Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Reģistrētā bezdarba līmenis 30. aprīlī – 8%. Tikmēr darba devēji nevar atrast, piemēram, metinātājus un profesionālus darba darītājus citos pieprasītos arodos, kuros nevajag augstāko izglītību, bet ir nepieciešams apgūt specialitāti.
FOTO: Freepik
Bezdarba līmenis Covid-19 iezīmētajā gada otrajā ceturksnī pieaug. Dramatiskāku pieaugumu bremzē valsts atbalsts – dīkstāves un citi pabalsti, kuru mērķis ir palīdzēt pārlaist uzņēmējdarbības sasaluma periodu. Viedokļu šūpoles iekustinājusi biedrības “Zemnieku saeima” prasība ļaut ievest viesstrādniekus lauku darbiem, ar kuriem Latvijas iedzīvotāji negrib maizi pelnīt. Sezonas darbiem arī šovasar vajag daudz darbaroku.
Bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz 8,3% maija otrajā pusē, par situācijas izmaiņām informē Finanšu ministrija.
Maija beigās bija reģistrēti vairāk nekā 76 tūkstoši bezdarbnieku. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati rāda, ka maijā bezdarbnieku skaits pieaudzis par 3374, bet ir reģistrētas arī 5534 jaunas vakances.
Šā gada 25. maijā CV un vakanču portālā bija publicētas 17 076 aktuālas vakances, no tām ilgāk par mēnesi (30 un vairāk dienas) nebija aizpildītas 11 396 vakances jeb 67%, savukārt ilgāk par diviem mēnešiem (60 un vairāk dienas) – 7365 vakances jeb 43%, informēja NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Ilgs vakanču neaizpildīšanas iemesls var būt saistīts ar pretendentu atlases procesu (pieteikšanās laiks, kam seko pretendentu izvērtēšana) vai darba devēja prasībām atbilstoša darbinieka trūkumu.
NVA pārskatā par šā gada pirmo ceturksni minēts liels skaits (vairāk nekā trešā daļa) bez darba palikušo, kam ir profesionālā izglītība.
NVA reģistrēto bezdarbnieku skaitā ierasti visvairāk bijis bezdarbnieku ar profesionālo izglītību. Taču, salīdzinot ar atbilstošo iepriekšējā gada periodu, kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā šā gada 1. ceturksnī bezdarbnieku ar profesionālo izglītību ir mazāk par 3% punktiem, statistiku skaidro NVA.
Lielākā daļa bezdarbnieku, kuriem ir profesionālā izglītība un kuri statusu ieguvuši šā gada 1. ceturksnī, ir vecumā 50 gadi un vairāk (41%). Tātad vairums bezdarbnieku šajā vecuma grupā profesionālo izglītību ir ieguvuši pirms daudziem gadiem, un, darba tirgum strauji attīstoties un digitalizējoties, tā var neatbilst mūsdienu prasībām, izglītības kopsakarību ar nodarbinātību uzsver NVA speciālisti.
Bezdarbnieku, kuriem ir profesionālā izglītība un kuri ir 50 gadus veci vai vecāki, vidējais bezdarba ilgums ir 126 dienas. Tas ir samazinājies, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, kad bezdarba ilgums bija 174 dienas. Turklāt bezdarbnieki ar profesionālo izglītību darbā iekārtojas nedaudz ātrāk nekā bezdarbnieki ar augstāko izglītību.
Labi darba devēji nevar atrast, piemēram, metinātājus un darbiniekus citos pieprasītos arodos, kuros nevajag augstāko izglītību. Tātad nepieciešams apgūt specialitāti, pēc kuras ir pieprasījums.
NVA organizē bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību jomās un profesijās, kuras atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm ne retāk kā reizi gadā nosaka labklājības ministra izveidota komisija.
Komisijas sastāvā iekļauj Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento valsts, pašvaldību, izglītības un zinātnes institūciju pārstāvjus un ekspertus.
Pašreizējā apmācību jomu un profesiju sarakstā ir iekļautas izglītības programmas gan metinātāja profesijas, gan daudzu citu arodu apguvei, piemēram, var apgūt virpotāja, šuvēja, elektromontiera, bruģētāja, konditora palīga, datorsistēmu tehniķa un maiznieka profesiju. Pilns profesiju saraksts pieejams NVA mājaslapā.
Situācijā, kad Covid-19 krīzes dēļ pieaug bezdarbs, sakāpināti emocionāli skan iebildumi pret lauksaimnieku prasību atļaut ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm. Biedrība “Zemnieku saeima” informācijā valdības pārstāvjiem norādījusi, ka ražas novākšanas sezonā Latvijā no jūnija līdz oktobra beigām augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir nepieciešams aptuveni 1000 sezonas darbinieku. Kopējais nodarbināto viesstrādnieku skaits valstī 2019. gadā bijis gandrīz 10 000 darbinieku, aptuveni 5000 darba atļauju izsniegts Ukrainas valsts piederīgajiem.
Prasībā ievest viesstrādniekus lauksaimnieku organizācijas norāda, ka par darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, par spīti norādītajai bruto mēnešalgai: 900 eiro.
NVA darba piedāvājumos norādītās algas nav pieticīgas. Tiesa, šeit reģistrēto vakanču ir maz, salīdzinot ar “Zemnieku saeimas” nosauktajiem tūkstošiem šovasar nepieciešamo darbaroku.
NVA skaidro, kādi nosacījumi jāievēro, lai ievestu viesstrādniekus.
Katru gadu sezonas darbu darba devēji, arī Latvijas lauku saimniecības, izjūt darbaspēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās nozarēs. NVA ir uzsākusi kampaņu, lai veicinātu darbaspēka piesaisti sezonas darbiem, šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt sezonas darbu vakanču reģistrēšanu NVA un piesaistīt darba meklētājus šīm vakancēm.
Īpašā vietā NVA mājaslapā ir apkopotas sezonas darbu vakances, tādā veidā darba meklētājiem radot iespēju ātri un ērti iepazīties ar aktuālajām vakancēm un pieteikties sezonas darbiem. Piemēram, 25. maijā akcijas laikā bija pieejamas 1350 brīvas darbavietas šādās nozarēs:
Ja vakance pēc pieteikšanas NVA CV un vakanču portālā ir brīva ne mazāk kā 10 darba dienas, darba devējs var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai saņemtu vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai.
No 2020. gada 1. aprīļa, lai darba devēji varētu saņemt PMLP vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai, minimālajai darba samaksai jābūt ne mazākai par 1076 EUR, bet, ja darba devējs vēlas nodarbināt trešo valstu pilsoņus kā sezonas darbiniekus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē, tad no šā gada 1. aprīļa minimālajai darba samaksai jābūt ne mazākai par:
25. maijā NVA CV un vakanču portālā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē bija pieejamas (kopā) 720 vakances, no tām 371 vakancei minimālais atalgojums norādīts 900 eiro, bet 183 vakancēm minimālais atalgojums norādīts 1000 eiro.
Lai nezaudētu bezdarbnieka statusu un līdz ar to pabalstu, bezdarbniekam jāpilda noteiktie pienākumi, tāpat viņš nevar vairākas reizes atteikties no piemērota darba piedāvājuma. NVA skaidro, kā šī norma tiek piemērota.
NVA sadarbībā ar bezdarbnieku nosaka viņam piemērotu darbu, ņemot vērā:
1. bezdarbnieka profesionālo sagatavotību (bezdarbniekam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu piedāvātā darba pienākumus, arī nepieciešamā valsts valodas prasmes pakāpe) ar nosacījumu, ka:
2. bezdarbnieka veselības stāvokli. Bezdarbniekam ir jāinformē NVA par funkcionāliem traucējumiem un veselības problēmām, kuru dēļ viņš nespēj veikt noteiktus darbus, apliecinot to ar ārstējošā ārsta izziņu;
3. piedāvātās darbavietas sasniedzamību. Piedāvātajai darbavietai jābūt sasniedzamai no bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas, ceļā pavadot ne vairāk par pusotru stundu vienā virzienā;
4. darba algas apmēru, ja NVA rīcībā ir šāda informācija. Piedāvātās darba algas apmērs uzskatāms par atbilstošu, ja pirmajos trijos bezdarba mēnešos tas nav mazāks par vidējo atalgojumu attiecīgajā profesijā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publicētajiem datiem par profesiju vidējo stundas tarifa likmi.
Nākamajos bezdarbnieka statusa mēnešos atbilstošs darba algas apmērs ir arī tāds, kas ir zemāks par vidējo atalgojumu attiecīgajā profesijā atbilstoši VID publicētajiem datiem par vidējo stundas tarifa likmi, bet nav mazāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru.
Ja bezdarbnieks vienlaikus ir strādājis vairākās profesijās, tiek ņemti vērā dati par vidējo atalgojumu profesijā, kurā tiek piedāvāta brīvā darbavieta.
Ja bezdarbnieks iepriekš nav strādājis, viņa iepriekšējie darba ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo izglītību, ir bijis pašnodarbinātās personas statusā (likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē) vai ir bijis reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī ja no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir pagājuši seši mēneši, uzskatāms, ka atbilstošs darba algas apmērs ir valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;
5. bezdarbnieka reālās iespējas uzsākt darba tiesiskās attiecības konkrētā darbavietā (nepastāv apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas un kavē darba tiesisko attiecību uzsākšanu, piemēram, tāda bērna pieskatīšana, kas nav sasniedzis vecumu, no kura uzsāk sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, ja pašvaldība nav nodrošinājusi pieskatīšanas pakalpojumu, personas ar invaliditāti kopšana. Minētie iemesli jāapliecina ar kompetentās iestādes izziņu).
Ja persona nepamatoti atsakās no piemērota darba divas reizes, tad tiek lemts par bezdarbnieka statusa zaudēšanu, pamatojoties uz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12. panta pirmās daļas 5. punktu: “Atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes”.
Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos, šogad ar likumu ir noteikts divreiz garāks īslaicīgā darba periods, kura dēļ netiek zaudēts bezdarbnieka statuss.
LV portāls jau rakstīja, ka līdz 2020. gada 31. decembrim persona nezaudē bezdarbnieka statusu, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss divreiz 12 mēnešu periodā iegūts uz laiku, kas kopā nepārsniedz 120 dienas. Likums līdz šim pieļāva, ka bezdarbnieks var saglabāt šo statusu, ja viņš kļūst par darba ņēmēju vai pašnodarbināto uz laiku līdz 60 dienām 12 mēnešu periodā.
Vienlaikus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteikts, ka līdz šā gada 31. decembrim bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku līdz 120 dienām.
LV portāla skaidrojumā “Kā ārkārtējās situācijas pabalsti var ietekmēt bezdarbnieka sociālās garantijas” ir uzsvērts: “Par laika periodu, kamēr bezdarbnieks īslaicīgi strādās, viņam nekavējoties jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas savukārt šo informāciju nosūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai varētu apturēt piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksu, ko pēc tam turpinās izmaksāt.”
Valdības vadītājam un vairākiem ministriem adresētajā aicinājumā atļaut ievest viesstrādniekus ir arī lūgums atļaut viņiem darbu uzsākt nekavējoties, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes un ir apliecinājums, ka nav saslimšanas ar Covid-19.
Ministru kabineta rīkojuma Nr 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.12.6 punktā ir noteikts, ka ekonomikas ministrs, saskaņojot ar veselības ministru, nosaka kritērijus, pēc kuriem ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērotas atsevišķas prasības. Bet šajā gadījumā runa ir par izņēmumiem, nevis masveida ieceļošanu.
Atbildot uz LV portāla jautājumu, kurš lems atvērt robežas viesstrādniekiem no trešajām valstīm situācijā, kad joprojām pastāv piesardzības ierobežojumi un Covid-19 risks, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena norāda, ka rīkojuma Nr. 103 minēto punktu paskaidro ekonomikas ministra rīkojums “Par ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei”.
Papildu informācija par izņēmumiem 14 dienu pašizolācijas neievērošanai ir atrodama Latvijas investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā.
Par viesstrādnieku piesaisti citos gadījumos nekādu papildu lēmumi pieņemti nav; joprojām ir spēkā iepriekšējā kārtība un principi, uzsver EM pārstāve, piebilstot, ka lēmumus par robežu atvēršanu un visiem ar to saistītajiem jautājumiem pieņem Ministru kabinets. EM šajā jautājumā priekšlikumus nesniedz, lēmumi balstās uz epidemiologu ieteikumiem un starpvalstu sarunām, kuras vada Ārlietu ministrija.
EM aicina Latvijas uzņēmējus primāri izvērtēt iespējas piesaistīt Latvijas cilvēkus, dodot darbu un līdz ar to iespēju nopelnīt tiem, kas pēdējo mēnešu laikā zaudējuši darbu. Turklāt ministrijas ieskatā svarīgi izvērtēt visus riskus, ko var radīt ārvalstu darbaspēka piesaiste no valstīm, kurās slimība izplatījusies daudz plašāk nekā Latvijā.
