SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
28. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
15
15

2021. gada pārceltās darba dienas: 3. maijs, 25. jūnijs, 19. novembris

LV portāla infografika

Gandrīz katru gadu dažas darba dienas Ministru kabinets ar īpašu rīkojumu pārceļ uz citu laiku – uz kādu no tuvējām sestdienām. Tas nozīmē, ka attiecīgā sestdiena kļūst par darba dienu. Darba dienu pārcelšana dod iespēju izmantot par vienu brīvdienu vairāk. Tas ir iespējams tad, ja starp svētku dienām un nedēļas brīvdienām iekrīt viena darba diena.

īsumā
  • Darba dienu pārcelšanu nosaka Ministru kabinets.
  • Pārcelto darba dienu ievērošana ir saistoša valsts struktūrās nodarbinātajiem darbiniekiem. Pašvaldībām un komersantiem darba dienu pārcelšana nav obligāta.
  • Pārceltajā darba dienā 8. maijā darba dienas ilgums darbiniekiem, kam nolīgts normālais darba laiks un piecu dienu darba nedēļa, ir samazināms par vienu stundu.
  • Darba devējs var uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, pirmssvētku dienās nosakot saīsināto darba laiku arī nepilna darba laika darbiniekiem.
  • Sestdienā nostrādātais laiks nav uzskatāms par virsstundu darbu.

“Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, tad darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam,” šādu kārtību nosaka Darba likuma 133. panta ceturtā daļa.

To, vai attiecīgajā kalendāra gadā darba dienas ir pārceļamas, lemj Ministru kabinets, stāsta Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa. Atbilstoši likuma regulējumam 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu  Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā”, šogad nosakot trīs pārceltās darba dienas:

  1. no pirmdienas, 2021. gada 3. maija, uz sestdienu, 2021. gada 8. maiju;
  2. no piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju;
  3. no piektdienas, 2021. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2021. gada 13. novembri.

Pārcelto darba dienu ievērošana vispārēji ir saistoša valsts struktūrās. Savukārt pašvaldībām, komersantiem un organizācijām šim rīkojumam ir ieteikuma raksturs. Proti, gan komersanti, gan pašvaldības, gan organizācijas ir tiesīgas gan darba dienu pārcelt, gan nepārcelt, norādīts jaunākajos Darba likuma komentāros.1 Sestdienā nostrādātais laiks nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Kad pārceltā darba diena saīsināma

“Darba dienu pārcelšana notiek, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Tas nozīmē, ka diena tiek pārcelta, ņemot vērā to, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam pret darbinieku būtu jāievēro, ja šī darba diena nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Princips izriet no Darba likuma 6. panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un likuma 7. panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās. Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt to darbinieku tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienu pārcelšana nemaz nebūtu realizēta,” skaidrots Valsts darba inspekcijas vietnē.

Tādēļ, piemēram, 2021. gada 8. maijā kā pārceltajā darba dienā uz darbiniekiem ir attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi tiem būtu, ja konkrētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta. Tāpat darba dienu pārcelšanai nevajadzētu ietekmēt kopējo gada darba laika bilanci jeb pārsniegt darbinieka kopumā nostrādātās darba stundas.

Proti, Valsts darba inspekcijas ieskatā attiecībā uz 2021. gada 8. maiju piemērojami Darba likuma 135. panta noteikumi par darba dienas ilguma saīsināšanu. “2021. gada 3. maija pārceltā darba diena ir pirmssvētku diena. Darba likumā noteikts, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums ir saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Līdz ar to 8. maijā būs jāstrādā saīsināto pirmssvētku dienas darba laiku, kas būtu bijis jānostrādā 3. maijā. “Vienlaikus apstāklis, ka arī 8. maijs ir pirmssvētku diena, jo 9. maijā ir Mātes diena, neuzliek darba devējam pienākumu nostrādājamo darba stundu daudzumu saīsināt dubultā apmērā, jo pārceltā darba diena jau ir saīsināta darba diena,” skaidro VDI.

Savukārt abās pārējās šī gada pārceltajās darba dienās – 18. jūnijā un 13. novembrī – darba devējam likums neuzliek pienākumu samazināt darba dienas ilgumu par vienu stundu, jo 25. jūnijs un 19. novembris nav pirmssvētku dienas.

Summētais darba laiks

Būtiski uzsvērt, ka rīkojums par pārceltajām darba dienām ir attiecināms uz tiem valsts struktūrā strādājošajiem, kam ir nolīgta piecu dienu darba nedēļa un normālais darba laiks. Citi noteikumi piemērojami valsts sektora summētā darba laika darbiniekiem, kā arī tiem, kam nolīgts nepilns darba laiks, piemēram, 6 stundu darba diena.

Valsts darba inspekcijas juriste Dace Stivriņa norāda: “Uz darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku vai kam noteikts summētais darba laiks, nevar attiecināt Darba likuma 135. panta noteikumus par darba dienas ilguma saīsināšanu par vienu stundu pirms svētku dienām. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2005. gada apkopojumā “Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu” ir sniegts rekomendējošs skaidrojums, ka šī norma ir paredzēta tikai normālā darba laika darbiniekiem.

Tomēr vienlaikus Darba likums neaizliedz uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, līdz ar to darba devējs ir tiesīgs līgumā vai iekšējā normatīvajā aktā noteikt, ka darbiniekiem, kuriem ir nolīgts nepilns darba laiks, tas pirmssvētku dienās tiek saīsināts. Ja darba devējs šādu noteikumu paredz, tad darba devējam ir pienākums, nodrošinot taisnīgu darba samaksu visiem darbiniekiem, šo saīsināto pirmssvētku dienas darba stundu daudzumu apmaksāt, jo darbinieks šajā gadījumā neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās un trešās daļas nosacījumiem.

Darba likums neaizliedz uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli. Darba devējs ir tiesīgs noteikt, ka darbiniekiem, kuriem ir nolīgts nepilns darba laiks, tas pirmssvētku dienās tiek saīsināts.

Ja uzņēmumā nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, tad summētā darba laika organizācijas darbiniekiem var nepiemērot saīsināto darba dienas ilgumu konkrētā pirmssvētku dienā. Tomēr jāatzīmē, ka šiem darbiniekiem darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.”

Ja darbiniekam pārceltajā darba dienā ir atvaļinājums

Darba dienu pārcelšanai nebūtu jāierobežo arī darbinieka tiesības izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. “Piemēram, ja darbiniekam 3. maijā, 25. jūnijā vai 19. novembrī iekrīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena, kas 2021. gadā ir noteikta kā brīvdiena, tad darbiniekam atvaļinājuma diena būs arī noteiktajā pārceltajā darba dienā: 8. maijā, 19. jūnijā vai 13. novembrī. Tā kā vispārēji darbiniekam atvaļinājuma laikā tiek apmaksātas darba dienas, līdz ar to kā atvaļinājuma darba diena tiks apmaksāta pārceltā darba diena,” skaidro Dace Stivriņa.

1 Darba likums ar komentāriem. Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2020, 360. lpp.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU