SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
09. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
5
5

Cik daudz naudas ir valdībai Covid-19 krīzes pārvarēšanai

LV portāla infografika

Valdība regulāri informē par arvien jauniem atbalsta pasākumiem krīzes skartajiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un nozarēm, un pašreiz uzsvars tiek likts uz ekonomikas atdzīvināšanu, liekot pamatus izejai no krīzes un attīstībai. Kopš marta tiek nosauktas miljardiem lielas summas, kas ir grūti uztveramas, jo vairākumam sabiedrības svarīgi ir tie simti eiro, ar kuriem jāiztiek kārtējā mēnesī. Kad tiek pārmērīgi uzstāts – dodiet vairāk naudas –, valdība atgādina, ka Latvija naudu aizņemas un tā būs jāatdod.

īsumā
  • Valsts kases naudas līdzekļu kontos pieejamā resursu rezerve maija beigās ir 3,1 miljards eiro, un tā ir paredzēta valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts aizdevumu nodrošināšanai un valsts parāda saistību izpildei, arī Covid-19 ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai
  • Valsts kases kontos pieejamās resursu rezerves galvenais avots ir finanšu tirgos veiktie aizņēmumi.
  • No 625 miljoniem eiro, kas 2020. gadā atvēlēti neparedzētiem gadījumiem, Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem līdz 3. jūnijam piešķirti 352,4 miljoni eiro.
  • Sagaidāms, ka Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis varētu pieaugt līdz 52% no iekšzemes kopprodukta 2020. gada beigās, vidējā termiņā nepārsniedzot 55% no IKP.
  • Stratēģijā Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ietverti 5 rīcības virzieni – cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide eksportspējai, finanšu pieejamība un infrastruktūra.

Līdz šim fragmentārā informācija ļauj saprast, ka Latvija aizņemas starptautiskajos finanšu tirgos un ka rezervē ir līgumi par iespējamiem aizdevumiem no Eiropas finanšu institūcijām. Lemjot par kārtējiem dīkstāves un citiem pabalstiem, pamatojumā tiek norādīts, ka tiem tērējami valsts budžeta programmas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Šis avots pēkšņi šķiet kļuvis neizsmeļams.

Iespējams, cilvēkus mulsina (vai pat maldina) piesauktie 4–4,5 miljardi eiro krīzē mobilizētās naudas iepretī realitātei: salīdzinoši daudz mazākajai summai (apmēram 200 miljoniem eiro), kas jau piešķirta dažādos pabalstos. Šī summa līdz gada beigām pieaugs, taču jāapzinās, ka miljardus nav paredzēts “kaisīt no helikoptera”. Dzīres mēra laikā nav plānotas.

Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai paredzēti pasākumi nozaru modernizācijai, infrastruktūras uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kā arī sociālajai aizsardzībai.

Tātad atbalsts būs arī pēc ārkārtējās situācijas. Nauda šim gadam un turpmākajiem gadiem jau ieplānota un pat provizoriski sadalīta. Vēl jo vairāk tāpēc der zināt, ko īsti dalām.

Valsts kase* sniedz atbildes uz LV portāla jautājumiem: kāds naudas apmērs pašreiz ir Valsts kasē, ar ko valdība var rēķināties, īstenojot atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes seku pārvarēšanai? Kāds ir neparedzētiem gadījumiem izmantojamo līdzekļu apmērs un to avoti? Kā Latvijas jaunie aizņēmumi ietekmēs ārējo un iekšējo parādu?

Cik naudas ir Valsts kasē

Valsts kases naudas līdzekļu kontos pieejamā resursu rezerve maija beigās ir 3,1 miljards eiro, un tā ir paredzēta kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai: valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts aizdevumu nodrošināšanai, valsts parāda saistību izpildei (atmaksai saskaņā ar grafiku, piemēram, 2020. gada jūnijā – 112,5 miljoni eiro, decembrī – 550 miljoni eiro, 2021. gada janvārī – 1 miljards eiro), arī Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai, informē Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Digna Lapiņa.

