Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Trauksmes celšanas mehānisms Latvijā sāka darboties 2019. gada 1. maijā. Līdz pagājušā gada beigām centrālajās valsts institūcijās trauksme celta 435 reizes, no kurām 119 gadījumos saņemtie iesniegumi atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Visbiežāk iesniegumus par trauksmes celšanu saņēma Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. LV portāla infografikā – Trauksmes celšanas likuma darbības rezultāti laika posmā no 2019. gada 1. maija līdz 31. decembrim.
Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.
Atbilstoši Valsts kancelejas (VK) sniegtajai informācijai laika posmā no 2019. gada 1. maija līdz 31. decembrim valsts institūcijas saņēmušas 435 iesniegumus par trauksmes celšanu, no tiem 119 iesniegumi atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem.
No šiem 119 trauksmes cēlēju ziņojumiem 54 ziņojumu izskatīšana turpinās 2020. gadā – uzsākts arī viens kriminālprocess –, savukārt 65 ziņojumu izskatīšana tika pabeigta 2019. gadā: 7 gadījumos pieņemts lēmums piemērot sodu (6 administratīvo pārkāpumu lietas un 1 disciplinārlieta), 11 gadījumos novērsti trūkumi, par kuriem celta trauksme (pēc ziņojuma veikti uzlabojumi), bet atlikušie ziņojumi izskatīti citā veidā vai arī tajos nav apstiprinājušies fakti par pārkāpumu.
Visbiežāk iesniegumus par trauksmes celšanu saņēma:
Kā norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, trauksmes cēlēji ir mūsu acis un ausis uzņēmumos: “Trauksmes celšana ir viens no labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanas priekšnosacījumiem, ar kura palīdzību jebkurš aplokšņu algas saņēmējs nebaidoties var ziņot VID, jo persona tiek pseidonimizēta.”
VK Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese Kušķe, vērtējot Trauksmes celšanas likuma pirmo darbības gadu, dalās galvenajos secinājumos:
Papildus VK direktors Jānis Citskovskis norāda, ka “vajadzīgs laiks, lai sabiedrībā nostiprinātos trauksmes cēlēju institūts, lai iedzīvotāji saprastu atšķirību starp vienkāršu likumpārkāpumu un pārkāpumu, par kuru nepieciešams celt trauksmi”.
Būtiskākie 2020. gada uzdevumi ir stiprināt valsts iestāžu spējas izskatīt ziņojumus un sadarboties, kā arī turpināt izglītošanu, stāsta I. Kušķe. Viņa uzsver, ka VK ir izstrādājusi vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijās, kas pērn sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm ir aktualizētas.
Papildus I. Kušķe norāda, ka likumā ir veikti grozījumi, pārejas noteikumos paredzot, ka tie stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu (2020. gada 1. jūlijā). Izmaiņas paredzēs administratīvo atbildību trauksmes celšanas jomā par diviem pārkāpumiem:
2019. gada 26. novembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīva). Vērtējot trauksmes celšanas 2019. gada darbības rezultātus, I. Kušķe norāda: šis gads ir būtisks laiks arī attiecībā uz Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas pārņemšanu Latvijā līdz 2021. gadam.
Lai nodrošinātu efektīvu Trauksmes celšanas likuma darbību, 2019. gadā VK izveidoja Trauksmes cēlēju kontaktpunktu un radīja tīmekļvietni www.trauksmescelejs.lv, kurā apkopota:
Detalizētu pārskatu par Trauksmes celšanas likuma darbību 2019. gadā VK publicēs 2020. gada marta vidū.
