SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
05. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
11
11

Jūrnieku sociālā apdrošināšana – kurā valstī un kā veic iemaksas (II)

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sociālās drošības regulējums Eiropas Savienībā paredz, ka jūrniekiem, kuri strādā uz jūras kuģa, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas minētajā dalībvalstī.

FOTO: Freepik

Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu vairākās situācijās nosaka īpašs regulējums. Tāds Eiropas Savienībā paredzēts arī jūrniekiem.

īsumā

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība atkarīga no tā:

  • vai jūrnieku nodarbina uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, kurš kuģo ar Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas karogu;
  • vai jūrnieku nodarbina Norvēģijas komersants uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem;
  • vai jūrnieks strādā uz kuģa, kas kuģo zem tādas valsts karoga, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā materiālā “Nodokļi no jūrnieku, kuri nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ienākumiem” par obligātajām iemaksām paskaidrots:

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no Latvijas komersanta nodarbināto jūrnieku ienākumiem veic darba devējs vispārējā kārtībā, 11% obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu ieturot no algas un 24,09% samaksājot no saviem līdzekļiem.

Ja fizisko personu nodarbina uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, kurš kuģo ar Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas karogu, obligātās iemaksas Latvijā netiek veiktas, jo jūrnieki ir sociāli apdrošināmi valstī, ar kuras karogu kuģo kuģis.

Obligātās iemaksas Latvijā var veikt darba devējs, vai arī šo pienākumu var pildīt pats darbinieks, ja viņš un darba devējs par to ir vienojušies. Darba devējam vai darbiniekam ir jāreģistrējas kā obligāto iemaksu veicējam Latvijā.

Citas dalībvalsts darba devējs ar personu, kurai piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, var vienoties, vai persona veiks obligātās iemaksas pati vai ar darba devēja starpniecību. Par vienošanos citas dalībvalsts darba devējs informē VID. Ja obligātās iemaksas veic darba devējs, tad tas reģistrējas VID kā obligāto iemaksu veicējs, iesniedzot informāciju, kurā norādīts darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs (citā dalībvalstī) un juridiskā adrese.

Ja jūrniekam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ir piemērojami Latvijas Republikas tiesību akti – izsniegts A1 sertifikāts – un persona ir vienojusies, ka obligātās iemaksas veiks pati, tad darba ņēmējs tās veic iekšzemes darba ņēmēja (kurš strādā pie ārvalstu darba devēja) statusā.

Ja fizisko personu nodarbina Norvēģijas komersants uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem, obligātās iemaksas veic pats jūrnieks – darba ņēmējs – kārtībā, kāda noteikta iekšzemes darba ņēmējam, kuru nodarbina ārvalstu darba devējs.

Kompetentā iestāde Latvijā – VSAA

Latvijas kompetentā institūcija sociālā nodrošinājuma jomā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

VSAA, saņemot iesniegumu no Norvēģijas kuģu īpašnieka, viņa vietējā pārstāvja vai jūrnieka, izdod sertifikātu, kurā noteikts, ka uz personu turpina attiekties Latvijas sociālās drošības normatīvie akti, un laika periods, kurā minētie normatīvie akti tiks piemēroti. Vienu šī sertifikāta kopiju VSAA nosūta darba ņēmējam, otru – darba devējam.

Pie ārvalstu darba devēja nodarbinātais iekšzemes darba ņēmējs 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas reģistrējas kā nodokļu maksātājs VID (uzrādot personu apliecinošu dokumentu un noslēgto līgumu).

Pie ārvalstu darba devēja nodarbinātā iekšzemes darba ņēmēja obligāto iemaksu likme vispārējā gadījumā ir 35,09%. Darba ņēmējs iemaksas veic un iesniedz ziņojumus par veiktajām iemaksām līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, t. i., līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim, 15. janvārim.

Ziņojuma veidlapa ir atrodama VID tīmekļa vietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Nodokļi” – “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās  iemaksas” – “Veidlapas un iesniegumi” – “Ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”.

Situācijas. Kurš un kur veic iemaksas?

Vispārējs nosacījums ir tāds, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic tajā valstī, kurā persona strādā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Tomēr ir paredzēti izņēmumi (attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu, darba veikšanu vairākās dalībvalstīs, arī dažādu profesiju pārstāvjiem – jūrniekiem, ierēdņiem, lidojuma apkalpē nodarbinātajiem u. c.), norāda VSAA preses sekretāre Iveta Daine.

Tā kā regulas prasības ir sarežģītas un jūrnieka sociālajai apdrošināšanai izvēli vēl sarežģītāku padara pieļaujamās atkāpes no regulas, aplūkosim situācijas atsevišķi. Tās ir skaidrotas VSAA informācijā, kā arī aģentūras speciālistu sniegtajās atbildēs uz LV portālam e-konsultācijās jautāto.

Situācija A. Jūrnieks nodarbināts uz jūras kuģa, kas peld ar kādas ES dalībvalsts karogu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic tajā valstī, ar kuras karogu brauc kuģis. Saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. a) un 4. punktu uz personām, kuras nodarbinātas uz jūras kuģa, kas brauc ar dalībvalsts karogu, attiecas minētās dalībvalsts (karoga valsts) tiesību akti.

Piemēram. Latvijā dzīvojoša persona ir nodarbināta uz kuģa, kas brauc ar Maltas karogu. Uz šo personu attiecas Maltas tiesību akti, un sociālās iemaksas ir jāveic Maltā saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteikto.

Situācija B. Jūrnieks nodarbināts uz jūras kuģa, kas peld ar kādas ES dalībvalsts karogu. Darba devēja juridiskā adrese reģistrēta citā valstī.

Sociālās iemaksas ir jāveic minētajā (citā) valstī, ja jūrnieks tajā pastāvīgi dzīvo. Regula noteic: persona, kura tiek nodarbināta uz kuģa, kas brauc ar kādas dalībvalsts karogu, taču saņem atalgojumu no darba devēja, kam juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, ir pakļauta otras minētās dalībvalsts tiesību aktiem, ja viņa pastāvīgi dzīvo minētajā valstī.

Piemēram. Persona dzīvo Latvijā un ir nodarbināta uz kuģa, kurš brauc ar Šveices karogu, bet viņa saņem atalgojumu no Latvijā reģistrēta uzņēmuma. Uz šādu personu attiecas Latvijas tiesību akti, un sociālās apdrošināšanas iemaksas darba devējs par šo personu maksā Latvijā.

Situācija C. Jūrnieks nodarbināts uz Norvēģijas Starptautiskajā reģistrā reģistrēta kuģa.

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju, uz jūrniekiem, kuri dzīvo Latvijā un ir nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem, attiecas Latvijas sociālās drošības tiesību akti. Līdz ar to Latvijas jūrnieki, strādājot uz minētajiem kuģiem, sociālās iemaksas turpina veikt Latvijā. Šādiem jūrniekiem nepieciešams A1 sertifikāts.

Kuģis ar trešās valsts karogu

Jūrniekiem zems sociālais nodrošinājums ir arī tāpēc, ka tiek strādāts uz “lēto karogu” kuģiem.

Piemēram. Jūrnieks, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, strādā uz ES valstī reģistrēta darba devēja starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, kurš kuģo ar trešās valsts karogu (piemēram, Libērijas karogu), un darba devējs ne Latvijā, ne citā valstī neveic sociālās apdrošināšanas maksājumus par jūrniekiem.

VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Rasma Kalniņa, komentējot piemērā minēto situāciju, norāda, ka Eiropas Savienības tiesa (EST) skatīja šādu lietu: Latvijas jūrnieks strādāja pie ES darba devēja (Nīderlandes) uz kuģa, kas kuģo ar trešās valsts karogu (Bahamu) ārpus ES teritorijas. EST tiesa lēma, ka šāda situācija ietilpst Regulas Nr. 883/2004 piemērošanas jomā un šāda persona ir pakļauta dzīvesvietas (Latvijas) tiesību aktiem saskaņā ar regulas 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu. Līdz ar to šādai personai var tikt izsniegts A1 sertifikāts un viņai vajadzētu reģistrēties VID (08.05.2019. EST spriedums lietā C-631/17).

