Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Noteikumi arī līdz šim paredzēja – ja sniedzot publisku vai saimniecisku pakalpojumu vietā, kur uzturas daudz cilvēku, nav iespējams nodrošināt divu metru fizisko distanci un ierobežot pakalpojuma sniegšanas laiku, kas nepārsniedz 15 minūtes, izveido fizisku barjeru starp cilvēkiem vai pieprasa lietot mutes un deguna aizsegus.
Freepik
Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas slimības izplatību, no trešdienas, 7. oktobra, uz mēnesi tiek ieviesta obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā. Prasība netiek attiecināta uz bērniem līdz 13 gadu vecumam, kā arī personām ar kustību vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ masku nav iespējams uzvilkt. Jāpatur prātā, ka šoreiz jāizmanto medicīniskās vai higiēniskās maskas, respiratorus vai sejas vairogus, jo lakati, šalles vai līdzīgi deguna un mutes aizsegi nevar pasargāt no infekcijas izplatīšanās, norāda epidemiologi. Noteikumi attiecas arī uz pašvaldību organizētajiem skolēnu pārvadājumiem.
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas tiek piemēroti no 7. oktobra līdz 6. novembrim.
“Divu nedēļu laikā inficēšanās ar Covid-19 Latvijā ir pieaugusi 8 reizes. Var teikt, ka Latvija ir nonākusi oranžajā brīdinājuma zonā,” secina veselības ministre Ilze Viņķele.
“Līdzīgi kā citās valstīs pavasarī, Covid-19 infekcija arī pie mums ir pierādījusi, ka spēj strauji izplatīties īsā laikā. Šobrīd Latvijā ir reģistrēts visstraujākais saslimstības kāpums Eiropā – pēdējo divu nedēļu laikā tas pieaudzis par 173%, tikmēr kopējais rādītājs kontinentā ir ievērojami mazāks – 14%,” informē Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.
Pieaudzis arī pozitīvo testu īpatsvars. “Protams, ir pieaugusi testēšanas aktivitāte. Tomēr, ja vasaras mēnešos un vēl tikai pirms 2 nedēļām pozitīvo testu īpatsvars bija 0,3%, tad pagājušajā nedēļā tas jau bija 1,7%,” norādīja J. Perevoščikovs. Pēc epidemiologa teiktā, tas liecina par tendenci tuvoties draudīgajai robežai – 3%.
Pozitīvi, ka joprojām 80% gadījumu ir iespējams izsekot infekcijas avotam. Vienlaikus mainās pacientu vecuma struktūra. Slimnīcā ar vidēji smagu slimības norises gaitu nonāk arī pacienti vecumā no 40 līdz 45 gadiem, zināja teikt veselības ministre.
Sabiedrības viedoklis par ierobežojošo pasākumu nepieciešamību dalās. Daudzuprāt, tiem vajadzētu būt vismaz tikpat stingriem kā pavasarī, jo saslimstība ar infekcijas slimību ir daudz plašāka. Veselības ministre gan uzsver – lēmums arī šoreiz pieņemts, balstoties uz epidemioloģijas ekspertu viedokli.
Atšķirībā no situācijas pavasarī tagad par slimības izplatību zināms daudz vairāk, tādēļ to iespējams kontrolēt mērķtiecīgāk, cenšoties pasargāt sabiedrības ekonomisko aktivitāti.
“Vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, kurus cilvēks izelpo vai izdala, kad runā vai klepo. Vīruss var būt klātesošs cilvēka siekalās jau divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Turklāt, ja slimības norise ir viegla, tad to ir viegli sajaukt ar saaukstēšanos, tāpēc cilvēki turpina ierastās dienas gaitas – iet uz darbu, skolu un izdala gaisa pilienus, kuri satur vīrusu. Ir zināms, ka inficēties ar vīrusu var cilvēki, kuri ir atradušies tuvāk par 2 metriem ilgāk par 15 minūtēm. Tāpat inficēšanās risks pieaug, ja cilvēki ilgāku laiku atrodas slēgtās, slikti vēdinātās telpās ar inficētu personu – ja telpā ir slikta ventilācija, pilieni vēl kādu laiku var cirkulēt gaisā,” skaidro epidemiologs.
“Pamata drošības pasākumi, lai ierobežotu vīrusa izplatību un pasargātu sevi, nav mainījušies,” atgādina J. Perevoščikovs. Tā ir distancēšanās, roku higiēnas ievērošana, palikšana mājās, ja parādās simptomi. Maska ir papildu drošība.
Ir vairākas situācijas, kuras mēs varam kontrolēt, piemēram, nedoties uz vietām, kurās notiek drūzmēšanās, bet, veikalā stāvot rindā, ievērot 2 metru distanci. Savukārt izglītības iestādēs un darba kolektīvos darbu var organizēt, veidojot t. s. klāsterus – mazinot cilvēku skaitu, kuri atrodas vienā telpā, nodrošinot, ka dažādu struktūrvienību, maiņu darbinieku vai skolas klašu gaitas ikdienā nekrustojas, netiek organizētas kopīgas sanāksmes, tiek nodrošināta telpu ventilācija.
“Šobrīd slimība uzliesmo darba kolektīvos, atsevišķās izglītības iestādēs. Ja ir ievēroti šie piesardzības pasākumi, varam strādāt mērķtiecīgi – ar konkrētu departamentu vai klasi, neslēdzot visu uzņēmumu vai skolu,” skaidro J. Perevoščikovs, atgādinot, ka joprojām 80% saslimšanas gadījumu ir iespējams izsekot infekcijas avotu.
Tikmēr sabiedriskais transports ir vide, kur situācija kļūst nekontrolējama – slēgtā telpā ilgāku laiku atrodas liels skaits cilvēku, kuri visbiežāk nevar ievērot 2 metru distanci cits no cita. Iespējamība, ka viņu vidū ir ar Covid-19 inficējusies persona, ir būtiski pieaugusi. Turklāt, iestājoties rudenīgam laikam, nav arī iespējas transportu labi vēdināt, tāpēc nepieciešama papildu barjera – sejas maska, skaidro epidemiologs.
Maskas galvenā priekšrocība – tā nodrošina, ka gaisa pilieni, kurus izdala inficēts cilvēks (atcerieties – vīruss var būt klātesošs cilvēka siekalās jau divas dienas pirms simptomu parādīšanās!) paliek maskā. Savukārt, ja persona nav inficēta, maskas valkāšana izveidos papildu barjeru inficētu gaisa pilienu ieelpošanai.
“Tāpēc, ja cilvēki, braucot sabiedriskajā transportā, apzinīgi un atbildīgi lietos sejas masku, infekcija izplatīsies mazāk. Tas nemazinās citus riskus, piemēram, inficēties darbavietā vai ģimenē, taču tad slimības izplatību var izsekot un ierobežot. Ja inficēšanās notiek sabiedriskajā transportā, slimības izplatīšanās sabiedrībā kļūst nekontrolējama,” tā J. Perevoščikovs.
Vēl jāpiebilst: lai gan noteikumi paredz (6.3.1 punkts), ka līdz 6. novembrim sabiedriskajā transportlīdzeklī pasažieri, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, lieto mutes un deguna aizsegu, vienlaikus grozījumu anotācijā paskaidrots – kā mutes un deguna aizsegu var lietot medicīniskās, nemedicīniskās jeb higiēniskās maskas, kā arī vizierus un sejas vairogus.
“Atšķirībā no šā gada pavasarī ieviestajiem piesardzības pasākumiem šoreiz tiks atļauts lietot tikai sejas maskas, kas cieši pieguļ sejai,” skaidro Autotransporta direkcija.
Šāds lēmums balstīts jaunākajos pētījumos, kas liecina, ka sejas aizsegšana tikai ar šalli vai lakatu nav pietiekami efektīvs drošības pasākums pret vīrusa izplatību, skaidroja veselības ministre I. Viņķele.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc bērniem atļauts izmantot sabiedrisko transportu, nevelkot masku, J. Perevoščikovs norādīja, ka bērni nav galvenais slimības izplatības riska faktors. “Pirmais iemesls – bērni nav Covid-19 epidēmijas dzinējs. Bērni pārslimo vieglāk, viņi var inficēties savā starpā, taču gadījumi, kad bērni inficē pieaugušos, ir reti. Otrs iemesls – ir ņemts vērā, ka bērniem varētu būt grūtāk kontrolēt pareizu maskas lietošanu,” skaidro J. Perevoščikovs, piebilstot, ka vecākiem nav aizliegts bērnus nodrošināt ar maskām un mācīt to pareizu lietošanu.
Savukārt bērnam no 13 gadu vecuma mutes un deguna aizsegs sabiedriskajā transportā ir noteikti jālieto. Turklāt jārēķinās, ka vajadzības gadījumā šoferis var lūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai skolēna apliecību vecuma noteikšanai, atgādina Autotransporta direkcija. Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam autobusam.
Noteikumu anotācijā minēts, ka mutes un deguna aizsega lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transportlīdzeklī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi (piemēram, persona nevar kustināt vienu no rokām vai personai ir demence u. tml.), kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai.
J. Perevoščikovs norāda, ka šādi gadījumi būs reti, bet ir iespējami. Ja ir īpašas kontrindikācijas, kas nav acīmredzamas, vēlams nēsāt līdzi ārsta izziņu, jo šoreiz paredzēts, ka masku valkāšanu nopietni uzraudzīs, bet par pārkāpumiem – sodīs (pēc veselības ministres I. Viņķeles teiktā, jau 6. oktobra Ministru kabineta sēdē varētu tikt skatītas izmaiņas normatīvajā regulējumā efektīvāka uzraudzības mehānisma nodrošināšanai).
“Prasība lietot sejas maskas sabiedriskajā transportā noteikta līdz 6. novembrim, taču, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabosies, šāda prasība varētu tikt saglabāta ilgāku laiku,” pieļauj Veselības ministrijā.
Ieviestā pasākuma efektu varēs novērot pēc divām nedēļām, bet noturību – pēc mēneša. “Ja pēc mēneša Covid-19 izplatība stabilizēsies vai samazināsies, pienākumu lietot masku varēs atcelt, bet, ja rezultātu nebūs, tad vajadzēs ieviest papildu pasākumus – pulcēšanās ierobežojumus, ierobežojumus pasākumu norisei u. c.,” teikts grozījumu anotācijā.
Sabiedriskais transports valstī ir vitāla nepieciešamība, tāpēc svarīgi ir darīt visu iespējamo, lai mums atkal nav būtiski jāpārskata reģionālās nozīmes maršrutu tīkla kustības saraksts, slēdzot reisus, kā arī jāierobežo pasažieru skaits transportlīdzeklī,” atgādina Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Patlaban stingrāki pasākumi ir noteikti divās pilsētās – Daugavpilī un Kuldīgā –, kur slimības izplatība notika straujāk. “Pagaidām citviet Latvijā papildu ierobežojošie pasākumi netiek noteikti,” informē veselības ministre. Ja tādi būs nepieciešami, tos ieviesīs soli pa solim, sākot ar cilvēku skaita ierobežojumiem pulcēties vienkopus iekštelpās un pasākumos, kuros nevar nodrošināt personalizētas sēdvietas un distanci.
“Ļoti ceram, ka tas nebūs nepieciešams un, cilvēkiem apzinīgi lietojot maskas sabiedriskajā transportā, mums visiem kopā izdosies vīrusa izplatību samazināt. Tad nevajadzēs ierobežot alkohola tirdzniecības stundas, kā tas ir Igaunijā, vai sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību, kā Spānijā, Lielbritānijā un citur,” saka veselības ministre I. Viņķele.
“Mērķis ir izvairīties no ekonomikas pakāpeniskas slēgšanas. Lai tas izdotos, ir nepieciešama katra iedzīvotāja atbildīga un apzinīga rīcība. Mēs varam turpināt būt ekonomiski aktīvi, vienlaikus pasargājot savu un līdzcilvēku veselību,” uzsver Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
