Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Bez atvaļinājuma, slimības laika un dīkstāves ir vēl vairākas situācijas, kad tiesību akti uzliek par pienākumu darba devējam maksāt darbiniekam atlīdzību, ja tajā laikā nav strādāts. Darba likuma 74. pantā ir noteikti gadījumi, kad šāda atlīdzība pienākas. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju skaidrojam darbinieka tiesības, balstoties uz reālām dzīves situācijām.
Darba likuma 74. pants paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt (atkarībā no nolīgtā darba samaksas veida – laika algas vai akorda algas) darba samaksu vai vidējo izpeļņu, ja darbinieks neveic darbu Darba likumā noteikto attaisnojošo iemeslu dēļ.
Likuma ietvarā attaisnojošs iemesls ir:
Savukārt, piemēram, uz saslimšanu, kura var būt sākusies darba laikā un kuras dēļ darbinieks ir devies vizītē pie ārsta, par to pirms tam informējot darba devēju, attaisnojošais iemesls nav attiecināms. Darba devējam nenostrādātās darba stundas nav jāapmaksā.
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa skaidro, ka donoru aktivitāšu un atpūtas dienu jautājumi ir attiecināmi tikai uz konkrēto darba devēju. Kā tas izriet no tiesību normas, darbiniekam par vienu asins nodošanas reizi ir tiesības izmantot divas brīvas dienas: dienu, kad nodod asinis, un nākamo (vai citu pēc vienošanās) dienu. VDI iesaka atpūtas dienas izmantot uzreiz, jo tās ir jāizmanto ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
Piemēram, darbinieks ir mainījis darbavietu un lūdz jaunajam darba devējam piešķirt apmaksātu brīvdienu par donora dienām, jo iepriekšējā darbavietā to nav izmantojis. Darba devējs to atsaka. Vai donora brīvdiena iet zudumā? Vai tā bija jākompensē naudā, darba attiecības izbeidzot?
“Jaunajam darba devējam nav jāpiešķir apmaksāta atpūtas diena par asins nodošanu, ko darbinieks ir veicis, kad bija darba tiesiskajās attiecībās ar iepriekšējo darba devēju. Darba likumā nav noteikts pienākums kompensēt naudā neizmantotās donora atpūtas dienas,” norāda D. Stivriņa.
Plašāk – skaidrojumā “Asins donora tiesības, pienākumi un iespējas – ko paredz normatīvais regulējums”.
Darba tiesību juriste Velga Slaidiņa izdevumā “Darba tiesības” norāda: uz attaisnojošiem iemesliem nav attiecināma darbā neesamība studiju nodarbību vai eksāmenu sesiju dēļ. Atbilstoši Darba likuma 157. panta regulējumam darbiniekam, kas paralēli darbam mācās jebkurā izglītības iestādē, darba devējs piešķir mācību atvaļinājumu saskaņā ar darba koplīguma vai darba līguma noteikumiem – ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
Lai darba devējs piešķirtu divas brīvas dienas bēru sarīkošanai, parasti nepieciešams iesniegt miršanas faktu apliecinošu dokumentu. Zināmas neērtības var rasties situācijā, kad mirušais tuvinieks dzīvo citā vietā un miršanas fakta reģistrēšanas dokuments vēl nav izsniegts. Kā pierādīt darba devējam tuvinieka miršanas faktu? D. Stivriņa iesaka iesniegumā par attaisnoto prombūtni minēt apstākļus un norādīt, ka apliecinošie dokumenti tiks uzrādīti vēlāk.
Kas uzskatāms par tuvu ģimenes locekli? Šis jautājums var būt aktuāls arī personām, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās. Vai par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāms darbinieka dzīvesbiedrs?
D. Stivriņa skaidro: “Tiesības uz darba devēja apmaksātām divām brīvām dienām sakarā ar tuva ģimenes locekļa nāvi bieži rada neizpratni par to, kā interpretējams jēdziens “tuvs ģimenes loceklis”. Tādēļ ir ieteicams sniegt šo skaidrojumu iestādes iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, darba koplīgumā vai papildu sociālo garantiju nolikumā. Vienlaikus tiek pieņemts, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu.
Par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu.
Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā, kas paredz pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa nāvi, ir sniegts konkrētu ģimenes locekļu uzskaitījums: laulātais, bērns, vecāki, vecvecāki, adoptētājs vai adoptētais, brālis vai māsa.
Saskaņā ar Civillikuma Ģimenes tiesību daļu laulību slēdz dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks. Līdz ar to Civillikuma izpratnē laulība ir juridiski nostiprināta savienība dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts darba inspekcijas ieskatā personas, kas dzīvo civilās attiecībās un nav noslēgušas laulību, nav uzskatāmas par laulātajiem.”
Atbildot uz jautājumu, vai darbinieks ir tiesīgs lūgt piešķirt brīvas dienas, ja nomiris laulātā vecāks, VDI juriste norāda: “Par vecākiem Darba likuma izpratnē ir uzskatāmi: māte; tēvs; viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns; audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību; aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Līdz ar to laulātā vecāki otram laulātajam nav uzskatāmi par vecākiem.”
Taču šādā gadījumā darbinieks var lūgt piešķirt brīvas dienas “uz sava rēķina”, kā neapmaksājamas brīvdienas.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunajos Darba likuma komentāros minētā norma skaidrota kā atšķirīga gan laika, gan apmaksas ziņā. Ja pārcelšanās notiek uz citu dzīvesvietu, piemēram, citu dzīvojamo māju, tās pašas apdzīvotās vietas teritorijā pēc paša darbinieka iniciatīvas, darba devējam nav pamata apmaksāt pārcelšanās dienu. Savukārt, ja pārcelšanās notiek uz citu apdzīvotu vietu pēc paša darbinieka vēlmes, darbiniekam ir tiesības uz divām apmaksātām darba dienām.
Tiesības uz apmaksātu pārcelšanos vienas apdzīvotas vietas robežās ir noteiktas tikai tādā gadījumā, ja pārcelšanos iniciējis darba devējs.
Lielākās neskaidrības var radīt jēdziens “izziņas iestāde”. VSIA “Latvijas Vēstnesis” jurists Jānis Frīdmanis e-konsultācijā ir skaidrojis: “Izziņas iestādes jēdziens ir precizēts Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 9. punktā; normatīvajos aktos lietotie termini “izziņas iestāde” un “izziņas izdarītājs” līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini “izmeklēšanas iestāde” un “izmeklētājs”.
Tādējādi ar izziņas iestādi ir saprotama policija. Saskaņā ar likuma “Par policiju” 15. pantu policija sastāv no Valsts policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas. Visas minētās iestādes, veicot sev normatīvajos aktos deleģēto pienākumu pildīšanu un izmeklēšanas funkciju, ir tiesīgas ar pavēsti aicināt personas ierasties konkrētajā iestādē.”
Kā norādīts LBAS Darba likuma komentāros, par attaisnojošu ir uzskatāms apstāklis, kad darbinieks piedalās nejauša notikuma vai citu ārējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kas apdraud sabiedrības kārtību vai drošību. Ar nejaušiem notikumiem saprotami, piemēram, plūdi, avārija utt. Dalību šādu notikumu seku novēršanā apliecina izziņas iestādes izsniegts dokuments.
“No 2020. gada 1. janvāra kalendārā gada ietvaros darbinieks, kas ir iesaistījies zemessardzē, pēc Zemessardzes vienības komandiera rakstveida paziņojuma par kolektīvo apmācību organizēšanu piecas dienas pēc kārtas var tajās piedalīties un saņemt darba devēja atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu). Pēc tam darba devējam šos izdevumus kompensē Ministru kabinets noteiktā apmērā un kārtībā.
“Vispārējā kārtībā darbinieks paziņo par šādiem apstākļiem, tiklīdz tas ir objektīvi iespējams. Turklāt, ja attaisnojošu iemeslu iestāšanās var tikt plānota iepriekš, piemēram, asins nodošanas gadījumā (ar atsevišķiem izņēmumiem), tad paziņojumam jābūt savlaicīgam.
Savukārt, ja šādi apstākļi ir negaidīti (piemēram, tuva ģimenes locekļa nāve), tad darba devēju būtu vēlams informēt vismaz pirms attiecīgās darba dienas sākuma. Šāda paziņošanas kārtība nodrošinātu darba devējam nepieciešamo laiku, lai saplānotu veicamā darba apjomu, piemēram, aizvietotu konkrētu darbinieku vai arī sadalītu tā pienākumus. Lai nerastos domstarpības, pašu paziņošanas veidu (vai, piemēram, sākumā pietiek ar telefona zvanu vai īsziņu) būtu ieteicams noteikt uzņēmuma iekšējā dokumentā,” stāsta D. Stivriņa.
Tāpat viņa norāda, ka ne visos Darba likuma 74. pantā minētajos gadījumos ir jāraksta iesniegums. “Iesniegums jāiesniedz tikai tad, kad apstākļi ir tieši saistīti ar darbinieka objektīvajiem attaisnotas prombūtnes gadījumiem, piemēram, tuva ģimenes locekļa nāvi, asins nodošanu u. tml. Kad ir iespējams, protams, jāpievieno dokumenti, kas apliecina attaisnotas prombūtnes apstākli, piemēram, tiesas izziņu par dalību tiesas sēdē, izsaukumu uz zemessardzes apmācībām u. tml.”
