Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba likumā ikvienam darba devējam ir noteikta iespēja: ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba dienu pārcelt.
LV portāla infografika
Gandrīz ik gadu kāda nedēļas darba diena, kas iekrīt starp svētku dienām un nedēļas atpūtas laiku, ar valdības izdotu rīkojumu tiek pārcelta uz kādu no tuvējām brīvdienām. Ierastajā ritmā tas rada nelielu diskomfortu – kādā nedēļā ir jāstrādā par vienu dienu vairāk –, taču tam seko arī pelnītais “apbalvojums”: gaidāmo svētku brīvdienu skaits ir par vienu dienu lielāks. Darba dienu pārcelšana rada tiesiskas sekas ne tikai tādēļ, ka uz darbu jāatnāk sestdienā, lai vēlāk būtu vairāk brīvdienu. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju skaidrojam citas tiesiskās situācijas, kas rodas darba dienu pārcelšanas dēļ.
Jau pagājušā gada 9. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu Nr. 342 par vienas darba dienas pārcelšanu 2020. gadā, paredzot, ka darba diena no 22. jūnija tiek pārcelta uz sestdienu, 13. jūniju.
Valdības rīkojums ir saistošs valsts finansētajām institūcijām, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Minēto rīkojumu ievērot ir ieteikts (bet tas nav obligāts) pašvaldībām, kā arī komersantiem un organizācijām.
Tādējādi daļai nodarbināto šogad būs par vienu dienu garāks līgosvētku laiks.
Var rasties jautājums: kāpēc šī kārtība neattiecas uz visiem nodarbinātajiem? Un vai darba dienas pārcelšana būtu universāls instruments, ko izmantot, ja rodas vajadzība pagarināt brīvdienas?
Darba devēja tiesības darba dienas pārcelt skaidro Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Dace Stivriņa: “Tā ir Darba likumā noteikta iespēja, ko var izmantot ikviens darba devējs, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku. Tad darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
Tātad darba dienu nevar pārcelt uz kādu pašas iestādes izvēlētu laiku: to var pārcelt uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša robežās.
Savukārt publiskajā sektorā – valsts finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, – ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam par nākamo gadu Ministru kabinets izdod rīkojumu par darba dienas pārcelšanu. Privātajiem uzņēmumiem ir noteiktas vienlīdzīgas tiesības izdot šādu rīkojumu un iepazīstināt ar to darbiniekus.”
Vispārēji ir uzskatāms, ka darba diena tiek pārcelta ar visām šīs dienas tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka pārceltajā darba dienā – šogad 13. jūnijā – darbiniekam ir tādas pašas tiesības kā pirmssvētku dienā, 22. jūnijā. Proti, Darba likuma 135. pants noteic, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.
Darba dienas saīsināšana ir attiecināma tikai uz tiem darbiniekiem, kas strādā pilnu darba laiku. Šāda atsauce ir atrodama Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izdevumā “Darba likums ar komentāriem”.1 Nepilnu darba laiku nodarbinātajiem, piemēram, ja darba laiks ir 4 vai 6 stundas dienā, būs jānostrādā pilns nolīgtais darba laiks.
Darba dienas pārcelšana var radīt jautājumus par darba samaksu, kas jau tāpat ir jūtīgs temats. D. Stivriņa skaidro, ka 22. jūnijs kā pārceltā darba diena faktiski tiek apmaksāta 13. jūnijā: gan tad, kad tā ir pārceltā atvaļinājuma darba diena, gan gadījumos, kad tā ir pārceltā apmaksājamā darba diena.
Kas jāzina tiem, kuri strādās arī 22. jūnijā? Vai pienākas piemaksa?
“Ja darbiniekam darba diena no 22. jūnija nav pārcelta uz 13. jūniju un darbinieks veic darbu 22. jūnijā, tad šī diena jāapmaksā kā parasta darba diena. Ja darbinieks ir nostrādājis 2020. gada jūnijā vairāk stundu nekā noteikto normālā darba laika stundu daudzumu, tad darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu par virsstundu darbu. Tas nozīmē, ka no 22. jūnija uz 13. jūniju pārceltā darba diena neietekmē mēnesī apmaksājamo darba dienu skaitu,” norāda VDI juriste.
Vai darbinieks ir tiesīgs savas reliģiskās pārliecības dēļ atteikties strādāt uz brīvdienu pārceltajā darba dienā?
“Jā, šādas tiesības pastāv. Ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šo dienu darba devējs ir tiesīgs uzskatīt par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu. Otra iespēja ir vienoties ar darba devēju, ka darba diena tiek atstrādāta citā laikā.”
Dažādi atvaļinājumu veidi, piemēram, ikgadējais atvaļinājums un bērna kopšanas atvaļinājums, kas iekrīt pārceltās darba dienas laikā (13.–22. jūnijā), var radīt neizpratni, kad darbā ir jāierodas un kad tā ir brīvdiena vai atvaļinājuma diena. Piedāvājam tipiskāko situāciju skaidrojumu, ko sniedz Valsts darba inspekcijas pārstāve.
Vai darbiniekam, kam tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums no 15. jūnija uz divām nedēļām, 13. jūnijā ir jāstrādā? Cik atvaļinājuma dienu tiks apmaksāts?
Atvaļinājuma periodā, kas sākas 15. jūnijā, faktiski 13. jūnijs kā no 22. jūnija pārceltā darba diena ir saistoša. Šim darbiniekam 13. jūnijā būs atvaļinājuma diena. Tas nozīmē, ka darbā 13. jūnijā nav jāierodas.
Darbiniekam atvaļinājuma periodā būs apmaksātas 10 darba dienas kā atvaļinājuma dienas (arī pārceltā darba diena), un uzskatāms, ka darbinieks būs izmantojis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma 14 kalendāra dienas.
Vai darbiniekam, kam ir piešķirts atvaļinājums, sākot ar 22. jūniju, ir jāstrādā 13. jūnijā?
Ja darbiniekam atvaļinājums sākas no 22. jūnija, tad 13. jūnijs tiks apmaksāts kā pārceltā atvaļinājuma diena un darbiniekam 13. jūnijā nav jāstrādā.
Kā tiek apmaksāts 13. jūnijs un 22. jūnijs darbiniekam, kas izmanto atvaļinājumu periodā no 8. jūnija līdz 30. jūnijam?
Tā kā atvaļinājuma periodā iekrīt pārceltā darba diena, šim nodarbinātajam 13. jūnijs tiks apmaksāts kā atvaļinājuma diena. 22. jūnijs nav apmaksāts.
Vai darbiniekam par 13. jūniju tiek maksāta vidējā izpeļņa vai arī normālā darba samaksa par darba dienu?
Ja darbinieks 13. jūnijā atstrādā pārcelto darba dienu, tad tiek maksāta darba līgumā nolīgtā darba samaksa. Ja darbinieks 13. jūnijā neveic darbu, jo viņam ir darba diena, kas pārcelta no 22. jūnija, tad atvaļinājuma nauda par šo dienu tiek maksāta no vidējās izpeļņas.
Ja bērna kopšanas atvaļinājums beidzas šī gada 18. jūnijā un darbā jāatgriežas 19. jūnijā, vai darbiniecei ir jāierodas darbā 13. jūnijā?
Nē, 13. jūnijā darbiniecei nav jāierodas darbā un nav jāatstrādā 22. jūnija pārceltā darba diena, jo 13. jūnijā darbiniece atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Darbiniece aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA) esošu darbinieci, kas darbā atgriežas 19. jūnijā. Vai aizvietotājai ir jāstrādā 13. jūnijā? Vai šo dienu aizvietotājai apmaksās?
Nē, aizvietotājai 13. jūnijā nav jāierodas darbā un nav jāatstrādā pārceltā darba diena, jo uz noteiktu laiku noslēgtais darba līgums tiks izbeigts, 19. jūnijā atgriežoties darbā darbiniecei, kas izmanto BKA. Aizvietotāja no 19. jūnija uzņēmumā vairs nestrādās. Ja tomēr aizvietotāja 13. jūnijā veiks darbu, tad darba devējam ir pienākums šo dienu apmaksāt, ņemot vēra darba līguma nolīgto darba samaksu.
1 Darba likums ar komentāriem. LBAS, Rīga, 2020, 346. lpp.
