Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Abus 50 eiro par bērnu viens cilvēks nevar saņemt, šis atbalsts nedublējas. Pašvaldība neizmaksās 50 eiro pabalsta palielinājumu par bērnu, ja personai, kura vienlaikus saņem arī dīkstāves pabalstu, jau ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu.
LV portāla infografika
Dīkstāves pabalsta saņēmējiem ir noteikta 50 eiro piemaksa par bērnu, par kuru vienam no vecākiem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu. Tāda pati summa – 50 eiro – par aprūpē esošu bērnu papildus paredzēta pašvaldības krīzes pabalsta saņēmējam. Šie atbalsta maksājumi ģimenēm ar bērniem noteikti tagad, ārkārtējās situācijas laikā. Abus 50 eiro par bērnu viens cilvēks nevar saņemt, šis atbalsts nedublējas.
Dīkstāves pabalstu 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas (bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi) Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksā darbiniekiem, kuru darba devējs atrodas dīkstāvē krīzes dēļ un ir pieteicies VID dīkstāves pabalstiem.
Par dīkstāves pabalstu izmaksu Valsts ieņēmumu dienests informē darba devēju elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē darba devējs.
Ar dīkstāves pabalstu kompensē neizmaksātās algas kopš 14. marta.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju kopš šā gada 25. marta, kad pirmie uzņēmumi sāka pieteikties dīkstāves pabalstam, līdz šā gada 20. aprīlim VID ir izmaksājis dīkstāves pabalstus 4,8 miljonu eiro apmērā. Pabalsti izmaksāti 17 605 darbiniekiem un 1047 pašnodarbinātajiem.
Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs darbiniekiem ir 259 eiro, pašnodarbinātajiem – 232,7 eiro.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piemaksa pie dīkstāves pabalsta ir 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu.
Piemaksu VSAA izmaksā personām, kurām VID ir piešķīris dīkstāves pabalstu un kurām VID reģistrēti apgādībā esoši bērni vecumā līdz 24 gadiem. Tas nozīmē, ka piemaksa par bērnu tiek piešķirta, ņemot vērā pabalsta saņēmēja tiesības šajā periodā izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka nodokļa atvieglojums ir par nepilngadīgu bērnu, kā arī par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Valsts ieņēmumu dienests Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sniedz informāciju par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts, un to kontiem. Pašreiz papildu informāciju par apgādājamiem VID nesniedz, jo tā jau ir VSAA rīcībā (jau līdz šim bija nepieciešama citu pakalpojumu nodrošināšanai), paskaidro VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Anita Jakseboga skaidro, ka VID visu laiku sniedz VSAA informāciju par visām apgādībā esošajām personām. Tā ir nepieciešama, piešķirot slimības pabalstus un izmaksājot pensijas, lai varētu piemērot ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošajām personām.
Tagad VID sniedz VSAA informāciju arī par personām, kurām ir piešķirts dīkstāves pabalsts.
Piemaksu pie dīkstāves pabalsta VSAA izmaksā, ja tiek izpildīti abi kritēriji, proti, ja ir piešķirts dīkstāves pabalsts un ja bērns ir šīs personas, dīkstāves pabalsta saņēmējas, apgādībā, uzsver A. Jakseboga.
VSAA preses sekretāre Iveta Daine informēja, ka līdz 21. aprīlim (ieskaitot) piemaksa pie dīkstāves pabalsta par apgādībā esošu bērnu izmaksāta 1584 personām – par 2095 bērniem. Piemaksu VSAA izmaksā par periodu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts.
Krīzes pabalstu maksā pašvaldība. Valsts kompensē pusi, bet ne vairāk kā 40 eiro no vienai personai piešķirtā pabalsta. Piemēram, ja pašvaldība noteikusi, ka pabalsts ir 80 eiro, pusi no tā pašvaldībai atdos valsts no valsts budžeta. Ja pašvaldība noteikusi, ka pabalsts ir lielāks, piemēram, 100 eiro, valsts kompensēs 40 eiro no valsts budžeta, pašvaldībai 60 eiro jāizdod no sava budžeta.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums noteic, ka pašvaldība nemaksā vai samazina krīzes pabalstu par to laikposmu, kurā personai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.
Lai ārkārtējā situācijā papildu atbalstītu ģimenes ar bērniem, šajā likumā tika ieviests krīzes pabalsta palielinājums – papildu 50 eiro par aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam piešķir ģimenei (personai), arī audžuģimenei un aizbildnim, kuram ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā.
Arī šī pabalsta pielikumam likumā ir noteikts ierobežojums, proti, pašvaldība neizmaksās 50 eiro pabalsta palielinājumu par bērnu vai arī samazinās to par laikposmu, kad personai, kura saņem dīkstāves pabalstu, ir piešķirta piemaksa par apgādībā esošu bērnu.
Bērniem izmaksātās pabalstu summas pilnā apmērā pašvaldībai kompensēs valsts.
Pašvaldībā maksātais krīzes pabalsts ārkārtējā situācijā ir paredzēts pamatvajadzību nodrošināšanai. Labklājības ministrija, ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumos paredzot valsts līdzmaksājumu pašvaldību krīzes pabalstiem un vēl papildu maksājumus par bērniem, ir skaidrojusi, ka šajā gadījumā par krīzes situāciju uzskatāma situācija, kurā ģimene (persona) ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 1. punktu izsludinātajā ārkārtējā situācijā no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.
Līdz ar to arī pabalsta piešķiršanas nosacījumus un pašreizējās krīzes ietekmes kritērijus gan plašāk, gan mazāk izsmeļoši pašvaldības definē savos saistošajos noteikumos, paredzot, ka krīzes pabalstu piešķir, pamatojoties uz ārkārtējo situāciju, ja ģimene (persona) atbilst kādam no kritērijiem: saistībā ar ārkārtējo situāciju nav ienākumu (piemēram, persona ir bezalgas atvaļinājumā; ir piešķirts bezdarbnieka statuss, bet vēl nav saņemts bezdarbnieka pabalsts; ir radušies papildu neplānoti izdevumi, ko iedzīvotājs pats nespēj segt, jo atrodas pašizolācijā saistībā ar Covid-19 infekciju; ģimene (persona) atrodas vai ir atradusies karantīnā, un tai nav iztikas līdzekļu u. c.
Noteikumos pašvaldības paredz, ka situācijas jāapliecina ar dokumentiem.
Pašvaldības pabalsta apmēru krīzes situācijā nosaka saistošajos noteikumos, un tas var būt atšķirīgs.
Lielā daļā pašvaldību krīzes pabalsts ir 80 eiro, līdz ar to tieši pusi no tā kompensēs valsts. Pabalsts 80 eiro apmērā saistošajos noteikumos ir noteikts, piemēram, Jelgavā, Valmierā, Ventspils novadā, Ķekavas novadā, Siguldas novadā, Aizputes novadā un Līgatnes novadā.
Dažas pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzējušas lielāku maksājumu.
Rīgā krīzes pabalsta apmērs ir 128 eiro vienai personai. Lai varētu pretendēt uz pabalstu, persona sagatavo rakstisku iesniegumu, kurā raksturo situāciju un pievieno dokumentus, kas apliecina krīzes situācijas rašanos Covid-19 izplatības dēļ. Daugavpilī pabalsts krīzes situācijā var tikt izmaksāts vienai personai 150 eiro apmērā mēnesī.
Kuldīgas novada dome ir diferencējusi pabalstus, kurus var saņemt ģimene (persona), ja tā ir palikusi bez iztikas līdzekļiem vai tie būtiski samazinājušies ārkārtējās situācijas laikā. Regulāra ienākuma avota zaudēšanas vai līdzekļu izmaksas apturēšanas dēļ pašvaldība piešķir pabalstu 215 eiro, kā arī 80 eiro katrai mājsaimniecībā dzīvojošai personai. 80 eiro katrai personai tiek izmaksāti trīs mēnešu periodā. Ja iztikas līdzekļu nav vai tos samazinājusi atrašanās karantīnā vai pašizolācijā, piešķir pabalstu 215 eiro apmērā. Ja ģimenei (personai), kura bijusi spiesta atrasties pašizolācijā vai karantīnā, ir radušies papildus izdevumi saistībā ar pašizolācijas vai karantīnas nodrošināšanu, piešķir pabalstu līdz 430 eiro, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina izdevumus. Pabalsta kopējā summa trīs mēnešu periodā no lēmuma pieņemšanas brīža vienai ģimenei nedrīkst pārsniegt 430 eiro.
Krīzes pabalsti nav vienīgā pašvaldību palīdzība iedzīvotājiem ārkārtējā situācijā. Pašvaldības papildus īpaši atbalsta trūcīgās un maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes, kā arī nodrošina skolasbērnu ēdināšanu mājās.
