NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. maijā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
6
6

Lūkos izmantot krīzes radītās iespējas, ieguldot infrastruktūrā un cilvēkresursos

Viens no pieciem valdības stratēģijas rīcības virzieniem paredz novirzīt 2,2 miljardus eiro ilgtspējīgu publisko infrastruktūras projektu atbalstam, tā stimulējot iekšzemes pieprasījumu un sildot ekonomiku.

Freepik

26. maijā valdībā apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai”. Tajā ietverti pieci rīcības virzieni, rosinot līdz 2023. gadam infrastruktūras projektu īstenošanai nodrošināt publiskās un privātās investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā.

īsumā
  • Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ziņojumā nav minēti konkrēti atbalsta pasākumi krīzes mazināšanai.
  • Tos līdz 1. jūlijam izstrādās piecās sadaļās – “Cilvēkkapitāls”, “Inovācijas”, “Eksports”, “Finanšu pieejamība” un “Infrastruktūra”.
  • Piedāvātā stratēģija ietver trīs secīgus soļus – tautsaimniecības stabilizāciju, pārorientācijas fāzi un izaugsmes fāzi.
  • Stabilizācijas fāze, kas plānota šogad, ietver trīs virzienus: vīrusa izplatības mazināšanu, tautsaimniecības stabilizāciju un sociālā miera nodrošināšanu.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku, Latvija kopumā ir mobilizējusi 4,5 miljardus eiro, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Divi no tiem paredzēti pasākumiem, par kuriem valdība jau ir pieņēmusi lēmumus, piemēram, pabalstiem un infrastruktūras projektiem. 1,5 miljardus eiro paredzēts novirzīt nesaņemto nodokļu maksājumu aizvietošanai, lai nebūtu jāsamazina valsts budžets. Viens miljards eiro tiks piesaistīts privātajā sektorā. Kopumā krīzes mazināšanai mobilizēto līdzekļu apmērs ir 15% un IKP un 45% no viena gada budžeta, atzina Ministru prezidents. 

Informatīvā ziņojuma mērķis ir izveidot stratēģisku ietvaru kompleksam pasākumu kopumam, kas ļautu pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu. “Tā ir stratēģija ne tikai tam, kā iziet no krīzes, bet arī tam, kā padarīt ekonomiku stiprāku, bet valsti turīgāku,” optimistisks ir Ministru prezidents. 

Taču Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ziņojumā nav minēti konkrēti atbalsta pasākumi krīzes mazināšanai. Lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus, Ministru kabinets ir uzdevis ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam izveidot darba grupu, kas ieviesīs informatīvajā ziņojumā noteikto pārvaldības modeli. Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz 2020. gada 1. jūlijam būs jāiesniedz ziņojuma “Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai” ietvaros izstrādātos atbalsta pasākumu priekšlikumus piecās sadaļās: “Cilvēkkapitāls”, “Inovācijas”, “Eksports”, “Finanšu pieejamība” un “Infrastruktūra”.

Tādējādi stratēģija Latvijai tiks papildināta ar konkrētiem rīcības plāniem katrā rīcības virzienā, definējot konkrētus pasākumus, to izpildes termiņu un atbildīgās institūcijas, kā arī to izpildei paredzēto finansējumu.

Iepazīstinot ar stratēģiju, ekonomikas ministrs uzsvēra, ka ir jādomā, kā pieejamo finansējumu ieguldīt gudri, lai tas nestu labumu tautsaimniecībai ilgtermiņā. Lai gan situācija ir neapskaužama, pēc viņa teiktā, tā jāuztver kā iespēja risināt sen apzinātas un samilzušas problēmas. “Pats svarīgākais ir risināt bezdarba problēmu, lai nepieļautu, ka mūsu tautieši pie pirmās iespējas dotos projām, jo šeit nav darba. Esam secinājuši, ka jāiegulda ceļos, jo infrastruktūra ir priekšnoteikums arī ražošanas un eksporta attīstībai,” norādīja J. Vitenbergs. 

Īstenojot stratēģiju, plānots, ka līdz 2023. gadam publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā ik gadu varētu sasniegt 2,2 miljardus eiro, privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai būtu 300 miljoni eiro, bet eksporta atbalstu saņēmušo uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.

Savukārt kreditēšanai un garantijām pieejamais finansējums varētu sasniegt 1,3 miljardus eiro, bet pieaugušo izglītībā līdz 2023. gadam plānots iesaistīt 165 000 cilvēkus.

Trīs soļi

Situācijā, kurā komersanti saskaras ar būtisku Covid-19 ietekmi – apgrozījuma kritumu, ieņēmumu samazināšanos, atliktiem maksājumiem, piegāžu pārrāvumiem, būtisku eksporta samazinājumu u. tml. –, nepieciešams rast risinājumus, kas ir mērķorientēti un vērsti uz ekonomikas stabilizēšanu, tautsaimniecības pārorientēšanu un izaugsmi, norādīts ziņojumā. Tāpēc piedāvātā stratēģija ietver trīs secīgus soļus:

  • tautsaimniecības stabilizāciju;
  • pārorientācijas fāzi;
  • izaugsmes fāzi.

Pirmā, stabilizācijas fāze, kura plānota šogad, ietver pagaidu pasākumu kopumu, kas pirmām kārtām vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā.

Tautsaimniecības stabilizēšanas fāze ietver vairākus īstermiņa pasākumus, kas saturiski iedalāmi trīs daļās:

  • vīrusa izplatības samazināšana;
  • tautsaimniecības stabilizācija;
  • sociālā miera nodrošināšana.

Vienlaikus tautsaimniecības stabilizēšanas fāze ietver rīcību, kas ir vērsta uz eksportspējas veicināšanu un produktivitātes celšanu, kā arī uz uzņēmējdarbības vides uzlabojumu veikšanu.

Savukārt 2021.–2022. gadā plānots pārorientēt ekonomiku, ņemot vērā Covid-19 krīzes radītās izmaiņas globālajā ekonomikā, kā arī izmantojot Latvijas tautsaimniecības priekšrocības un izaicinājumus. Pārorientēšanās fāzē paredzēts radīt jaunas iespējas uzņēmējiem, iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām un mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus, norādīts ziņojumā.

Trešā, augšanas fāze, kura varētu sākties no 2023. gada, ietvers vidēja termiņa atbalsta pasākumu kopumu tautsaimniecības transformācijai, kas balstīsies preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi ar produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.

Pieci virzieni

Stratēģijas rīcības virzienā “Cilvēkkapitāls” īstermiņā paredz atbalstu bez darba palikušajiem, tāpat tiek piedāvāta jauna pieeja uzņēmējiem: apmācīt darbiniekus, lai veicinātu konkurētspēju un produktivitāti. Uzņēmumu stratēģiskās izaugsmes un nākotnes potenciāla paaugstināšanai tiek piedāvāts īstenot kompleksu apmācību programmu augsta līmeņa darbiniekiem un vadītājiem.

Pārorientācijas fāzē starp primārajiem pasākumiem ir ietverta augstākās izglītības institūciju vienotas apmācību platformas izveide. Savukārt izaugsmes fāzē sadarbībā ar uzņēmējiem ir jāīsteno vienota Latvijas ilgtermiņa stratēģija talantu piesaistei.

Savukārt rīcības virziens Inovācija” īstermiņā paredz realizēt pašreizējos publiskā atbalsta instrumentus: atbalsta pasākumus lietišķo/praktisko pētījumu īstenošanai, kā arī stimulus komersantu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Pārorientācijas fāzē primāri īstenojami pasākumi saistībā ar digitālo tehnoloģiju pielietojuma paplašināšanu. Izaugsmes fāzē tiks īstenoti pasākumi, kas orientēti uz produktu komercializācijas aktivitātēm.

Rīcības virziens Biznesa vide eksportspējai” paredz īstermiņā ne tikai atbalstīt uzņēmumus, kas jau eksportē, bet arī radīt iespējas jauniem eksportētājiem: tiks atbalstīti starptautiski konkurētspējīgas industrijas uzņēmumi un to produktu virzība eksporta tirgos. Pārorientācijas fāzē ir virzāmi pasākumi eksporta kredītu aģentūras izveidei, kuru darbību papildinātu pasākumi klasteru atbalstam un atbalsta mehānismi produktu ieviešanai eksporta tirgū. Savukārt izaugsmes fāzē būtu jāstimulē produktu un pakalpojumu izaugsmes iespējas to agrīnā izstrādes stadijā.

Rīcības virziens Finanšu pieejamība” stabilizācijas fāzē paredz atbalsta pasākumus lielajiem komersantiem finanšu instrumentu veidā (garantijas un aizdevumi). Vidējā termiņā paredzēts attīstīt trīs līmeņu finansēšanas sistēmu: krājaizdevu sabiedrības mikrouzņēmumiem, banku kredīti vidējam līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem.

Izaugsmes fāzē tiks aktivizēti riska kapitāla fondi investīcijām kapitālā, ieviests finanšu instruments ar granta elementu ražošanas procesu pilnveidei un paplašināšanai, arī digitalizācijai, izveidota aizdevumu un garantiju programma produktivitātes kāpināšanai un uzņēmumu attīstībai, kā arī īstenota programma – atbalsts uzņēmumu digitālajai transformācijai.

Rīcības virziens Infrastruktūra” paredz īstermiņā sniegt atbalstu, stimulējot iekšzemes pieprasījumu un sildot ekonomiku, īstenojot ilgtspējīgus publiskos infrastruktūras projektus. Vidējā termiņā iecerēts audzēt publisko un privāto investīciju apmēru infrastruktūras objektos.

“Lai mazinātu Latvijas eksportspējas kritumu ilgtermiņā, kā arī lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu, ir jāīsteno savlaicīga eksporta tirgus konkurentus apsteidzoša stratēģija: jāatbalsta eksportspējīgās industrijas ar nākotnes izaugsmes potenciālu, jāpārorientē pieaugušo izglītības piedāvājums un jānodrošina finansējuma pieejamība pētniecībai un attīstībai un tās rezultātu – produktu – komercializācijai un virzīšanai tirgū.

Vienlaikus, lai mazinātu ar epidemioloģisko situāciju saistīto ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības kritumu, valstij jāizmanto arī iekšzemes pieprasījuma atbalsta instrumenti, kas strukturāli stiprinātu Latvijas tautsaimniecības ilgtspēju. Iekšzemes ekonomiskās aktivitātes veicināšanas jomā būtu izmantojami valsts un pašvaldību pasūtījuma instrumenti. Papildus jāizstrādā konkrēti pasākumi finanšu instrumentu – aizdevumu un kapitāla instrumentu – formā,” īsumā iecerēto stratēģijas plānu skaidro ekonomikas ministrs.

***

MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU