SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
09. martā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
4
4

Trauksmes celšana – sabiedrības, nevis indivīda interešu aizstāvība

Trauksmes celšanas likuma izpratnē trauksmi var celt par noziedzīgu nodarījumu, administratīvu vai citu tiesību normu pārkāpumu, kā arī par saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumu.

LV portāla infografika

Fiziskai personai ir tiesības celt trauksmi par pārkāpumiem dažādās jomās, taču jāievēro vairāki nosacījumi, lai iesniegums tiktu atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu netiks uzskatīta par trauksmes celšanu. LV portāls skaidro, kādos gadījumos iesniegumu par trauksmes celšanu atzīs un kādos – ne.

īsumā
  • Trauksmes cēlējam kā jebkuram cita iesnieguma iesniedzējam jāievēro Iesniegumu likums.
  • Trauksmes celšanas likuma izpratnē trauksmi var celt par noziedzīgu nodarījumu, administratīvu vai citu tiesību normu pārkāpumu, kā arī par saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumu.
  • Trauksmes cēlējs ir “insaiders”, kas savā darbavietā kaut ko novēro un, ja tas ir pārkāpums, par to ziņo.
  • Ja iesniegumu atzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu, personas (iesniedzēja) datus pseidonimizē.
  • Ja iesniegtā informācija acīmredzami liecina, ka persona nav atzīstama par trauksmes cēlēju, personai to dara zināmu, gan norādot pamatojumu, gan informējot par turpmāko rīcību.

Trauksmes celšanas likums (turpmāk tekstā – likums) stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Šis likums radīja iespēju iedzīvotājiem droši vērsties pie sava darba devēja, valsts pārvaldē vai nevalstiskajās organizācijās un ziņot par darba vidē novērotajiem iespējamiem pārkāpumiem, kas varētu apdraudēt plašākas sabiedrības intereses.

Trauksmes celšanas pazīmes

Atbilstoši likuma 1. panta pirmās daļas 4. punktam trauksmes cēlējs ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Līdz ar to apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

LV portāls jau rakstīja, ka Valsts kanceleja (VK) ir izstrādājusi vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijās (turpmāk tekstā – vadlīnijas), kas pērn sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm ir aktualizētas.

Atbilstoši vadlīnijām galvenās trauksmes celšanas pazīmes ir šādas:

  • kopumā ievērotas ziņojuma iesniegšanas prasības;
  • ziņojumu iesniegusi fiziska persona;
  • ziņojums ir par iespējamu pārkāpumu;
  • nav pamatotu un objektīvu šaubu par iesniedzēja godprātību;
  • informācija gūta saistībā ar darbu;
  • pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm.

Iesniegums nevar būt anonīms

Trauksmes cēlējam kā jebkuram cita iesnieguma iesniedzējam jāievēro Iesniegumu likuma 3. panta prasības:

  • iesniegums jāiesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā;
  • iesniegumā jānorāda ziņas par sevi – vārds, uzvārds, adrese (ja nepieciešams, arī citas ziņas, kas palīdzēs sazināties ar iesniedzēju).

Papildus iesniegumā jānorāda, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums (to var iesniegt arī elektroniski vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu), kā arī šāda informācija par pārkāpumu:

  • pārkāpuma apraksts, kurā minēti konkrēti fakti;
  • pārkāpuma izdarīšanā iesaistītās fiziskās vai juridiskās personas;
  • vai informācija par pārkāpumu gūta saistībā ar darbu;
  • vai par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš.

Par kādu pārkāpumu var celt trauksmi

Trauksmes celšanas likuma izpratnē trauksmi var celt par noziedzīgu nodarījumu, administratīvu vai citu tiesību normu pārkāpumu, kā arī par saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumu.

Vadlīnijās skaidrots, ka tas var būt gan tiesību normu un ētikas vai profesionālo normu pārkāpums, gan iekšējo tiesību normu un neētiskas rīcības pārkāpums, kā arī profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātu standartu, likumu, Ministru kabineta izdotu tiesību aktu, pašvaldību saistošo noteikumu, Eiropas Savienības regulu un direktīvu, Latvijai saistošu starptautisku dokumentu un citu saistošu priekšrakstu pārkāpums.

Svarīgs aspekts – darba tiesiskās attiecības un sabiedrības intereses

Trauksmi ceļ, sniedzot informāciju, kas gūta saistībā ar trauksmes cēlēja profesionālo darbību, ar viņa darba pienākumu veikšanu. Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka darba pienākumu veikšana ir noteikta darba, arī brīvprātīgā darba, profesionālo vai amata (dienesta) pienākumu veikšana vai pakalpojumu sniegšana likumdošanas, izpildvaras vai tiesu varas institūcijā vai privāto tiesību juridiskajā personā.

Trauksmes cēlējs ziņo par rīcību, kuru novēro, atrodoties savas darba vides iekšienē, un viņam ir profesionālas zināšanas, kas palīdz saprast, ka notiekošais var radīt kaitējumu.

Vadlīnijās skaidrots, ka trauksmes cēlējs ziņo par kādu rīcību, kuru novēro, atrodoties savas darba vides iekšienē, un viņam ir profesionālas zināšanas par to, kas palīdz saprast, ka notiekošais var radīt kaitējumu. “Trauksmes cēlējs ir “insaiders”, kas savā darbavietā kaut ko novēro un, ja tas ir pārkāpums, par to ziņo,” skaidro VK Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese Kušķe.

Kā norādīts vadlīnijās, trauksmes cēlējs nevar būt tikai personīgi ieinteresēts, bet viņš var būt daļa no apdraudētās sabiedrības grupas. Kā piemēru I. Kušķe min aplokšņu algas saņēmēju, kurš, visticamāk, ceļot trauksmi, ziņo par personīgu netaisnību, taču grūti iztēloties uzņēmumu, kurā tikai vienam darbiniekam algu izmaksā aploksnē.

Ko atzīs un ko neatzīs par trauksmes cēlēja ziņojumu

Vadlīnijās skaidrots, ka par trauksmes celšanu netiks uzskatīti šādi gadījumi:

  • informāciju sniedz juridiskā persona (juridiskā persona var celt trauksmi, par pārkāpumu ziņojot Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā);
  • anonīmi ziņojumi;
  • informācija nav gūta iesniedzēja darba vidē, bet, piemēram, ir saistīta ar iestādes apmeklējumu vai iedzīvotāja novērojumiem dzīvesvietā;
  • informācija ir par darbinieka un darba devēja domstarpībām;
  • informācija skar tikai iesniedzēju pašu;
  • tiek atstāstīts citas personas stāstītais.

Trauksmes celšanas likuma 3. pantā minētas piecpadsmit jomas, par kurām var celt trauksmi, ja tajās novēroti pārkāpumi. “Tā nav tikai nodokļu nemaksāšana, tās ir arī citas svarīgas jomas, kas skar visu sabiedrību, piemēram, pārtikas, veselības, bērnu, vides, būvniecības drošības joma, kā arī citas jomas,” skaidro I. Kušķe.

Piemēri:

Nav trauksmes celšana

Ir trauksmes celšana

Persona uzskata, ka viņas māti slimnīcā nepienācīgā veidā ārstēja ārsts un tieši viņa nolaidības dēļ māte mirusi. Persona iesniedz iesniegumu par trauksmes celšanu Valsts kancelejā. Valsts kanceleja iesniegumu neatzīs par trauksmes cēlēja ziņojumu, jo šajā gadījumā tas nav pārkāpums, kuru persona novērojusi savā darba vidē un par kuru varētu celt trauksmi.

Medmāsa novērojusi, ka ārstējošais ārsts nepienācīgā veidā ārstējis pacientu un viņa nolaidības dēļ pacients miris. Medmāsa iesniedz iesniegumu Veselības ministrijā un norāda, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Veselības ministrija iesniegumu atzīs par trauksmes cēlēja ziņojumu un uzsāks tā izskatīšanu.

Persona uzskata, ka viņas bērns saslimis ar salmonelozi, jo bērnudārzā bērnam tika dota nekvalitatīva pārtika. Persona iesniedz iesniegumu par trauksmes celšanu Valsts kancelejā. Valsts kanceleja iesniegumu neatzīs par trauksmes cēlēja ziņojumu, jo šajā gadījumā tas nav pārkāpums, kuru persona novērojusi savā darba vidē un par kuru varētu celt trauksmi.

Darbiniece, kas strādā uzņēmumā, kurš ražo un piegādā pārtiku bērnudārzam, redzot antisanitāros apstākļus, kādos tiek ražota pārtika, iesniedz iesniegumu Pārtikas un veterinārajam dienestam, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Pārtikas un veterinārais dienests iesniegumu atzīs par trauksmes cēlēja ziņojumu un uzsāks tā izskatīšanu.

Vienlaikus, ja iesniegtā informācija acīmredzami liecina, ka persona nav atzīstama par trauksmes cēlēju, personai to dara zināmu, gan norādot pamatojumu, gan informējot par turpmāko rīcību. Proti, iesnieguma neatzīšana par trauksmes cēlēja ziņojumu nenozīmē, ka uz iesniegto informāciju nereaģēs vispār.

Vadlīnijās minēts, ka iesniegumu var reģistrēt kā privātpersonas iesniegumu un nodot to turpmākai izskatīšanai (norādīto ziņu pārbaudei) vai tajā norādīto informāciju var nodot par jautājumu atbildīgajam darbiniekam. Tāpat iesniegumu vai kādu tā daļu var pārsūtīt citai institūcijai, piemēram, policijai sniegtās informācijas pārbaudes uzsākšanai u. tml.

Iesniegumā norādītā informācija var būt noderīga kādā saturiski līdzīgā lietā vai darbības virzienā, skaidrots vadlīnijās.

VID un KNAB prakse iesniegumu par trauksmes celšanu izskatīšanā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KANB) 2019. gadā no 51 iesnieguma par trauksmes celšanu 20 iesniegumus neatzina par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Iemesli tam bijuši vairāki, piemēram, iesniegumu iesniegusi juridiska persona, iesnieguma saturs liecinājis par personīgu, nevis sabiedrības interešu aizskārumu vai iesniegums bijis anonīms. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume skaidro, ka, piemēram, anonīmu iesniegumu nevar atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu, jo iesniedzējam nevarēs nodrošināt likumā noteikto aizsardzību.

Proti, ja iesniegumu atzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu, personas (iesniedzēja) datus pseidonimizē. Kā norādīts vadlīnijās, pseidonimizāciju veic jau iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas laikā pirms tā atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu, kolīdz gūta pārliecība, ka tā, visticamāk, ir trauksmes celšana un iesniedzējam ir augsts nelabvēlīgo seku risks.

Arī līdz pseidonimizācijai iesniedzēja identitāti aizsargā atbilstoši ierobežotas pieejamības informācijas statusam un Iesniegumu likuma 9. pantam, proti, iestādei ir aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti.

Valsts ieņēmu dienests (VID), kas 2019. gadā saņēma visvairāk iesniegumu par trauksmes celšanu (no 82 iesniegumiem par trauksmes celšanu 36 tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem), rūpīgi gatavojās šim procesam, arī kvalitatīvai iesniegumu izvērtēšanai un pseidonimizācijas nodrošināšanai. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda: “Jau sākumā sapratām, ka iesaistīto cilvēku lokam jābūt ļoti šauram. Iesniegumus par trauksmes celšanu saņem mana palīdze, kas tos uzreiz pseidonimizē un tādā veidā arī ievada sistēmā.”

I. Jaunzeme skaidro: “Par to, kas ir trauksmes cēlējs, dienestā zina tikai divi cilvēki – mana palīdze un viņas aizvietotāja, proti, dokuments iestādē cirkulē pseidonimizēti un nevienam citam nav zināms, kura persona to iesniegusi.” Tāpat viņa apzinās, kāpēc tieši VID kļuvis par centrālo trauksmes celšanas punktu: iestāde ir liela, skar vairākumu iedzīvotāju, kuri ir darba attiecībās, un VID bez vērības neatstāj nevienu iesniegumu.

VID ģenerāldirektore apstiprina: arī gadījumos, kad VID iesniegumu neatzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu, tas nonāk VID apritē un ar to strādā kā ar parasto iesniegumu, kas saņemts no iedzīvotāja.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU