Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Lai veicinātu asins donoru kustību, Darba likums paredz, ka laiks, ko darbinieks pavada, nododot asinis vai asins komponentus, ir attaisnota prombūtne, pēc kuras pienākas apmaksāta atpūtas diena. Šoreiz piedāvājam atbildes uz iedzīvotāju visbiežāk iesūtītajiem jautājumiem par donoru tiesībām – vai atpūtas diena ir jāizmanto uzreiz? Vai darba devējam ir jākompensē neizmantotās atpūtas dienas? Vai apmaksāta brīvdiena pienākas, ja asins nodošana tikusi atcelta? Sniedzam arī ieskatu tajā, kādas papildu iespējas piedāvā iesaistīšanās donoru kustībā.
Darba likuma 74. panta pirmās daļas otrais punkts noteic, ka asins vai asins komponentu nodošana ārstniecības iestādē, iepriekš par to paziņojot darba devējam, ir attaisnots darba kavējums, par kuru darba devējam ir pienākums izmaksāt noteikto darba samaksu vai vidējo izpeļņu.
“Uzreiz gan jāpiebilst, ka par attaisnotu prombūtni šajā gadījumā atzīstams tikai tas laiks, kuru darbinieks ir pavadījis, nododot asinis ārstniecības iestādē, bet ne visa diena, ja vien nav kādi objektīvi apstākļi, kādēļ darbiniekam tam ir nepieciešama visa darba diena,” skaidro Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse. Piemēram, par šādiem apstākļiem varētu uzskatīt lielu attālumu līdz ārstniecības iestādei, donora veselības stāvokļa pasliktināšanos pēc asins nodošanas u. c.
Papildus minētajam Darba likuma 74. panta sestā daļa paredz, ka darbiniekam pēc asins un asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Šādu atpūtas dienu parasti piešķir nākamajā darba dienā pēc asins nodošanas, taču drīkst izmantot arī vēlāk. Darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā. Piemēram, pelnīto papildu brīvdienu var pievienot darbinieka ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tomēr ir jāņem vērā, ka atpūtas diena par konkrēto asins vai asins komponentu nodošanas reizi ir izmantojama ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins nodošanas dienas.
Šī paša Darba likuma panta trešajā daļā precizēts abos gadījumos (gan par laiku, kas nepieciešams, lai nodotu asinis, gan atpūtas dienu) izmaksājamās atlīdzības apmērs. Proti, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.
Likumdevējs ir ierobežojis apmaksāto atpūtas dienu skaitu, nosakot, ka darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas atpūtas dienas pēc asins vai asins komponentu nodošanas kalendāra gada laikā ar piebildi – ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits.
Tas nozīmē, ka Darba likumā ir noteiktas tikai minimālās prasības, kas darba devējam obligāti jāievēro. Taču darba devējs ir tiesīgs paredzēt labvēlīgākus noteikumus, nekā noteikts Darba likumā, un, piemēram, darba līgumā vai darba koplīgumā noteikt lielāku apmaksāto atpūtas dienu skaitu.
Tieši tāpat darba devēja iekšējos dokumentos var paredzēt situācijas, kad attaisnota prombūtne var būt ilgāka par laiku, kas nepieciešams, lai nodotu asinis ārstniecības iestādē.
Darba likums noteic vispārīgos principus, kas jāievēro ne tikai darba devējam, bet arī darbiniekam, kurš vēlas ārstniecības iestādē nodot asinis. Viens no tiem ir darbinieka pienākums informēt darba devēju par nodomu ziedot asinis.
“Darba likums tiešā veidā neregulē, kā ir jānotiek iepriekšējās paziņošanas pienākuma izpildei. Gan iepriekšējas paziņošanas, gan atpūtas dienas izmantošanas kārtību var regulēt iekšējās kārtības noteikumos, darba līgumā, darba koplīgumā un ar rīkojumiem. Jebkurā gadījumā, ja darba kārtības noteikumos nav paredzēts, kā jānotiek iepriekšējai paziņošanai no darbinieka puses, paziņošanai būtu jānotiek savlaicīgi, lai darba devējs tam var sagatavoties,” uzsver I. Vjakse.
Vai darba devējs ir tiesīgs atteikt atļauju doties nodot asinis vai lūgt to darīt citā laikā? Atteikt vispār darba devējs nav tiesīgs. Darba likums paredz darba devēja pienākumu nodrošināt tiesības ziedot asinis un izmantot apmaksātu atpūtas dienu. Tomēr šis jautājums ir jāvērtē atbilstoši katras individuālās situācijas faktiskajiem apstākļiem. “Darba devējs atsevišķās objektīvi attaisnojamās situācijās var lūgt darbinieku nodot asinis citā dienā, piemēram, ja darbiniekam ir jāveic steidzams, iepriekš neparedzēts darbs,” skaidro Labklājības ministrija.
LV portāla E-konsultāciju sadaļā iedzīvotāji mēdz iesūtīt neskaidros jautājumus arī par savām darba tiesībām, nododot asinis vai asins komponentus. Šeit apkopotā veidā piedāvājam tos, kuri atkārtojas visbiežāk.
Jautājums: Vai pienākas atpūtas diena, ja asins nodošana tika atcelta veselības stāvokļa dēļ?
Atbilde: Ja, ierodoties asins nodošanas vietā, ārstniecības persona konstatē, ka potenciālajam donoram ir, piemēram, zems hemoglobīna līmenis, asinis nodošana jāatceļ, un personai tiek izsniegta izziņa darba devējam par asins nodošanas iestādē pavadīto laiku. Šādā gadījumā darba devējam nav pienākuma par to piešķirt apmaksātu atpūtas dienu, jo Darba likums paredz, ka apmaksāta atpūtas diena darbiniekam pienākas pēc asins nodošanas.
Jautājums: Vai darba devējam ir pienākums kompensēt neizmantoto atpūtas dienu asins donoram pēc darba attiecību izbeigšanas, līdzīgi kā tas ir neizmantota ikgadējā atvaļinājuma gadījumā?
Atbilde: Nē, Darba likums neparedz darba devēja pienākumu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, izmaksāt atlīdzību par neizmantoto apmaksāto atpūtas dienu, kura darbiniekam pienākas pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
Jautājums: Ja asins donors ir mainījis darbavietu, vai iepriekšējā darbavietā neizmantoto atpūtas dienu, kas pienākas pēc asins nodošanas, var lūgt piešķirt jaunajā darbavietā?
Atbilde: Darbiniekam bija tiesības un iespēja Darba likumā noteiktajā kārtībā izmantot atpūtas dienu pie darba devēja, ar kuru donors bija darba tiesiskajās attiecībās laikā, kad nodeva asinis ārstniecība iestādē. Nākamajam darba devējam nav saistoši pienākumi, kuri izriet no iepriekšējām darba tiesiskajām attiecībām ar citu darba devēju.
Jautājums: Ja asins donoram ir divi darba devēji, vai pēc asins nodošanas atpūtas diena pienākas abās darbavietās?
Atbilde: Atpūtas diena pēc asins ziedošanas donoram pienākas abās darbavietās. Ja izziņu ir nepieciešams iesniegt vairākās darbavietās, ārstniecības iestādē ir jāpieprasa izziņas apliecināta kopija, kuru iespējams saņemt reizē ar izziņu.
Katrs donors pēc asins ziedošanas saņem nelielu kompensāciju, bezmaksas maltīti 1,42 eiro vērtībā jeb veselīgu uzkodu paciņu, kā arī izziņu darba devējam apmaksātas atpūtas dienas piešķiršanai.
Kompensācija pienākas izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai, piemēram, augļu, vitamīnu vai maltītes iegādei. Tās apmērs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos:1
Jānorāda, ka papildus minētajai kompensācijai un izziņai darba devējam apmaksātas atpūtas dienas izmantošanai arī pašvaldības var lemt par atbalstu donoru kustībai. Vairākas Latvijas pašvaldības sniedz finansiālu atbalstu donora nokļūšanai tuvākajā ārstniecības iestādē, kur iespējams ziedot asinis.
Savukārt Liepājā tie donori, kuri pēdējo divu gadu laikā nodevuši ne mazāk kā trīs fizioloģiskās normas (1.2l) asiņu, var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus 50% apmērā pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā.2 Tikmēr personām, kuras ziedo asinis Daugavpils reģionālajā slimnīcā, ir tiesības saņemt papildu atbalstu 5 eiro apmērā par katru asins nodošanas reizi.3
Regulāriem asins donoriem ir iespēja saņemt Valsts asinsdonoru centra izsniegtu privilēģijas karti, kas nodrošina tiesības saņemt atlaides dažāda veida pakalpojumiem uzņēmumos, kuri tādā veidā atbalsta donoru kustību.
“Pērn Valsts asinsdonoru centrs asins donoriem kompensācijās par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai izmaksāja 222 787 eiro. Vienlaikus Latvijā tiek sperti pirmie soļi bezatlīdzības donoru kustības virzienā,” LV portālam pastāstīja Valsts asinsdonoru centra preses sekretārs Jānis Vecvagars.
Pērn 2. martā stājās spēkā grozījumi MK noteikumos, kas paredz donora tiesības turpmāk pēc brīvprātības un labas gribas principa atteikties no kompensācijas par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai.
Kopumā pērn VADC saņēma 52 001 asins donāciju, kas bija pietiekami, lai nodrošinātu slimnīcu pieprasījumu pēc asins komponentiem. 1,14 procentos gadījumu jeb 592 reizes donori no pienākošās kompensācijas atteicās. “Šāds donoru lēmums ļāva VADC budžetā ietaupīt 2 528 eiro, kuri tiks novirzīti donoru kustības veicināšanas pasākumiem,” norādīja J. Vecvagars.
Asins ziedošana ir nesavtīga palīdzība, glābjot dzīvību cilvēkiem, kam ir nepieciešamas donora asinis, bet ne tikai – tā ir arī bezmaksas iespēja pārbaudīt savu veselību.
“Katram potenciālam donoram pirms pirmās asins ziedošanas tiek noteikta ABO asinsgrupa, rēzus piederība un hemoglobīna līmenis, lai nekaitētu donora veselībai un sagatavotu kvalitatīvus asins komponentus,” skaidro VADC.
Pēc katras asins nodošanas tiek izmeklēts, vai tajās nav pazīmju, kas liecina par saslimšanu ar HIV, C vai B hepatītu vai sifilisu. Turklāt molekulārās metodes, ar kādām tiek pārbaudītas donora asinis, ļauj inficēšanos ar hepatītu un HIV vīrusu konstatēt ļoti agrīnā stadijā.
Plašāka informācija pieejama VADC mājaslapā.
1 Ministru kabineta noteikumu Nr. 1037 Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai 17.11 punkts.
2 Liepājas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 19 Par braukšanas maksas atvieglojumiem Liepājas pilsētas sabiedriskajā transporta maršrutu tīklā 5. punkts.
3 Daugavpils pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 46 Daugavpils pilsētas pašvaldības materiālais atbalsts mazaizsargātajām personām 52. punkts.