Kur ņemam naudu

Valsts kases kontos pieejamās resursu rezerves galvenais avots ir finanšu tirgos veiktie aizņēmumi. No 2020. gada marta sākuma līdz maija beigām, papildinot Valsts kases kontos jau pieejamos resursus un nodrošinot finansiālu segumu atbalsta pasākumiem Covid-19 uzliesmojuma seku mazināšanai, Valsts kase aizņēmās 2 miljardus eiro finanšu tirgos, arī:

  • starptautiskajos finanšu tirgos – 1,550 miljardus eiro (papildu emisija 2026. gadā dzēšamajām obligācijām 550 miljonu eiro apmērā un jaunas obligācijas 1 miljarda eiro apmērā ar dzēšanu 2023. gadā);
  • iekšējā finanšu tirgū 454,5 miljonu eiro apmērā (2 gadu obligācijas 356,5 miljonu eiro apmērā un papildu emisija 2025. gadā dzēšamajām obligācijām 98 miljoni eiro).

Paralēli tiek nodrošinātas arī papildu aizņemšanās iespējas no starptautiskajām finanšu institūcijām. 2020. gada 9. aprīlī noslēgts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu Investīciju banku, ar ko iespējams piesaistīt ilgtermiņa finansējumu 500 miljonu eiro apmērā Covid-19 seku mazināšanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī ir apstiprināta iespēja aizņemties 150 miljonus no Eiropas Padomes Attīstības bankas. Eiropas Investīciju banka dod iespēju aizņemties 400 miljonus eiro no līdzekļiem, kas paredzēti Eiropas Savienības (ES) fondu projektu līdzfinansēšanai.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem papildināti ar 600 miljoniem eiro

2020. gadā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz 03.06.2020. no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem pavisam kopā piešķirts finansējums 357,7 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar MK pieņemtajiem lēmumiem Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem līdz 03.06.2020. no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirti 352,4 miljoni eiro:

  • VID dīkstāves pabalstu izmaksai –101,8 miljoni eiro;
  • Zemkopības ministrijai lauksaimnieku atbalstam – 45, 5 miljoni eiro;
  • Veselības ministrijai – 23,3 miljoni eiro: medicīnas aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu, medikamentu, vienreizējo materiālu iegādei – 13,9 miljoni eiro, 8 miljoni eiro piemaksām medicīnas darbiniekiem, 1,3 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanai;
  • Labklājības ministrijai 49,3 miljoni eiro: sociālo pabalstu izmaksai ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību un pašvaldībām, arī pašvaldības pabalsta daļējai segšanai – 2,2 miljoni eiro, vecāku pabalsta izmaksu turpināšanai – 10,6 miljoni eiro, piemaksām par apgādībā esošu bērnu – 6,3 miljoni eiro, bezdarbnieka palīdzības pabalstam –30,3 miljoni eiro;
  • Iekšlietu ministrijai – 3,1 miljons eiro piemaksu nodrošināšanai par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, aizsardzības līdzekļu iegādei un dalībai ES novērošanas misijā Gruzijā;
  • mediju atbalstam2,3 miljoni eiro (NEPLP un SIF);
  • Aizsardzības ministrijai – 45,7 miljoni eiro individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei un transportēšanai;
  • Satiksmes ministrijai – 75,0 miljoni eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā;
  • Izglītības un zinātnes ministrijai – 5,6 miljoni eiro: attālināta mācību procesa nodrošināšanai – 0,6 miljoni eiro un valsts pētījumu programmas izveidei – 5 miljoni eiro;
  • Valsts kancelejai – 0,06 miljoni eiro, lai segtu izmaksas par saziņas nodrošināšanu un tīmekļa vietnes izveidi;
  • Tieslietu ministrijai – 0,8 miljoni eiro: reliģiskajām savienībām (baznīcām) – 0,2 miljoni eiro, Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbinātajiem piemaksu nodrošināšanai – 0,5 miljoni eiro un Latvijas Zvērinātu notāru padomei servera iegādei –0,02 miljoni eiro;
  • citiem neparedzētiem gadījumiem saskaņā ar MK 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” līdz 03.06.2020. piešķirti 5,3 miljoni eiro;
  • līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikums līdz 03.06.2020., ņemot vērā pārdalīto saskaņā ar Finanšu ministrijas rīkojumiem un akceptēto Ministru kabinetā, – 267,3 miljoni eiro.

Valsts kases mājaslapā pieejama operatīva informācija par faktisko līdzekļu izlietojumu.

Informācija par valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem” piešķirto līdzekļu izlietojumu saistībā ar Covid-19 (12.03.2020.–31.05.2020.) liecina, ka, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta izdevumi līdz maija beigām bijuši 30,28 miljoni eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstos izmaksājusi gandrīz 2 miljonus eiro.

Neparedzēto gadījumu līdzekļu avoti

Likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” apstiprināta apropriācija valsts budžeta 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” – 23,5 miljardi eiro.

Minētais finansējums paredzēts valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.

Likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (Covid-19 likums) noteikts, ka finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, palielināt likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteikto apropriāciju programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

Lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, atbilstoši uz Covid-19 likuma pamata pieņemtajiem MK rīkojumiem ir palielināta apropriācija (piešķirti papildu līdzekļi) programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 600 miljonu eiro apmērā, kā arī veikta līdzekļu pārdale 1,5 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta iestāžu budžetiem, kuros ir izveidojies ietaupījums izdevumos par mācību, darba un dienesta komandējumiem un darba braucieniem.

Kā jauna aizņemšanās ietekmēs valsts parādu

2019. gada beigās Latvijas vispārējās valdības parāds (pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, pēc kuras salīdzina fiskālos rādītājus starp ES dalībvalstīm) bija viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū: 36,9% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ņemot vērā ievērojamo aizņemšanās apjoma pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 uzliesmojuma seku mazināšanai un ekonomikas atbalstam veicamo un plānoto pasākumu finansēšanas nepieciešamība, atbilstoši šībrīža prognozei indikatīvi sagaidāms, ka Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis varētu pieaugt līdz 52% no IKP 2020. gada beigās, vidējā termiņā nepārsniedzot 55% no IKP, norāda Valsts kase.

Latvijas Banka: parādam pieaugot, fiskālā ilgtspēja jāsaglabā

2019. gada beigās valsts parāds bija 10,8 miljardi eiro. Likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteikts, ka budžeta sagatavošanā izmantota IKP (faktiskajās cenās) prognoze 2020. gadam – 33,154 miljardi eiro. Savukārt maksimālais valsts parāds 2020. gada beigās likumā tika noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Stratēģijā Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai, ko 26. maijā apstiprināja valdība, ietverti 5 rīcības virzieni – cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide eksportspējai, finanšu pieejamība un infrastruktūra –, kuros pasākumi plānoti trīs secīgos soļos un laika posmos:

  • tautsaimniecības stabilizācijas periods – 2020. gadā īstenojami pasākumi, kas vērsti uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā;
  • pārorientācijas periods – 2021.–2022. gadā īstenojami pasākumi, kas, ņemot vērā Covid-19 krīzes radītās izmaiņas globālajā ekonomikā, kā arī izmantojot Latvijas tautsaimniecības priekšrocības un izaicinājumus, rada jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību un orientējoties uz ekonomikas strukturālajām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus;
  • izaugsmes fāze – sākot no 2023. gada un turpmāk īstenojami pasākumi tautsaimniecības transformācijai, kas balstīti dinamiskā preču un pakalpojumu eksporta attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi ar produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.

Stratēģijā ir iekļauta sociālā atbalsta nepieciešamība, uzsverot, ka papildus īstenojami pasākumi saistībā ar sociālā “spilvena” pilnveidi iedzīvotājiem, kuri atrodas dīkstāvē vai ir palikuši bez darba.

Vienlaikus stratēģijā ir atsauce uz Latvijas Bankas norādīto: lai gan ekonomiskie apstākļi pašreiz prasa būtisku fiskālās politikas stimulu tautsaimniecības un tās dalībnieku – uzņēmumu un mājsaimniecību – atbalstam, pasākumi vienlaikus ir jāsamēro ar valsts budžeta iespējām gan šobrīd, gan tālākā nākotnē, neizsmeļot valstij pieejamo fiskālo telpu turpmāku krīžu risināšanai. Proti, ir nepieciešams tērēt ilgtspējīgi. Krīzei noslēdzoties, Latvijas valdības parāds nedrīkstētu pārsniegt 50–55% no IKP, kas ir būtisks pieaugums pret situāciju 2019. gada beigās, kad valdības parāds bija 36,9% no IKP. Līdz ar izaugsmes atsākšanos fiskālajai politikai jāspēj nodrošināt, ka 6–8 gadu laikā valdības parāds tuvinātos 40% no IKP.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, arī Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka pagājušonedēļ precizējusi prognozi, lēšot, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7,5%.

* Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās funkcijas ir ne tikai valsts budžeta izpildes un finanšu uzskaites organizēšana, asignējumu piešķiršana un maksājumu veikšana no valsts budžeta ieņēmumiem, bet arī valsts parāda vadība.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU