Veselības aprūpes pakalpojumi

Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 2.¹ punkts paredz veselības ministra tiesības, izvērtējot epidemioloģiskos riskus un vienojoties ar ārstniecības jomas pārstāvjiem, ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjoši un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību.

25. martā tika izdots veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojums Nr. 59 "Par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā", ar ko noteikts, kādā apmērā un kādi veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Pacientiem tiek nodrošināti šādi pakalpojumi: 

• ģimenes ārsta konsultācijas un palīdzība;
• neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība (arī izmeklējumi un konsultācijas);
• vakcinācija;
• veselības aprūpes pakalpojumi:
  • grūtniecēm;
  • “Zaļā koridora” pacientiem;
  • onkoloģiskajiem pacientiem;
  • HIV/AIDS pacientiem;
  • tuberkulozes pacientiem;
  • psihiatriska profila pacientiem;
  • traumu seku pacientiem;
• veselības aprūpes pakalpojumi mājās;
• pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību - ķīmijterapija, bioloģiskie medikamenti, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona aizvietojošā terapija, kā arī palīdzība pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
• speciālistu konsultācijas pacientiem ar hroniskām saslimšanām (iespēju robežās attālināti);
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
• zobārstniecības pakalpojumi akūtos un neatliekamos gadījumos;
• ambulatorie konsiliji (bez pacienta līdzdalības);
• konsultācijas lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku un/vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Daļēji atjaunota ambulatoro pakalpojumu pieejamība

18. aprīlī veselības ministres rīkojums tika papildināts, paredzot daļēji atjaunot ambulatoro pakalpojumu sniegšanu no 20. aprīļa. 

Sākot ar 20. aprīli, ārstniecības iestādes sniedz šādus plānveida veselības aprūpes pakalpojumus:

• valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);
• ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu šādus izmeklējumus:
  • ehokardiogrāfija;
  • ultrasonogrāfija;
  • rentgenoloģija;
  • datortomogrāfija;
  • doplerogrāfija;
  • kodolmagnētiskā rezonanse;
  • elektrokardiogrāfija (arī Holtera monitorēšana);
  • veloergometrija;
  • elektroencefalogrāfija;
• pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;
• diabētiskās pēdas aprūpi;
• zobārstniecībā uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.

Sekundārie plānveida pakalpojumi no 13. maija

Ar grozījumiem veselības ministres rīkojumā, kas stājās spēkā 13. maijā, paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. 

Turpmāk sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē būs pieejami:

• speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
• izmeklējumi: endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
•  ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus.

Dienas stacionārā varēs veikt:

• koronarogrāfiju, kororonāro angioplastiju, invazīvās radioloģijas pakalpojumu;
• acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
• invazīvu ārstēšanu pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
• sejas žokļu operācijas.

Sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē varēs veikt:

• izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšanu;
• acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
• invazīvu ārstēšanu pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
• kohleāro implantāciju;
• orgānu transplantāciju;
• locītavu endoprotezēšanu.

No 13. maija atsāk sniegt arī visa veida zobārstniecības pakalpojumus.

No 20. maija tiks atjaunoti arī dienas stacionāra pakalpojumi, kuros neizmanto vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).

Sekundārie plānveida pakalpojumi no 29. maija

No 29. maija ārstniecības iestādes papildus esošajiem ārstniecības pakalpojumiem varēs nodrošināt arī visus dienas stacionārā sniegtos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat nebūs ierobežojumu, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus. 

Visus veselības aprūpes pakalpojumus atjaunos no 3. jūnija

Savukārt no 3. jūnija būs atļauts sniegt arī visus plānveida stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka būs pilnībā atjaunoti visi veselības aprūpes pakalpojumi.

Jāievēro stingri drošības pasākumi

Ārstniecības iestādēs pacientu apkalpošanas temps šobrīd ir ievērojami lēnāks, nekā tas bijis iepriekš, jo līdz ar daļēju plānveida pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu, ārstniecības iestādēm ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi:

• jānodrošina atsevišķu pacientu plūsmu, ierobežojot pacientu skaitu, kas vienlaikus uzturas ārstniecības iestādes telpās, un nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai;
• gan mediķiem, gan pacientiem jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi (atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē pieejamajiem ieteikumiem);
• pēc katras pacienta vizītes jāveic dezinfekcijas pasākumi atbilstoši ārstniecības iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānam, telpu vēdināšana, durvju rokturu un virsmu dezinfekcija.

Pierakstu uz pakalpojumiem, ko atļauts sniegt, ārstniecības iestādes iespēju robežās nodrošina prioritāri iedzīvotājiem, kuriem tie tika atcelti dēļ noteiktajiem ierobežojumiem.

Nacionālais veselības dienests

Vispirms jāsazinās telefoniski vai elektroniski

Iespēju robežās konsultācijas tiks sniegtas attālināti, informē Veselības ministrija.

Nacionālais veselības dienests

Informācija vietnē rindapiearsta.lv

Informācija par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ārkārtas situācijas laikā pieejama vietnē www.rindapiearsta.lv. Ar apzīmējumu “IR” norādīti ārstniecības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina pakalpojumu saņemšanu ārkārtas situācijas laikā, savukārt ar apzīmējumu “NAV” - ārstniecības pakalpojumu sniedzēji, kas savu darbību uz ārkārtējās situācijas laiku ir pārtraukuši.

Šobrīd, ņemot vērā mainīgo situāciju, vietnē netiek ievietota informācija par gaidīšanas rindu garumiem pie speciālistiem vai izmeklējumiem un par pierakstu, jāinteresējas sazinoties ar ārstniecības pakalpojumu sniedzēju.

Par jautājumiem saistībā ar valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalojumu pieejamību var zvanīt arī uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas klientu apkalpošanas tālruni 8000 1234 (darba laiks no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00.; 1. un 4.maijā informatīvais tālrunis nestrādās) vai rakstīt uz e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv.

Izmaiņas ģimenes ārstu darbā

Lai mazinātu pacientu savstarpējo kontaktu iespējas, turpmāk ģimenes ārstu praksēs pacienti tiks apkalpoti pēc iepriekšēja pieraksta arī akūtajās stundās.

Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus nedoties pie ģimenes ārsta bez iepriekšējas pieteikšanās. Ģimenes ārsts zvana laikā, noskaidrojot pacienta sūdzības un veselības stāvokli, izvērtēs, vai nepieciešams prakses apmeklējums klātienē. Ja ārsts pieņems lēmumu, ka pacientam ir nepieciešams ierasties klātienē, tad viņš noteiks konkrētu apmeklējuma laiku, kas pacientam ir jāievēro.

Tāpat, ņemot vērā, ārkārtējo situāciju, ģimenes ārsti ir tiesīgi pārcelt plānotās pacientu profilaktiskās pārbaudes uz vēlāku laiku.

Ir svarīgi, lai ikvienam iedzīvotājam būtu pieejams un zināms savs ģimenes ārsts, kas nepieciešamības gadījumā varētu sniegt konsultācijas un norādes saistībā ar iedzīvotāja veselības stāvokli, uzsver NVD.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis – diennakts režīmā

Mainīts arī Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66016001 darba laiks.  No 19. marta tas strādā visu diennakti. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķi iedzīvotājus telefoniski konsultē akūtu saslimšanu un traumu gadījumos, kā arī hronisku slimību saasinājuma brīžos.

Tuvinieku apmeklējumi aizliegti

Rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 4.9. punkts paredz, ka ārstniecības iestādēm un  sociālās aprūpes institūcijām ir pienākums ierobežot tuvinieku apmeklējumus. Trešās personas var tikt ielaistas ar iestādes vadītāja atļauju, ja tas nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai. 

Atļauj zāļu piegādi dzīvesvietā

Valdības rīkojuma 2.¹ 3. punkts paredz atļaut vispārēja tipa aptiekai veikt attālinātu privātpersonas pasūtījumu – zāļu, tai skaitā recepšu zāļu un no valsts budžeta līdzekļiem kompensētu zāļu un medicīnisko ierīču – apstrādi un piegādi uz privātpersonas dzīvesvietu, nosakot šīs darbības prasības un kārtību. 

Plašāk LV portāla skaidrojumā "Kas jāzina un jāievēro, ja zāles piegādās uz mājām". 

Ierobežojumi skaistumkopšanas pakalpojumu jomā

3. aprīlī stājas spēkā Veselības ministrijas rīkojums Nr. 70 “Par pasākumiem tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem sociālās distancēšanās nodrošināšanai”, kurā plašāk izklāstīti noteikumi, kas obligāti jāievēro skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem.

Rīkojums ir obligāts visiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, arī:

• frizieriem;
• manikīra un pedikīra speciālistiem;
• sejas un ķermeņa kosmētisko pakalpojumu sniedzējiem;
• vizāžistiem un grimētājiem;
• tetovēšanas, mikropigmentācijas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem.

Plašāks izklāsts, ko tas paredz, pieejams LV portāla skaidrojumā "Krīzes noteikumi skar arī skaistumkopšanas un tetovēšanas salonus".

Ierobežojumi ārstniecības personām

Valdības rīkojuma "Par ārkārtējo situāciju" 2.¹ 1. punkts cita starpā ierobežo ārstniecības personas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs.

“Šādas rīcības mērķis ir maksimāli samazināt risku, ka inficēta ārstniecības persona darba pienākumu sniegšanas laikā nokļūst citā ārstniecības iestādē, apdraudot pacientus un citus mediķus. Citu valstu pieredze rāda, ka ārstniecības personas ir Covid-19 augsta riska grupā, jo tieši kontaktējas ar slimniekiem, savukārt no inficētas ārstniecības personas var inficēties gan kolēģi, gan slimnīcu pacienti, kuriem Covid-19 var noritēt smagā formā,” skaidrots Ministru kabineta paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Rīcība ar miruša cilvēka ķermeni

9. aprīlī tika izdots veselības ministra rīkojums Nr. 83, kurā noteikti pasākumi rīcībai ar tāda miruša cilvēka ķermeni, kurš ir bijis inficēts ar Covid-19 vai par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas ir bijis inficēts ar Covid-19. 

Rīkojumā noteikta kārtība, kādā veicama mirušās personas pēcnāves autopsija, kā utilizējami mirušajam piederošie higiēnas priekšmeti un medicīniskās ierīces, kā veic mirušās personas atrašanās vietas uzkopšanu, kā tiek veikta mirušā ķermeņa transportēšana u.c. piesardzības pasākumi. 

Piederīgajiem svarīgi zināt, ka rīkojums paredz - mirušā apbedīšanu veic, ievērojot šādus nosacījumus:

• bēru laikā zārks netiek atvērts;
• personālam, kas nodrošina apbedīšanas vai kremēšanas procedūru, lietot cimdus un pēc cimdu novilkšanas rokas mazgāt ar ūdeni un ziepēm.

***

MK rīkojuma Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”.  Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.