A1 sertifikāts jūrniekam

VSAA izsniedz A1 sertifikātu, kas apliecina, ka obligātās iemaksas ir veicamas Latvijā. Lai saņemtu A1 sertifikātu, ir jāaizpilda iesniegums “Iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot valstī, ar kuru noslēgts starpvalstu līgums.

A1 sertifikāts ir dokuments, kas apliecina, kurā dalībvalstī (ES, EEZ vai Šveicē) veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ir nepieciešams arī Latvijas jūrniekam, kurš strādā uz citas dalībvalsts kuģa (citas dalībvalsts karogs) un atalgojumu saņem no Latvijas uzņēmuma.

Kas var brīvprātīgi pievienoties Latvijas pensiju sistēmai

Izdevuma “Jūrnieks” publikācijās, kurās aprakstītas problēmas ar jūrnieku zemo sociālo nodrošinājumu, tostarp tāpēc, ka jūrnieki strādā uz “lēto karogu” kuģiem, norādīts: pensiju sistēmai var pievienoties brīvprātīgi.

Brīvprātīgi sociālās apdrošināšanas iemaksas var veikt personas, kurām nav piešķirta vecuma pensija un kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai un pastāvīgi dzīvo Latvijā. Svarīgi zināt, ka brīvprātīgās iemaksas var veikt arī ar atpakaļejošu datumu, taču ne ātrāk par laiku, kad persona VSAA ir reģistrēta kā brīvprātīgi apdrošinātā persona.

Jūrnieka tiesības saņemt Latvijas pakalpojumus

Par Latvijā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām jūrnieks var pārliecināties, iesniedzot VSAA iesniegumu “Iesniegums informācijas par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā uzkrātajiem datiem saņemšanai”.

Ja par jūrnieku VSAOI tiks veiktas kā par darba ņēmēju (situācija, kad jūrnieks strādā uz citas dalībvalsts karoga kuģa un atalgojumu saņem no Latvijas uzņēmuma), viņš būs apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, kas dos tiesības arī saņemt attiecīgo pakalpojumu. Tāpat arī iekšzemes darba ņēmēji pie ārvalstu darba devēja ir apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

Jūrniekiem ģimenes pabalsti ir jāpieprasa tajā ES dalībvalstī, kurā viņi ir sociāli apdrošināti, tātad – kuģa karoga valstī. Ja jūrniekam ir Latvijā izdots A1 sertifikāts, tad ģimenes pabalsti ir jāpieprasa Latvijā.

Regulas 52. panta 5. punkts paredz, ka Latvijas pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu, saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem. Tātad, ja jūrnieks ir sociāli apdrošināts Latvijā, tad periodi, kuros faktiski veiktas iemaksas, veidos viņa apdrošināšanas stāžu vecuma pensijai. Ja jūrniekam, kurš pieprasa Latvijas vecuma pensiju, Latvijas pensijai pietrūkst apdrošināšanas stāža, citās ES dalībvalstīs uzkrātais apdrošināšanas stāžs tiek ņemts vērā, tikai nosakot tiesības uz pensiju.

Katra valsts nosaka tiesības uz pensiju saskaņā ar savas valsts normatīvajos aktos paredzēto. Tādejādi ir iespējams, ka jūrnieks nopelna arī citas valsts pensiju.

Profesiju klasifikatorā ir minēta profesija – ierindas jūrnieks. Atbildot uz LV portāla jautājumu, vai regulā noteiktā kārtība jūrnieku sociālajā apdrošināšanā attiecas uz konkrētu klasifikatorā minēto profesiju – ierindas jūrnieks – vai arī uz visiem, kuri strādā uz jūras kuģa (piemēram, kuģa pavāru u. c.), VSAA paskaidro, ka Regulas Nr. 883/2004 noteikumi par piemērojamo tiesību aktu noteikšanu attiecas uz visām personām, kuras tiek nodarbinātas uz jūras kuģa.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI