Lai kompensētu Covid-19 krīzē nesaņemtos ienākumus, darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem ir paredzēts dīkstāves pabalsts, taču nodokļu maksātājam ir noteikti arī kritēriji, lai varētu saņemt šo atbalstu. Divu mēnešu laikā ir nācies šos kritērijus mīkstināt, lai darba devēja dēļ neciestu darbinieki. Atteikuma gadījumā ir paredzēts sociālais atbalsts – dīkstāves palīdzības pabalsts. Lai sabiedrību nemaldinātu ar vienas puses patiesībām, Valsts ieņēmumu dienestam dotas tiesības izpaust patiesos pabalsta atteikuma iemeslus.
Patlaban ārkārtējā situācija ir izsludināta līdz 9. jūnijam. Dīkstāves pabalstus spēkā esošie lēmumi paredz maksāt līdz 30. jūnijam.
Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” nepilna pusotra mēneša laikā grozīti četras reizes, nosakot vieglākus kritērijus.
Vēl īsākā laikā pēc to pieņemšanas četras reizes grozīti arī Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, katrreiz mazinot prasības individuālajiem nodokļu maksātājiem.
Ar dīkstāves pabalstu bija paredzēts kompensēt darbiniekiem neizmaksātās algas un pašnodarbinātajiem negūtos ienākumus kopš 14. marta.
Uzņēmumi dīkstāves pabalstam sāka pieteikties 25. martā. Līdz 12. maijam VID ir izmaksājis dīkstāves pabalstus gandrīz 20 miljonu eiro apmērā. Tie izmaksāti 50 618 darba ņēmējiem pēc 8249 uzņēmumu iesniegumiem.
Pašnodarbinātie dīkstāves pabalstam varēja pieteikties kopš 3. aprīļa. Līdz 12. aprīlim pabalsti izmaksāti 2856 pašnodarbinātajiem.
Kopš sākās pieteikšanās dīkstāves pabalstam, tas atteikts 3944 uzņēmumiem un 1816 pašnodarbinātajām personām.
Atbalstu var saņemt tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim ir bijuši godprātīgi un atbildīgi saistību izpildē pret valsti, un tāpēc gan darba devējiem, gan pašnodarbinātajiem tiesību aktos ir noteikti kritēriji, kurus VID vērtē, lemjot par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.
VID apkopotie dati liecina, ka visbiežāk dīkstāves pabalsts atteikts nodokļu dēļ:
Citi kritēriji nav izpildīti vienā procentā vai dažos procentos gadījumu.
Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi:
Tā kā ierobežojumi pabalsta saņemšanai ar katrām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos ir padarīti vieglāki, tam vajadzētu ietekmēt pabalstu piešķiršanas lēmumus.
Dīkstāves pabalstu atteikumu skaits ir samazinājies, tendenci LV portālam raksturo VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Kopumā no nodokļu maksātāju iesniegumiem, kas saņemti līdz 11. maijam, dīkstāves pabalstu VID nepiešķīra 35% gadījumos, savukārt no 5. maija dīkstāves pabalsts netika piešķirts 20% gadījumu.
Dīkstāves pabalsta atteikumu var pārsūdzēt darba devējs. Savukārt pašnodarbinātās personas pieprasa dīkstāves pabalstu pašas, līdz ar to arī tiesības pārsūdzēt VID lēmumu par pabalsta atteikumu ir viņām pašām, skaidro VID pārstāve.
VID līdz 8. maijam saņēmis 308 sūdzības par dīkstāves pabalsta nepiešķiršanu aprīlī un martā. Par aprīli saņemto sūdzību skaits, salīdzinot ar martu, ir būtiski samazinājies. Pēc sūdzību izskatīšanas 78 darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām dīkstāves pabalsts piešķirts 21 613,40 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu sabiedrību ar objektīvu informāciju par to, kādēļ atteikts atbalsts, likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 14.4 pantā VID dotas tiesības sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam:
VID nepublicēs pabalstu pieprasītāju sarakstus ar atteikuma iemesliem, bet, ja radīsies jautājumi par kādu konkrētu uzņēmumu, kurš saņēmis atteikumu, izskaidros šī atteikuma iemeslus, norāda K. Augstkalne-Jaunbērziņa.
Pamatojoties uz šo likuma normu, VID informāciju sniegs arī darbiniekam, ja viņam radīsies jautājumi par to, kādēļ nav piešķirts dīkstāves pabalsts.
Līdz šim VID nedrīkstēja informēt darbinieku par dīkstāves pabalsta atteikuma iemesliem bez darba devēja piekrišanas. Tagad, kā norāda VID pārstāve, visos gadījumos, kad darbinieks vērsīsies VID, viņam šāda informācija tiks sniegta.
K. Augstkalne-Jaunbērziņa piebilst, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam VID informē darba devēju par dīkstāves pabalsta piešķiršanu, savukārt darba devējam ir jāinformē darbinieks. Līdz šim gan ir bijuši tikai atsevišķi pieprasījumi, kad darbinieks nav bijis informēts par dīkstāves pabalsta atteikuma iemesliem.
Ja darba devējs nekvalificējas dīkstāves pabalstam, viņa darbinieks var saņemt citu atbalstu – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir dīkstāves palīdzības pabalstu, ko aprēķina no mēnesim noteiktās summas (180 eiro) un izmaksā proporcionāli kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir atradies dīkstāvē.
Savukārt darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem VID piešķirtais dīkstāves pabalsts (75% no algas vai ienākuma) ir mazāks par 180 eiro mēnesī, VSAA izmaksā starpību starp dīkstāves palīdzības pabalstu un VID izmaksāto dīkstāves pabalstu.