Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VSAA infografika
Likumi, kas nosaka bezdarbnieka tiesības un pienākumus, nav sarežģīti. Taču, nezinot atsevišķas normas, cilvēks var piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus, ja viņam bezdarbnieka statuss ir nevis iespēja kaut ko mainīt savā darba dzīvē, bet gan reāls risks zaudēt ienākumus, kad darba piedāvājumu patiešām vairs nav. Tāpēc ir svarīgi zināt ne tikai to, cik ilgs apdrošināšanas periods nepieciešams, lai būtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, bet arī to, cik ilgu laiku var strādāt, nezaudējot statusu, un kā bezdarbnieka pabalstu nākotnē varētu ietekmēt, piemēram, dīkstāves pabalsta saņemšana.
Bezdarbnieka statuss bez tiesībām uz pabalstu svarīgs ir tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, pašvaldības sociālais dienests darbspējīgiem iedzīvotājiem, lai piešķirtu trūcīgā statusu, prasa reģistrāciju Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), jo cilvēkam arī pašam jāgādā par savu iztikšanu, jāmeklē darbs. To nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.
Protams, svarīgas ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistika liecina, ka ik mēnesi pabalstu saņem 36–37 tūkstoši bezdarbnieku. Tā ir tikai apmēram puse no visiem, kam ir bezdarbnieka statuss NVA.
Ja NVA ir iegūts bezdarbnieka statuss, tiesībām uz pabalstu kvalificējas tie, kuriem ir apdrošināšana bezdarbam vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā. Otra prasība ir vismaz gadu ilgs apdrošināšanas (darba) stāžs. Prasības ir šķietami vienādas, taču tās nedublējas.
Atšķirību skaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Dzidra Vanaga: nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kvalifikācijas periodā (pēdējo 16 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas) 12 mēnešos tiek ieskaitīti arī tie kalendāra mēneši, kad persona nav bijusi nodarbināta pilnu mēnesi. Savukārt, nosakot kopējo apdrošināšanas stāžu bezdarba gadījumam, tas tiek aprēķināts, summējot kalendāra dienas, kad persona bija pakļauta bezdarba apdrošināšanai.
Personām, kuras bezdarbnieka statusu ieguvušas, sākot ar šā gada janvāri, bezdarbnieka pabalstu maksās 8 mēnešus. Iepriekš izmaksas ilgums bija 9 mēneši.
Ārkārtējās situācijas laikā iespējams bezdarbnieka pabalsta turpinājums – bezdarbnieka palīdzības pabalsts 180 eiro mēnesī, kas tiek izmaksāts četrus mēnešus, ja bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Pašreiz šo normu praktiski var izmantot tie bezdarbnieki, kuri pabalstu sāka saņemt pagājušajā gadā. Par pabalstu vairāk var lasīt LV portāla skaidrojumā “Par četriem mēnešiem pagarina bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku”. Informācija ar piemēriem ir izklāstīta VSAA mājaslapā.
Vēl jāuzsver, ka uz bezdarbnieka pabalstu var pretendēt personas, kas bijušas darba ņēmēja statusā. Pašnodarbinātie nav apdrošināti bezdarbam.
Jau martā ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ daudzi uzņēmumi bija spiesti apturēt darbu.
Lai iespējami samazinātu bezdarbnieku skaita pieaugumu, valstī pieņemti vairāki atbalsta pasākumi. Pirmais bija dīkstāves pabalsts, tam Valsts ieņēmumu dienestā piesakās uzņēmēji, kuri cilvēkiem vairs nevar nodrošināt darbu. Ja uzņēmums nepārvar kritēriju barjeru (nav būtiska apgrozījuma samazinājuma, tikusi ignorēta nodokļu disciplīna, maksātas niecīgas nodokļu summas utt.), darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek atteikts. Iznāk, ka darba devēja vainas dēļ.
Kritēriji uzņēmumiem pēdējā pusotra mēneša laikā gan ir mīkstināti. Taču diezgan daudzi darba ņēmēji, kuri nesaņēma dīkstāves pabalstu, jau ir devušies uz darba biržu, lai varētu sagaidīt darba atsākšanu. Kad uzņēmums varēs atsākt darbu, visticamāk, daudzi tajā pašā darbavietā arī atgriezīsies.
Tomēr, ja krīzes situācija būs pārvarēta, tas vēl nenozīmē, ka uzņēmēju un tā darbiniekus nevar skart kādi jauni pārbaudījumi, kad drošības spilvens ir bezdarbnieka pabalsts. Tāpēc ir svarīgi zināt ne tikai to, cik ilgs apdrošināšanas periods nepieciešams, lai būtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, bet arī to, cik ilgu laiku var strādāt, nezaudējot statusu, kā īslaicīgais darbs jānoformē (par to jāpaziņo), kā saskaita pabalsta izmaksas ilgumu un kā rēķina pabalstu apmēru, ja pa vidu ir bijis tā izmaksas pārtraukums.
Tātad šoreiz runa ir par jaunajiem bezdarbniekiem, kuri par tādiem kļūst pēc kolektīvās atlaišanas vai arī tad, ja nav saņēmuši dīkstāves pabalstu, bijuši spiesti pārtraukt darba attiecības un pieteikties bezdarbnieka statusam (Nodarbinātības valsts aģentūrā) un pabalstam (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā).
No dažādajiem atbalsta maksājumiem, ko piešķir ārkārtējās situācijas ierobežojumu seku mazināšanai, netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka periods, par kuru tiek saņemts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves palīdzības pabalsts, vai bezdarbnieka palīdzības pabalsts, kā arī vecāku pabalsta turpinājums neveido sociālās apdrošināšanas stāžu.
Ar to jārēķinās situācijās, kad var rasties vajadzība pieprasīt kādu apdrošināšanas pakalpojumu, arī bezdarbnieka pabalstu.
Piemēram. Cilvēks darba gaitas uzsāka šogad janvārī, aprīlī saņēma dīkstāves palīdzības pabalstu. Maijā uzņēmums atsācis strādāt. Nākamgad 1. janvārī cilvēks zaudēs darbu. Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu viņam nebūs, jo kā darba ņēmējs viņš būs apdrošināts bezdarbam 11 mēnešus.
Varētu būt, ka pēc pāris mēnešiem uzņēmējs, kurš martā, aprīlī un maijā bija spiests atlaist darbiniekus un piedāvāja to kā risinājumu, lai cilvēki saņemtu bezdarbnieka pabalstu, varēs atsākt strādāt un aicinās savus darbiniekus atpakaļ.
Saistībā ar ārkārtējo situāciju pieņemtie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” paredz, ka bezdarbnieks, nezaudējot bezdarbnieka statusu, var būt nodarbināts īslaicīgā darbā divas reizes 12 mēnešu periodā, kopā nepārsniedzot 120 dienas (līdz šim tie bija 2 mēneši jeb 60 dienas). Par laika periodu, kamēr bezdarbnieks īslaicīgi strādās, viņam nekavējoties jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas savukārt šo informāciju nosūtīs VSAA, lai varētu apturēt piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksu, ko pēc tam turpinās, norādīts VSAA informācijā.
Tiesības uz pabalstu un tā aprēķināšanu LV portāla piemēros minētajās situācijās, skaidro VSAA speciāliste Dz. Vanaga.
Piemērs. Situācija A. Lauku ciemata kafejnīca pārtrauca darbu 16. martā. Uzņēmējs iesniedza VID dīkstāves pieteikumu par martu, taču saņēma atteikumu. Īpašnieks uzteica darbu oficiantei 17. aprīlī. Darbiniece NVA ieguva bezdarbnieka statusu 20. aprīlī. Tajā pašā dienā iesniedza VSAA iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai.VSAA piešķīra bezdarbnieka pabalstu no 20. aprīļa. 1. jūlijā oficiante atsāks darbu lauku kafejnīcā. Tātad būs izmantojusi pabalstu 2 mēnešus un 11 dienas. Ļoti iespējams, ka lauku kafejnīca nevarēs nodrošināt darbu visu ziemu un 1. novembrī cilvēks atkal paliks bez darba.
Ja, atsākot darbu 1. jūlijā, oficiante būs informējusi NVA, ka šis darbs ir īslaicīgs, līdz noteiktam datumam (nepārsniedzot 120 dienas), un NVA bezdarbnieka statusu viņai saglabās, kā arī NVA par īslaicīgā darba periodu paziņos VSAA, tad bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks apturēta un pēc tam tā tiks atjaunota uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu.
Ja oficiante, atsākot darbu 1. jūlijā, nebūs informējusi NVA par īslaicīgā darba periodu, tad viņa ar 1. jūliju zaudēs bezdarbnieka statusu un bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks izbeigta. Tas nozīmē: ja minētajā situācijā darbs kafejnīcā 1. novembrī tiks pārtraukts un persona atkal vērsīsies NVA, tad bezdarbnieka statuss tiks piešķirts no jauna un arī tiesības uz bezdarbnieka pabalstu tiks noteiktas no jauna atbilstoši kvalifikācijas prasībām (proti, apdrošināšana bezdarbam vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā).
Ja persona kvalificēsies jaunam bezdarbnieka pabalstam un tas tiks piešķirts atkārtoti 12 mēnešu periodā, tad to piešķirs, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirtā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu dienās.
Piemērs. Situācija B. Cilvēks strādāja par āra teritorijas uzkopēju hostelī. Viņu atlaida 28. februārī. NVA ieguva bezdarbnieka statusu 1. martā. Tajā pašā dienā strādnieks iesniedza VSAA iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. VSAA piešķīra bezdarbnieka pabalstu no 1. marta. 1. jūlijā cilvēks atsāka darbu hostelī. Tātad viņš būs izmantojis pabalstu 4 mēnešus jeb 122 dienas. Hostelis nevarēs nodrošināt darbu visu ziemu, un 1. oktobrī cilvēks atkal paliks bez darba. Vai viņš varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu?
Arī šajā gadījumā tiesības uz bezdarbnieka pabalsta turpinājumu vai tiesību noteikšana uz pabalstu no jauna būs atkarīga no tiem pašiem apstākļiem kā jau iepriekš izklāstītajā situācijā ar oficianti: ja persona, atsākot darbu 1. jūlijā, būs informējusi NVA par īslaicīga darba veikšanu no 1. jūlija līdz 30. septembrim un 1. martā iegūtais bezdarbnieka statuss netiks zaudēts, un NVA par to būs informējusi VSAA, tad piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksa uz īslaicīgo nodarbinātības periodu tiks apturēta un pēc tam atjaunota uz atlikušo pabalsta izmaksas periodu. Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa ir apturēta, neieskaita pabalsta izmaksas periodā.
Piemērs. Situācija C. Cilvēks 13. aprīlī sāka saņemt bezdarbnieka pabalstu. Viņš izmantos to visus 8 mēnešus. Pabalsta izmaksa beidzas 12. decembrī. Darbs joprojām nav atrasts. Vai iespējams pieteikties bezdarbnieka palīdzības pabalstam par atlikušajām šā gada dienām?
Bezdarbnieka palīdzības pabalstam var pieteikties tikai tad, ja piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš beidzas valstī izsludinātās krīzes laikā. Tas nozīmē: ja bezdarbnieka pabalsta izmaksas 8 mēnešu termiņš beigsies 12. decembrī un tajā laikā vēl būs spēkā valstī izsludinātās krīzes periods, tad persona varēs pieteikties bezdarbnieka palīdzības pabalstam un saskaņā ar šībrīža tiesisko regulējumu to saņemt līdz 31.12.2020., ja atradīsies bezdarbnieka statusā.
VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja informēja, ka gan darba devējam, gan pašnodarbinātajai personai iesniegums dīkstāves pabalstam jāiesniedz VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS): par dīkstāvi no 14. marta līdz 31. martam – līdz 30. aprīlim; par dīkstāvi aprīlī – līdz 30. maijam. Par katru dīkstāves mēnesi jāiesniedz atsevišķs iesniegums, tajā par katru personu ietverot pilnu informāciju.
Tā kā vienā no šiem gadījumiem (piemērā situācija A) ir prasīts dīkstāves pabalsts, bet tas atteikts, vai VSAA līdz bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai izmaksās dīkstāves palīdzības pabalstu par laiku, kad darbiniece vēl bija darba tiesiskajās attiecībās?
Dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksā VSAA tām personām, kurām VID atteicis dīkstāves pabalstu vai piešķirtais dīkstāves pabalsts bijis mazāks par 180 eiro mēnesī (izmaksā starpību). Dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksā proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona atrodas dīkstāvē. Tas nozīmē – ja piemērā A persona atradās darba attiecībās līdz 17. aprīlim, bet no 16. marta atradās dīkstāvē un par dīkstāves periodu no 16. marta līdz 17. aprīlim VID ir atteicis izmaksāt viņai dīkstāves pabalstu, tad personai ir tiesības saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu no 16. marta līdz 17. aprīlim.
