SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. maijā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
6
6

Precizē administratīvā procesa termiņa pagarināšanu ārkārtējā situācijā

Stājas spēkā 09.05.2020.

Freepik

Ņemot vērā to, ka ārkārtējā situācija turpināsies, precizētas vairākas likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” normas. Piemēram, nepārprotamāk noteikts, ka administratīvā procesa termiņu pagarinās tikai tad, ja tam būs attaisnojošs iemesls, bet izpildu lietas, kurās tiek piedzīti parādi Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, krīzes laikā netiks pārtrauktas.

Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” tika izstrādāts un pieņemts steidzamības kārtībā un stājās spēkā 5. aprīlī. Tas nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus šīs ārkārtējās situācijas laikā.

Piemēram, kā plašāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā, likumā ir noteikta administratīvo aktu izdošanas un apstrīdēšanas kārtība, tiesu darba organizācija, personu apliecinošu dokumentu termiņi un citi jautājumi. Vienlaikus likumā līdzās vispārējiem tiesību principiem ir ietvertas arī jaunas vēsmas valsts attiecībās ar privātpersonām, nosakot, ka valsts institūcijām pastiprināti jākoordinē sava darbība un savstarpēji jāsadarbojas, atturoties no juridiskā formālisma un resorisma.

Rēķinoties, ka ārkārtējā situācija var ieilgt, likumā ir veikti grozījumi, kas stājas spēkā šodien, 9. maijā. Izmaiņas lielākoties veiktas ar mērķi precizēt un skaidrāk noteikt līdzšinējās normas, lai ilgtermiņā novērstu tiesisko nenoteiktību dažādu interpretāciju dēļ, bet ir arī jauni papildinājumi, piemēram juridiskas konsultācijas, kuras var saņemt, zvanot uz krīzes tālruni.

Administratīvā procesa termiņu pagarina, ja ir objektīvi apstākļi

Piemēram, līdz šim likuma 3. panta sestajā daļā bija noteikts, ka administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības uz procesuālā termiņa pagarinājumu vai atjaunošanu, ja procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā (izņemot gadījumu, kad iepriekš noteiktā procesuālā termiņa ievērošana ir nepieciešama Covid-19 izplatības apkarošanai vai valsts demokrātiskās iekārtas pastāvēšanai ārkārtējās situācijas laikā). “Saskaņā ar šo normu ārkārtējā situācija pati par sevi bija pietiekama, lai administratīvā procesa dalībnieks nepildītu tam noteiktos pienākumus vai neizmantotu savas tiesības,” secināts grozījumu projekta anotācijā.  

Tāpēc, precizējot 3. panta sesto daļu, tiek skaidri noteikts, ka procesa dalībnieki var izmantot šādas tiesības tikai tajos gadījumos, kad tas objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešams. “Iestāde, tiesa vai tiesnesis pagarina vai atjauno procesuālo termiņu, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Lūgumu par termiņa atjaunošanu iesniedz, tiklīdz ir beigušies objektīvie apstākļi, kas kavēja izpildīt procesuālo darbību,” noteikts pašreizējā likuma redakcijā.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu izpilde

Tāpat grozījumi papildina likuma 3. panta trešo daļu, kas līdz šim noteica, kādos gadījumos uz ārkārtējās situācijas laiku tiek apturēta administratīvā akta piespiedu izpilde, kas uzsākta līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai. Turpmāk ir nepārprotami noteikts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pieņemto lēmumu piespiedu izpilde tiek turpināta arī ārkārtējās situācijas laikā.

Par procesuālajiem termiņiem Civilprocesā

Līdz ar grozījumiem precizēti arī procesuālie termiņi Civilprocesā, papildinot likuma 4. pantu ar 2.1 daļu un nosakot: “Ja civillietā procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā, tiesa papildus Civilprocesa likumā noteiktajam pēc lietas dalībnieka motivēta pieteikuma var pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu, ja tā, pamatojoties uz ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, atzīst procesuālā termiņa nokavējuma vai pagarinājuma iemeslus par attaisnojošiem, jo tie būtiski apgrūtina, kavē vai padara neiespējamu lietas dalībnieka procesuālo tiesību izmantošanu likumā vai tiesas noteiktajā termiņā.”

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka mērķis nav atkāpties no CPL sistēmas, bet papildus CPL noteiktajam vērst tiesu uzmanību, ka valsts noteiktie ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā var būtiski apgrūtināt, kavēt vai pat padarīt par neiespējamu lietas dalībniekam izmantot savas procesuālās tiesības likumā vai tiesas noteiktajā termiņā, ja procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā.

Pieļauj notāra prakses apturēšanu uz ilgāku laiku

Grozījumi likumā cita starpa risina arī aktuālu zvērināto notāru problēmu, kas ārkārtējās situācijas laikā saskārušies ar strauju ienākumu samazinājumu. Likums papildināts ar 7.1 pantu, kas paredz, ka ārkārtējās situācijas dēļ zvērinātam notāram ir tiesības doties ilgākā atvaļinājumā, nekā to pieļauj Notariāta likuma 173. panta otrā daļa.

“Šāds risinājums zvērinātam notāram vismaz ļautu samazināt izdevumus par prakses uzturēšanu (telpu nomu utt.) līdz minimumam, zvērināts notārs saglabātu amatu un drīz pēc ārkārtējās situācijas beigām varētu atgriezties amatā, savukārt notariālās palīdzības sniedzēju tiesības netiktu aizskartas ar zvērināta notāra prakses apturēšanu,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Juridiskās konsultācijas

Cita starpā likums papildināts ar 40. pantu, kurš paredz, ka Juridiskās palīdzības administrācija organizē konsultācijas par ārkārtējās situācijas dēļ radušos juridisko jautājumu risināšanu (atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajām lietu kategorijām) telefoniski vai rakstveidā, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni 116006 “Palīdzības dienests noziegumu upuriem” un tiešsaistes konsultāciju rīku.

Likumprojekta autori secina, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas seku dēļ personām jārisina dažādi juridiski jautājumi, kas saistīti ar ģimenes tiesībām, aizsardzību no vardarbības, cietušo tiesībām, darba strīdiem, saistību izpildi, zaudējumu piedziņu u. c. Minēto jautājumu risināšanai nereti ir nepieciešams saņemt kvalificēta speciālista konsultāciju.

Pašreizējais valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojums ir pieejams tikai noteiktam personu lokam, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (piemēram, personai ir maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, persona ir valsts apgādībā u. c.). Apzinoties, ka ārkārtējā situācija ietekmē daudz lielāku sabiedrības daļu, kurai šobrīd ir ierobežotas iespējas saņemt kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja konsultāciju, ir rasts risinājums – īslaicīgi nodrošināt ātru un kvalificētu juridisko konsultāciju ikvienam, kuram ir radusies nepieciešamība pēc tās.

Šo palīdzību personas varēs saņemt pa bezmaksas informatīvo tālruni 116006 “Palīdzības dienests noziegumu upuriem”.

Precizēts regulējums situācijām, kad beidzies personu apliecinošo dokumentu termiņš

Likuma 8. pantā jau iepriekš bija noteikts: ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas laikā Latvijas Republikā. Grozījumi paredz pagarināt termiņu, kādā ir jāizsniedz jauns dokuments pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, proti, divu mēnešu laikā.

Papildus minētajam likums papildināts ar jaunu 9.1 pantu, paredzot Eiropas Savienības pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem un personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, piešķirt līdzīgas tiesības kā Latvijas Republikas izsniegto personu apliecinošo dokumentu turētājiem saskaņā ar likuma 8. panta pirmo daļu.

“Līdz ar šo grozījumu Valsts robežsardzes priekšniekam nav nepieciešams vērtēt apstākļus un pieņemt lēmumu attiecībā uz valsts robežas šķērsošanu par katru Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav derīga ceļošanas dokumenta,” teikts grozījumu projekta anotācijā.

***

MK rīkojuma Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”.  Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU