SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
01. maijā, 2019
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Tieslietas
25
25

Sāk darboties trauksmes celšanas mehānisms

Stājas spēkā 01.05.2019.

Šodien, 1. maijā, stājas spēkā jauns likums – Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir sabiedrības interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Kas ir trauksmes cēlējs, kāds ir likuma mērķis, kā darbojas trauksmes celšanas mehānisms un kādas ir personu, kas ceļ trauksmi, aizsardzības garantijas – LV portāla infografikā.

Kā norādīts jaunā likuma anotācijā, līdz šim spēkā esošo likumu ietvaros personas tikai daļēji varēja izmantot iespēju celt trauksmi, pārsvarā jomās, kurās pastāv pienākums ziņot par sabiedriski nozīmīgiem pārkāpumiem, piemēram, par bērnu tiesību pārkāpumiem, par pārkāpumiem vides aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā u. c. Taču šīs tiesību normas noteiktas dažādos normatīvajos aktos un neaptver visas iespējamās trauksmes celšanas situācijas, kā arī ne vienmēr atbilst trauksmes celšanas specifikai un nenodrošina trauksmes cēlēju aizsardzību.

Trauksmes celšanas likuma izpratnē trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu izpildi.

Par ko var celt trauksmi

Trauksmes celšanas likuma 3. pantā paredzēti gadījumi, kad persona ir tiesīga celt trauksmi, jo īpaši par šādiem pārkāpumiem:

  • amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
  • korupciju;
  • krāpšanu;
  • publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
  • izvairīšanos no nodokļu samaksas;
  • sabiedrības veselības apdraudējumu;
  • pārtikas drošības apdraudējumu;
  • būvniecības drošības apdraudējumu;
  • vides drošības apdraudējumu;
  • darba drošības apdraudējumu;
  • sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
  • cilvēktiesību pārkāpumu;
  • pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
  • pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
  • konkurences tiesību pārkāpumu u. c.

Vienlaikus jāņem vērā, ka apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

Kā celt trauksmi

Trauksmi var celt iekšēji – darbavietā, kompetentajā iestādē, Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā, biedrībās vai nodibinājumos, arī arodbiedrībās vai to apvienībās, kā arī publiski ar mediju starpniecību, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot citus minētos mehānismus vai trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts.

Šā likuma izpratnē par objektīvu iemeslu nav uzskatāma personas iesnieguma neatzīšana par trauksmes cēlēja ziņojumu un neizskatīšana pēc būtības. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka, ceļot trauksmi publiski, nevar sniegt informāciju, kas satur normatīvajos aktos noteiktas neizpaužamas ziņas, kā arī jāievēro vispārējās datu aizsardzības prasības.

Iekšējās trauksmes celšanas sistēma darbavietā

Valsts kanceleja (VK) skaidro, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 2019. gada 1. maija ir ieviešama iekšējā trauksmes celšanas sistēma, lai darbiniekiem būtu zināms, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darbavietā. Proti, arī iestādēs jābūt trauksmes celšanas kontaktpersonai. Savukārt, ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī darbinieks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, tas var izmantot iespēju informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida.

Visa nepieciešamā informācija, lai praktiski lietotu jauno trauksmes celšanas sistēmu, tostarp iesnieguma veidlapa, trauksmes celšanas ieviešanas vadlīnijas, kompetento iestāžu saraksts un šo iestāžu kontaktpersonu kontakti, no šodienas ir pieejama tīmekļvietnē www.trauksmesceleji.lv.

Ja persona nezina vai nesaprot, kā rīkoties, tā palīdzību var meklēt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā VK. “Viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma uzdevumiem ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām trauksmes celšanas sekām, piemēram, tām tomēr iestājoties, valsts nodrošinās juridisko palīdzību, kā arī atbrīvos no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā,” norāda VK.

Trauksmes cēlēju aizsardzība arī Eiropas Savienībā

Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota norāda, ka arī EP deputāti lēmuši par jauniem noteikumiem, kas labāk aizsargās cilvēkus, kuri izpauž ar darbu saistītā kontekstā iegūtu informāciju par nelikumīgām vai citādi kaitīgām darbībām. Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina Eiropas Savienībā (ES) valstu ministriem. Kā skaidro S. Znotiņa-Znota, noteikumi paredz ES līmeņa pasākumus, lai labāk aizsargātu trauksmes cēlējus, kuri atklāj ziņas par ES tiesību aktu pārkāpumiem tādās jomās kā publiskie iepirkumi, finanšu pakalpojumi, naudas atmazgāšana, preču un transporta drošība, kodoldrošība, sabiedrības veselība, patērētāju un datu aizsardzība.

Tāpat tie nosaka drošības pasākumus, lai novērstu pret trauksmes cēlējiem vērstus atriebības pasākumus, piemēram, atbrīvošanu no darba vai pazemināšanu amatā, kā arī nosaka bezmaksas piekļuvi informācijai par pieejamiem atbalsta pasākumiem un juridisko palīdzību. Tiesvedības laikā trauksmes cēlējiem iespējams sniegt arī finansiālu un psiholoģisku atbalstu. Dalībvalstīm divu gadu laikā šie noteikumi būs jāīsteno.

Līdz šim tikai 10 ES valstīs (Francijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Nīderlandē, Slovākijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē) noteikta visaptveroša trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība (no 2019. gada 1. maija arī Latvijā). Pārējās valstīs aizsardzība pieejama tikai daļēji vai attiecas uz noteiktām nozarēm vai darbinieku kategorijām. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka publisko iepirkumu jomā vien nepietiekamas trauksmes cēlēju aizsardzības dēļ ik gadu tiek zaudēti 5,8 līdz 9,6 miljardi eiro.

Labs saturs
25
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU