SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
29. septembrī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
6
6

Jūrnieku sociālā apdrošināšana – ko paredz tiesību akti (I)

Vairāk nekā 80% pasaules kuģniecības uzņēmumu ir reģistrēti ārzonās (beznodokļu zonās), kuru likumi neparedz sociālo nodrošinājumu jūrniekiem no citām valstīm. Kuģi tiek reģistrēti ar tādu valstu karogiem kā Bahamas (Bahamu salas), Māršala salas, Panamas Republika u. c.

FOTO: Freepik

Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai vairākās situācijās paredzēts īpašs regulējums. Tāds ir ne tikai atšķirīgo nodokļu režīmos nodarbinātajiem, bet arī Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktos noteikto profesiju pārstāvjiem, tostarp jūrniekiem. Taču daudzi pasaules kuģniecības uzņēmumi ir reģistrēti ārzonās, kuru likumi vispār neparedz sociālo nodrošinājumu jūrniekiem no citām valstīm.

īsumā
  • Vairāk nekā 9000 Latvijas jūrnieku strādā uz kuģiem ar citas valsts karogu.
  • Bieži jūrnieki saņem nelielu pensiju vai pat tikai minimālo valsts pensiju, kas ir krietni mazāka par iepriekš saņemto atalgojumu uz kuģa.
  • Visi Latvijas jūrnieki neatkarīgi no tā, uz kādas valsts kuģa strādā, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā Latvijā.
  • Jūrniekiem, kuri strādā uz ārvalstu kuģa, atbildība par sociālo nodokļu nomaksu ir jāuzņemas pašiem.
  • Ņemot vērā jūrnieku zemo pensijas nodrošinājumu, izveidots Jūrnieku forums – īpaša depozīta (“pensijas”) programma ar paaugstinātu rentabilitāti par labu jūrniekiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas sociālo iemaksu veikšanas kārtība atkarīga no tā:

  • vai fizisko personu nodarbina uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, kurš kuģo ar Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas karogu;
  • vai fizisko personu nodarbina Norvēģijas komersants uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrēta kuģa;
  • vai jūrnieks strādā uz kuģa, kas kuģo zem tādas valsts karoga, kas nav ES dalībvalsts.

LV portālam jūrnieki vai viņu tuvinieki biežāk ir jautājuši par pensiju, taču nenorādot šīs nianses, vaicājot vien, kā Latvija maksās pensiju, ja strādāts uz ārzemju kuģiem, vai kas jādara jūrniekam, kurš strādā uz ārvalstu kuģiem, lai veiktu iemaksas Latvijā. Jautājumos ir jaušams satraukums – cilvēki apzinās, ka iztikšana no pensijas var būt knapa, jo tāda pieredze ir tiem, kuri jau saņem mazu pensiju. Par šo problēmu ir ticis rakstīts arī izdevumā “Jūrnieks”.

Atbildot uz LV portāla jautājumiem, situāciju raksturoja VAS “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra vadītājs Jāzeps Spridzāns.

Cik jūrnieku no Latvijas pašreiz un vidēji pēdējos gados ir nodarbināti uz ārvalstu kuģiem? 

Atbilstoši Jūrnieku reģistra jūrnieku sertificēšanas datubāzē atrodamajai informācijai Latvijā 2020. gada 1. janvārī bija 12 125 aktīvo jūrnieku un jūrnieku vidējais vecums ir 44 gadi. Lielākā daļa jeb aptuveni 11 000 no visiem aktīvajiem jūrniekiem ir sertificēti darbam uz tirdzniecības flotes kuģiem. Nedaudz virs 1000 jūrnieku ir sertificēti darbam uz zvejas flotes kuģiem un iekšējo ūdeņu kuģiem. Pēdējos piecos gados aptuveni 9000 Latvijas jūrnieku (Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un citu valstu jūrnieki, kuri dzīvo Latvijā) ir bijuši nodarbināti uz ārvalstu karoga kuģiem.

Informāciju par Latvijas jūrnieku nodarbinātību Latvijā uztur licencēti komersanti, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā. Ņemot vērā, ka ne visi Latvijas jūrnieki izmanto šo komersantu darbiekārtošanas pakalpojumus, var pieņemt, ka realitātē iepriekšminētais skaits ir lielāks, proti, aptuveni 9500–9700 Latvijas jūrnieku strādā uz kuģiem ar citas valsts karogu.

Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc jūrniekiem ir zems sociālais nodrošinājums? 

Tiesības uz sociālo nodrošinājumu (bezdarbnieka pabalstu, maternitātes vai paternitātes pabalstu, pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju u. c.) ir personām, kuras ir veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Zems sociālais nodrošinājums ir jūrniekiem, kuri strādājuši uz ārvalstu kuģiem un nav maksājuši sociālās iemaksas Latvijā. Vairāk nekā 80% pasaules kuģniecības uzņēmumu ir reģistrēti ārzonās (beznodokļu zonās), kurās likumi neparedz sociālo nodrošinājumu jūrniekiem no citām valstīm. Kuģi tiek reģistrēti ar tādu valstu karogiem kā Bahamas (Bahamu salas), Māršala salas, Panamas Republika u. c. Ārvalstu nodarbinātības nosacījumi neparedz obligātu sociālā nodrošinājuma maksājumu veikšanu Latvijā, un jūrniekiem netiek veikts apdrošināšanas stāža un sociālās apdrošināšanas maksājumu uzkrājums Latvijā. Ja netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, tad jūrnieks nevar šeit saņemt pabalstus, pensijas un citus sociālos pakalpojumus. Bieži jūrnieki saņem nelielu pensiju vai pat tikai minimālo valsts pensiju, kas ir krietni mazāka par iepriekš saņemto atalgojumu uz kuģa.

Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža un valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apmēra. Latvijas jūrniekam, kurš strādā uz kuģiem ar Latvijas karogu, ir vienlīdzīgs sociālais nodrošinājums un tiesības uz visiem valsts sociālajiem pakalpojumiem kā Latvijā nodarbinātam iedzīvotājam, jo Latvijas darba devēji (kuģu īpašnieki) maksā valsts normatīvajos aktos noteiktās sociālās iemaksas.

Jūrniekiem, kuri ir nodarbināti uz ārvalstu karoga kuģa, ir iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai. Papildus visi jūrnieki, gan tie, kuri strādā uz Latvijas karoga kuģiem, gan uz ārvalstu karoga kuģiem strādājošie, var pievienoties 3. pensiju līmenim, brīvprātīgi veidojot papildu uzkrājumus savai pensijai. Vairāki jūrnieki ir interesējušies par iepriekšminēto iespēju un to arī izmanto.

Visi Latvijas jūrnieki neatkarīgi no tā, uz kādas valsts karoga kuģa strādā, maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijā. Jūrniekiem ir noteikts speciālais nodokļu režīms, par bāzi nosakot 1,5 vai 2,5 minimālās algas – atkarībā no ieņemamā amata. Likuma izpratnē tā pati bāze ir jāpiemēro, veicot obligātās sociālās iemaksas. IIN nomaksu kontrolē Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet jūrniekiem, kas strādā uz ārvalstu karoga kuģiem, pašiem ir jāuzņemas atbildība par sociālo nodokļu nomaksu. Ja jūrnieki šīs iemaksas (ir atļauts arī veikt lielākas sociālās iemaksas) neveic, tad viņi nevar prasīt no valsts augstu sociālo nodrošinājumu. Darbā iekārtošanas kompānijas un arodbiedrība jūrniekus informē par šiem aspektiem.

Vai zems sociālais nodrošinājums ir arī tad, ja jūrnieks strādā pie ES dalībvalsts darba devēja, tostarp uz Norvēģijas Starptautiskajā reģistrā reģistrēta kuģa? ES tiesību akti nosaka striktu kārtību, kādā veicamas sociālās iemaksas, tātad nodarbinātajiem būtu jābūt sociāli apdrošinātiem. 

Jūrniekiem, kuri strādā uz ES dalībvalstu kuģiem, sociālo nodrošinājumu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālo nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

Iepriekšminētie regulējumi paredz, ka par jūrniekiem, kuri strādā uz kuģiem ar ES dalībvalstu karogu, sociālie maksājumi ir veicami saskaņā ar kuģa karoga valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem tādā pašā kārtībā kā par attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Sociālās iemaksas paliek valstī, kurā tās tiek samaksātas.

Izņēmums ir gadījums, kad jūrnieks pastāvīgi dzīvo tajā pašā dalībvalstī, kurā darba devējs veic uzņēmējdarbību vai dalībvalstī ir reģistrēta darba devēja juridiskā adrese. Iepriekšminētajā izņēmuma gadījumā sociālie maksājumi ir veicami jūrnieka dzīvesvietas valstī, nevis kuģa karoga valstī (Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11. panta ceturtā daļa). Tad jūrnieki būs apdrošināti Eiropas Savienības valstī, kurā veiktas sociālās iemaksas.

Starp Latviju un Norvēģiju ir noslēgts līgums, kas noteic, ka Latvijas jūrniekiem, kuri ir nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā reģistrā reģistrētiem kuģiem, ir tāda pati sociālā drošība kā jūrniekiem, kuri strādā uz Latvijas karoga kuģa. Norvēģijas karoga kuģu īpašnieki reģistrē Latvijas jūrniekus kā sociāli apdrošinātas personas un par jūrniekiem veic noteiktus sociālos maksājumus Latvijā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, izriet, ka Latvijas jūrnieki, kuri strādā uz Norvēģijas Starptautiskajā reģistrā reģistrēta kuģa, ir sociāli apdrošināti.

Kas ir “Jūrnieku foruma” programma?

1999. gadā tika izveidota Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Jūrnieku forums”, lai sniegtu kvalitatīvus un izdevīgus finanšu pakalpojumus jūrniekiem, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu un Krājaizdevu sabiedrību likumu. Sabiedrība apkalpo tikai un vienīgi jūrniekus un viņu ģimenes locekļus. Ņemot vērā jūrnieku zemo pensijas nodrošinājumu, tika izveidota īpaša depozīta (“pensijas”) programma ar paaugstinātu rentabilitāti par labu jūrniekiem. Jūrnieku foruma izstrādātā programma piedāvā jūrniekiem veikt uzkrājumus pensijai, un vairāki jūrnieki programmā jau ir iesaistījušies un izmanto to. Vairāk informācijas par šo programmu var iegūt, apmeklējot “Jūrnieku foruma” mājaslapu.

Kā norāda J. Spridzāns, atbildes uz jautājumiem par sociālo nodrošinājumu sagatavotas, par pamatu ņemot Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības (LTFJA) sniegto informāciju.

Publikācijas turpinājumā plašāk tiks skatīts jautājums, kurā valstī un kā jūrnieks var veikt sociālās iemaksas.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU