Ar naudas atbalstu motivēs bezdarbnieku iesaisti darba tirgū

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo  nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Grozījumi stājās spēkā 20. jūnijā.

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas un negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas tiks ieviesti vairāki pasākumi nodarbinātības veicināšanai, jo, kā liecina pieredze, tautsaimniecība pēc krīzes atgūstas pakāpeniski un darba tirgū uzlabojumi ir ar laika nobīdi, raksturojot jauno instrumentu nepieciešamību, uzsvēra labklājības ministre Ramona Petraviča.

Pasākumi ir vairāki: īslaicīgs algu subsīdiju mehānisms bezdarbnieku pieņemšanai darbā, jaunas programmas klātienes studentiem un papildu apmācības, kā arī labvēlīgāki noteikumi pagaidu sabiedriskajiem darbiem.

Algas subsīdijas paredz finansiālu atbalstu tiem darba ņēmējiem, kas pieņems darbā bezdarbniekus. Darba devējs līdz četriem mēnešiem varēs saņemt valsts dotāciju darba algai 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī. Piemēram, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija būs 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī, paskaidrots noteikumu grozījumu anotācijā.

Vēl viens nosacījums – darba devējam pēc atbalsta pasākuma beigām ir jāpatur darbinieks darbā vēl vismaz trīs mēnešus. Darba devējam ne vēlāk kā desmit dienas iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā jāpublicē informācija par brīvo darbavietu.

Darba devēji šim pasākumam varēs pieteikties līdz 2021. gada 31. decembrim. Tajā plānots iesaistīt 15 000 bedarbnieku. Paredzēts finansējums 23,5 miljoni eiro.

Papildu atbalsts studentiem bezdarbniekiem

Bezdarbnieka statusu ieguvušajiem klātienes studentiem paredzēta iespēja  piedalīties prasmju un iemaņu attīstības pasākumā, kas ļautu studējošajiem studiju laikā attīstīt pētnieciskās, organizatoriskās un IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā augstskolā vai koledžā. Pasākumā iesaistītajiem studentiem maksās stipendiju – 10 eiro par katru dalības dienu (aptuveni 200 eiro mēnesī).

Pasākums ilgs līdz sešiem mēnešiem. LM tajā plāno iesaistīt 3000 bezdarbnieku. Plānotais finansējums – 3,6 miljoni eiro.

Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos pagarināts nodarbinātības periods no līdzšinējiem četriem mēnešiem līdz 6 mēnešiem. Šajos darbos varēs piedalīties tie bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un bezdarbnieka palīdzības pabalstu.

Algotajos sabiedriskajos darbos ir paredzēts nodarbināt 8000 bezdarbnieku. Tam atvēlētais finansējums – 10,9 miljoni eiro.

Bezdarbniekiem ar augstāku kvalifikāciju un prasmēm ir domātas papildu mācību programmas augstskolu moduļu veidā. Tā būs iespēja apgūt kādu studiju programmu pa daļām, nekļūstot par studentiem. Šīs programmas tiek piedāvāts apgūt tiešssaistes mācību veidā, piemēram, tās varētu būt datorzinības, valodas, uzņēmējdarbība.

Paredzētaiss finanējums – 29,5 miljoni eiro.

Gandarījumu par Labklājības ministrijas iniciatīvām, kurās ir piedāvājums arī studējošo atbalstam, preses konferencē pēc valdības sēdes pauda izglītības ministre Ilga Šuplinska: “Pieredze izmantot augstskolu, zinātnisko institūtu, biedrību vai nodibinājumu, kurā tiek praktizētas studējošo pētnieciskās, organizatoriskās iemaņas, ir ļoti labs veids, kā atbalstīt studējošos un kā nonākt līdz teicamam studiju rezultātam. Priecē arī tas, ka valdība radusi iespēju atbalstīt augstskolas, kas sagatavo moduļus arī mūžizglītības, tālākizglītības un pārkvalificēšanās periodam.”

Jaunie nodarbinātības atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Sociālā fonda, kā arī pārdalot Labklājības minsitrijas programmu līdzekļus.

30. jūnijā beidzas dīkstāves pabalstu un dīkstāves palīdzības pabalstu periods. Šie pabalsti bija paredzēti, lai uzņēmēji varētu noturēt darbiniekus un darbinieki nepapildinātu bezdarbnieku rindas. Tāpēc ir sagatavoti nākamie instrumenti, lai radītu jaunas darbavietas un uzņēmēji pieņemtu darbā bezdarbniekus, norādīja labklājības ministre, piebilstot, ka arī Ekonomikas ministrija gatavo noteikumus par vēl citiem atbalsta pasākumiem, kas būs paredzēti eksportējošiem uzņēmumiem.