast, kāpēc tie ir nepieciešami un kā pareizi lietot un izvēlēties piemērotāko sejas masku.
Koronavīrusa izraisītā infekcijas slimība Covid-19 izplatās no cilvēka uz cilvēku ar sīkiem gaisa pilieniem, kas rodas, inficētai personai runājot, šķaudot vai klepojot. Šie gaisa pilieni ir diezgan “smagi” un, nespējot nokļūt tālu no infekcijas avota, ātri piezemējas uz tuvumā esošajām virsmām, liecina Pasaules Veselības organizācijas sniegtā informācija. Cilvēki var inficēties, ieelpojot šādus gaisa pilienus, tāpēc ir tik svarīgi, cik iespējams, ieturēt savstarpēju divu metru distanci.
Vienlaikus, tā kā šie pilieni piezemējas uz tuvumā esošajām virsmām, piemēram, uz galda, durvju vai sabiedriskā transporta rokturiem, cilvēki var inficēties, arī pieskaroties šīm virsmām un pēc tam aiztiekot savas acis, degunu vai muti. Tāpēc ir tik svarīgi regulāri mazgāt rokas ar ziepēm vai tās tīrīt ar dezinficējošu līdzekli.
Tādējādi savstarpējā distancēšanās un roku higiēna ir galvenie profilakses un higiēnas pasākumi, lai pasargātu sevi no saslimšanas.
Tomēr ne vienmēr ir iespējams apkārtējo vidi kontrolēt un pilnībā izvairīties no saskarsmes ar vīrusu. Inficēšanās riski pieaug, ja cilvēks tieši kontaktējies ar inficētu personu tuvāk par 2 metriem un ilgāk par 15 minūtēm, kā arī atrodoties vienā telpā ar sliktu gaisa ventilāciju. Tas nozīmē, ka, iestājoties rudenīgi vēsam laikam, kad nav iespējams nemitīgi turēt atvērtu logu, un pieaugot saslimstībai ar Covid-19, par augsta riska zonu kļūst sabiedriskais transports, kurā cilvēki ilgstoši atrodas tuvu cits citam. Tāpēc sabiedriskajā transportā ir nepieciešama papildu drošība jeb barjera tālākai vīrusa izplatībai – sejas maska.
Risks nonākt saskarsmē ar vīrusu pieaug arī citās publiskās vietās, kuras ikdienā apmeklē liels skaits cilvēku, – veikalos, autoostās, dzelzceļa stacijās, kultūras iestādēs, baznīcās u. c. Tāpēc, lai ierobežotu šībrīža tendenci infekcijai strauji izplatīties, prasība valkāt masku līdz 6. novembrim ir noteikta arī šādās publiskās vietās, ja netiek rīkots pasākums (organizētos pasākumos tiek ievērota papildu piesardzība, piemēram, ir ierobežots apmeklētāju skaits, tiek nodrošinātas personalizētas sēdvietas, kas cita starpā atvieglo epidemioloģisko izmeklēšanu, ja tomēr dalībnieku vidū ir atradusies ar Covid-19 inficēta persona).
Prasība valkāt masku netiek attiecināta uz bērniem līdz 13 gadu vecumam. Atbildot uz jautājumu, kāpēc tā, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādina, ka bērni nav galvenais slimības izplatības riska faktors. “Pirmais iemesls – bērni nav Covid-19 epidēmijas dzinējs. Bērni pārslimo vieglāk, viņi var inficēties savā starpā, taču gadījumi, kad bērni inficē pieaugušos, ir reti. Otrs iemesls – ir ņemts vērā, ka bērniem varētu būt grūtāk kontrolēt pareizu maskas lietošanu,” skaidro J. Perevoščikovs, piebilstot, ka vecākiem nav aizliegts bērnus nodrošināt ar maskām un mācīt to pareizu lietošanu.
Uzvelkot sejas masku, ir ļoti svarīgi neļauties viltus drošības sajūtai, jo maska vien tās valkātāju nevar pilnībā pasargāt no inficēšanās. Maskas galvenais uzdevums ir samazināt runāšanas, klepošanas vai šķaudīšanas laikā izdalīto siekalu pilienu, krēpu vai elpceļu sekrētu nokļūšanu gaisā, kur tos var ieelpot citi. Tādējādi, ja cilvēks ir inficēts ar koronavīrusu, viņa izdalītie gaisa pilieni paliks maskā un infekcija neizplatīsies tālāk.
Savukārt tiem, kuri uzskata, ka viņi ir veseli un nevienu neapdraud, epidemiologi atgādina: vīruss var būt klātesošs cilvēka siekalās jau divas dienas pirms simptomu parādīšanās.
Lai sejas masku lietošana būtu efektīva barjera vīrusa izplatībai, tās ir jālieto pareizi. Piemēram, masku pēc lietošanas nedrīkst iemīcīt kabatā vai somā, aiztikt ar netīrām rokām, piekārtot, noņemt runājot un tad atkal uzlikt atpakaļ. Tā rīkojoties, maskas valkātājs palielina inficēšanās risku sev pašam.
Vienu masku var lietot ne ilgāk par 2–4 stundām vai tik ilgi, līdz tā kļūst mitra. “Pieelpota” maska maina materiāla īpašības un zaudē savu efektivitāti. Tāpēc Veselības ministrija iesaka nēsāt līdzi rezerves masku, kā arī roku dezinfekcijas līdzekli, kas noderēs pirms tīras maskas uzlikšanas. Ir svarīgi, ka maska tiek uzlikta ar tīrām rokām – viens no galvenajiem profilakses un higiēnas noteikumiem ir neaiztikt seju un līdz ar to arī masku ar nemazgātām rokām.
Maska, kas tikusi vienu reizi lietota, ir uzskatāma par inficētu priekšmetu, kas jāieliek maisiņā. Ja maska ir vienreizlietojamā – tā jāizmet atkritumu tvertnē (maisiņš aizkavēs infekcijas tālāku izplatību). Ja maska ir vairākas reizes lietojama – tā jāizmazgā vismaz 60 grādu temperatūrā un jāizkarsē, gludinot ar tvaika gludekli.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” ir lietots jēdziens “mutes un deguna aizsegs”, tomēr noteikumu anotācijā papildus ir paskaidrots: “Kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.”
Atšķirībā no situācijas pavasarī, kad cilvēkiem nebija pieejamas sejas maskas, šobrīd kā mutes un deguna aizsegu nav atļauts izmantot šalles un lakatus. “Pētījumi liecina, ka tas nav efektīvi. Šalles un lakati visbiežāk ir izgatavoti no auduma, kas pietiekami neaiztur pilienus, kas izdalās no mutes un deguna. Tāpat šalle vai lakats nepieguļ cieši pie sejas un neizmazgāti tiek izmantoti atkārtoti,” to trūkumus uzskaita Veselības ministrija.
Kā sejas masku ir ieteicams lietot vai nu medicīnisko masku, kas nopērkama aptiekā, vai arī higiēnisko auduma masku, kura ir pieejama veikalos. Kā barjera vīrusa izplatībai derēs arī pašdarināta maska – to var uzšūt no blīvi austa auduma, kas satur vismaz divus slāņus. Maskai ir jāļauj brīvi elpot, bet cieši jāpieguļ pie sejas, lai tā nebūtu jāsakārto, pieskaroties ar rokām. Arī pašdarināta maska pēc izmantošanas ir jāievieto maisiņā un pirms atkārtotas lietošanas jāizmazgā 60 grādu temperatūrā un jāizkarsē ar gludekli.
Veicot regulāru sejas masku monitoringu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) secina, ka medicīnas masku un respiratoru piedāvājums ir ierobežots, turpretī higiēniskās sejas maskas ir pieejamas gana plaši – patērētājiem tiek piedāvātas gan vienreizējās, gan vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas cenu diapazonā no 50 centiem līdz vairākiem desmitiem eiro. Kā izvēlēties kvalitatīvāko?
PTAC norāda, ka šobrīd vienīgā saskaņotā metode higiēnisko sejas masku novērtēšanā Eiropas Savienībā ir Eiropas Standartizācijas iestādes (CEN) vadlīnijas vai CEN dalībvalstu vadlīnijas (saraksts pieejams šeit), kurās ir noteikti kritēriji masku īpašībām (filtrācijas efektivitāte, gaisa caurlaidība, kopšana un cita patērētājiem sniedzamā informācija).
Vadlīnijām atbilstoša maska būs skaidri un noturīgi marķēta ar atsauci uz Vadlīnijām CWA 17553 vai citu CEN dalībvalstu noteiktajiem standartiem, piemēram, AFNOR Spec S76-001. Tāpat, iegādājoties auduma masku, uz tās būtu jābūt norādītai informācijai par filtrācijas efektivitāti (90% vai 70%) vai filtrācijas efektivitātes “iegūto vērtību %” daļiņām, kuru izmērs atšķiras no 3 (± 0,5) μm. Visas maskas nav vienādas, tāpēc nepieciešama lietošanas instrukcija, kurā ir iekļauta informācija par to, vai tā ir vienreizēja vai atkārtoti lietojama maska, kādi ir tās glabāšanas apstākļi, mazgāšanas un žāvēšanas nosacījumi, kāds ir maksimālais tīrīšanas ciklu skaits u. c.
Savukārt informācija par prasībām medicīnas maskām un respiratoriem ir atrodama PTAC mājaslapā.
