Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Covid-19 izplatības dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija ir mainījusi arī likumdevēja - Latvijas Republikas Saeimas - darbu. 2. aprīlī pirmo reizi Saeimas sēde noritēja daļēji attālinātā režīmā.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Šodien, 5. aprīlī, stājas spēkā jauns likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”. Tā mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību sabiedrības drošības interesēs laikā, kad valstī saistībā ar bīstamās koronavīrusa slimības izplatību ir izsludināta ārkārtējā situācija un ieviesti vairāki ierobežojoši pasākumi.
Likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus, lai novērstu un pārvarētu valsts apdraudējumu un tā sekas.
Skaidrojot, kāpēc nepieciešams pieņemt speciālu likumu, Tieslietu ministrija norāda, ka likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” un Epidemioloģiskās drošības likumā paredzētais pilnvarojums Ministru kabinetam nav pietiekams, lai radītu normatīvo regulējumu iestāžu darbībai un personu pienākumiem un tiesībām Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Likuma 2. pants noteic, ka ārkārtējās situācijas apstākļos valsts institūcijas ievēro trīs pamatprincipus:
Likumā ir 38 panti, kuros precīzāk noteikts, kā valsts iestādes atsevišķos specifiskos gadījumos ievēro noteiktos pamatprincipus. Piemēram, likuma 29. pantā noteikta pašvaldību darba organizācija, rīkojot domes sēdes un balsojumus attālinātā režīmā.
Liela daļa likumā noteiktā jau ir iekļauta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, tagad tas nostiprināts ar likuma spēku. Taču ir arī papildinājumi.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un pēc iespējas samazinātu inficēšanos ar Covid-19 tiešu personisku kontaktu ceļā, ārkārtējās situācijas laikā iesniegumu administratīvā akta izdošanai, iestādes nodoma mainīšanai par tās faktisko rīcību, uzziņas saņemšanai un administratīvā akta apstrīdēšanai varēs iesniegt tikai rakstveidā.
Likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka atsevišķos gadījumos iestāde var pieņemt telefonisku iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, ja iestādei ir citas iespējas identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu.
Vienlaikus noteikts, ka netiks izsniegtas uzziņas par likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” un tam pakārtoto normatīvo aktu piemērošanu.
Likums paredz arī tiesības iestādei pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku ne ilgāku par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Noteikts, ka administratīvā akta izpildes noilguma termiņā neieskaita ārkārtējās situācijas laiku. Savukārt administratīvā akta piespiedu izpildi, kas uzsākta līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai, aptur uz ārkārtējās situācijas laiku (izņemot Administratīvā procesa likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus) u. c.
Likuma 5. pants paredz: ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu lietā pieņem rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā apkopotajiem dokumentiem.
Tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata tikai rakstveida procesā.
Likumā noteikti arī tiesu darba pamatprincipi. Atbilstoši likuma 4. pantam mutvārdu tiesas sēdes tiesās tiek noturētas tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību.
Civillietas tiesa izskata rakstveida procesā, ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt tiesas procesa organizēšanas kārtību ārkārtējās situācijas laikā. Tai beidzoties, tiesai jānodrošina, ka lietas, kuru iztiesāšana ārkārtējās situācijas dēļ tika atlikta vai kuru iztiesāšanā tika izsludināts pārtraukums, tiks izskatītas ārpus kārtas.
Paredzēts, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierobežot apmeklētāju pieņemšanu klātienē vai pat lemt noteiktos gadījumos par amata darbības atlikšanu.
Likumā arī noteikts, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek atlikta īslaicīgās brīvības atņemšana soda un kriminālsoda – arests – izciešanas uzsākšana brīvības atņemšanas iestādēs.
Tāpat arī administratīvā soda – administratīvais arests – izpilde neatkarīgi no soda izciešanas noilguma termiņa tiek atlikta. Administratīvais arests, kurš šā iemesla dēļ netiks izpildīts un kuram iestājies noilgums, pēc ārkārtējās situācijas beigām nebūs izpildāms.
Tāpat var tikt atlikta ieslodzīto pārņemšana no ārvalstīm un ieslodzīto nodošana ārvalstīm.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šādi mēri nepieciešami, lai maksimāli ierobežotu personu plūsmas iestādēs, kurās tiek ierobežota personu brīvība un vienkopus ierobežotās telpās atrodas daudz personu, kuras sava tiesiskā stāvokļa vai bīstamības dēļ nav iespējams nekavējoties izvietot pēc citiem kritērijiem un izolēt karantīnā.
Līdzīgs regulējums noteikts arī attiecībā uz sociālās aprūpes iestādēm, kuras šajos apstākļos neuzņem jaunus klientus (23. pants). Sociālos pakalpojumus dzīvesvietā sniedz attālināti, izņemot gadījumu, kad pakalpojumu nav iespējams sniegt attālināti.
Izņēmums ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbībā cietušām personām krīzes centrā un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā, un personu bez dzīvesvietas īslaicīga izmitināšana patversmē un naktspatversmē.
Likuma 25. pants paredz – ja par personu, kurai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aizliedz atrasties mājoklī, un tā pati nav spējīga nodrošināt pašizolāciju, pašvaldība iespēju robežās nodrošina šai personai pašizolācijas vietu. Personai gan pašai būs jāsedz izdevumi, kas saistīti ar pašizolācijas vietas nodrošināšanu, izņemot gadījumus, ja viņai ir noteikta invaliditāte vai tā ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu.
Likuma 27. pants paredz pašvaldības pienākumu nekavējoties nodrošināt bērna aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kuras ir pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, pēc vecāka lūguma, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un nav iespējams nodrošināt bērna atrašanos drošos apstākļos pie otra vecāka, radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.
Likumā noteikts, ka personu apliecinošie dokumenti (pase, personas apliecība), kuriem ārkārtējās situācijas laikā beidzies derīguma termiņš, joprojām ir derīgi personas identificēšanai Latvijā. Likuma 8. pants paredz, ka šāds dokuments ir obligāti jānomaina 30 dienu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Savukārt, ja personas apliecība, kurai ir beidzies derīguma termiņš, nepieciešama elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, persona var saņemt pagaidu personas apliecību, attālināti piesakoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Tāpat likumā ir iekļauta atruna, kura attiecas arī uz cita veida dokumentu, kas apliecina piešķirtas papildu tiesības, piemēram, sertifikāta, licences, apliecinājuma, apliecības, caurlaides, atļaujas, reģistrācijas dokumenta un cita tamlīdzīga dokumenta izsniegšanu.
Piemēram, likuma 28. pantā noteikts, ka visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem.
Cita starpā likums paplašina aizsardzības ministra pilnvaras valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai saistībā ar Covid-19 izplatību. Ministrs var iesaukt aktīvajā dienestā rezerves karavīrus uz laiku, kas nepieciešams ar Covid-19 izplatības novēršanu saistīto uzdevumu izpildei. Tāpat nepieciešamības gadījumā ir nodrošināta iespēja samazināt prasības pieņemšanai profesionālajā dienestā un uzņemšanai Latvijas Republikas Zemessardzē.
