SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
11. februārī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
6
6

Nodokļu maksātāja pienākumi, atgriežoties Latvijā

LV portāla infografika

Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm, ir kļuvuši par Latvijas nerezidentiem un par citu valstu rezidentiem, kas ir nodokļu maksātāji konkrētā valstī. Rezidences statuss automātiski nemainās. Daļa iedzīvotāju, arī dzīvojot un strādājot ārzemēs, saglabājuši Latvijas rezidenta statusu.

īsumā
  • Ja, pārceļoties uz citu valsti, tajā tiek deklarēta dzīvesvieta, tas vien nenozīmē, ka cilvēks automātiski kļūst par Latvijas nerezidentu nodokļu piemērošanai.
  • Deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidentu.
  • Nodokļu likumi rezidentam nosaka atšķirīgus ienākumu deklarēšanas un nodokļu maksāšanas pienākumus atkarībā no tā, kādi ienākumi ir gūti un kur tie gūti – ES valstīs, valstīs, kurām ar Latviju ir noslēgta nodokļu konvencija, vai citās valstīs.
  • Iesniegums VID jāraksta gan tad, ja persona vēlas kļūt par Latvijas rezidentu, gan tad, ja nepieciešams mainīt rezidenta statusu, lai kļūtu par nerezidentu un nodokļus maksātu savā rezidences valstī – ārpus Latvijas.
  • Ja Latvijas iedzīvotājs nav piedalījies mantiskā stāvokļa deklarēšanā 2012. gadā, jo bijis nerezidents, pēc atgriešanās mājās ir jāiesniedz “nulles deklarācija”.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15. pantu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 131 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un personai, kura Latvijā saņēmusi reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, dzīvesvietas adresi ārvalstīs triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Šis pienākums un darbības tā izpildei ir paskaidrotas PMLP informācijā.

Tas vien, ka, pārceļoties uz citu valsti, tajā tiek deklarēta dzīvesvieta, nenozīmē, ka cilvēks automātiski kļūst par Latvijas nerezidentu nodokļu piemērošanai, jo līdztekus dzīvesvietas deklarēšanai eksistē arī nodokļu rezidence. Un tas nozīmē, ka persona joprojām ir uzskatāma par Latvijas rezidentu, kura strādā īslaicīgu darbu ārzemēs un kurai ir piemērojami nodokļi, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Attiecīgi no tā izriet gan ienākumu deklarēšanas pienākumi, gan nodokļu maksāšanas atšķirības.

Tiem Latvijas rezidentiem, kuri darba algu saņem Eiropas Savienības (ES) valstī, nav nepieciešams deklarēt šo ienākumu, taču visus citus ienākumus, piemēram, no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības, dividendēm utt., ir jādeklarē. Ja Latvijas rezidents ES valstī nodokļos samaksājis mazāk, nekā ir jāmaksā Latvijā par šo ienākumu, tad var nākties samaksāt starpību Latvijai.

Savukārt tiem, kuri devušies uz trešajām valstīm (piemēram, Krieviju, ASV, Kanādu), jādeklarē arī darba alga un visi citi ienākumi, taču, ja mītnes valstij ar Latviju ir noslēgta nodokļu konvencija, tad papildu nodokļus par algota darba ienākumu maksāt nevajadzēs, ar noteikumu, ka šis algota darba ienākums ir aplikts ar ienākuma nodokli attiecīgajā ārvalstī, atšķirības skaidrojot deklarēšanas pienākumus, uzsver VID pārstāve.

Gada ienākumu deklarācija rezidentiem

Ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem ik gadu ir jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija (ja vien likumā nav atbrīvojuma), un šis pienākums saglabājas arī pēc atgriešanās Latvijā.

Situācijas ir divas: strādāts Eiropas Savienības valstī vai strādāts citā valstī.

Latvijas rezidentiem, kuri kādā ES valstī guvuši tikai algota darba ienākumus, kas ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim līdzīgu (atbilstošu) nodokli, tie nav jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.

Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz un nodokļi Latvijā jāmaksā tad, ja ir gūti cita veida ienākumi:

  • strādājot uz starptautiskajos pārvadājumos izmantojama kuģa;
  • kā darbiniekam, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam;
  • ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensija, autoratlīdzība u. c.;
  • no kapitāla, piemēram, no dividendēm, no nekustamā īpašuma atsavināšanas u. c.

Savukārt tiem Latvijas rezidentiem, kuri ienākumus guvuši trešajā valstī, kas nav ES dalībvalsts, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jādeklarē visi ārvalstīs gūtie ienākumi, arī no darba algas. Arī šajā gadījumā nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par algota darba ienākumu, kas gūts tādā valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kā arī algota darba ienākums ir bijis pakļauts aplikšanai ar nodokli attiecīgajā ārvalstī. Konvenciju saraksts un to statuss atrodams Finanšu ministrijas mājaslapā.

Piemērs. Ja 2018. gadā ārvalstī bija gūti ienākumi, kas ir obligāti deklarējami, tad deklarācija jau bija jāiesniedz līdz 2019. gada 3. jūnijam (obligātais deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 3 mēneši no 1. marta).

Ja cilvēks no ārzemēm uz Latviju pārcelsies šogad un ja obligāti deklarējamie ienākumi ārvalstī ir gūti arī 2019. gadā, viņam būs jāiesniedz 2019. gada deklarācija.

Ārvalstīs gūto ienākumu norāda deklarācijas pielikumā D2 “Fiziskās personas (rezidenta) ārvalstīs gūtie ienākumi”.

Informācija par deklarāciju iesniegšanu ir atrodama VID informācijas apkopojumā  “Latvijas rezidenti ārvalstīs”.

Ja Latvijas rezidents, dzīvojot ārvalstī, ienākumus gūst arī Latvijā

Situācija. Latvijas iedzīvotājs dzīvo un strādā Lielbritānijā, viņš joprojām ir Latvijas rezidents. Lielbritānijā saņem algu, no kuras tur maksā nodokļus. Latvijā viņam ir nekustamais īpašums, kuru iznomājot tiek gūti ienākumi.

Situācija. Latvijas rezidents dzīvo un strādā algotu darbu ES valstī. Latvijā viņš saņem autoratlīdzību.

Tā kā Latvijas rezidents maksā nodokli par visā pasaulē gūtajiem ienākumiem, izņemot jau minētos gadījumus, kad persona gūst algota darba ienākumus ES dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju, tad personai ir jāsniedz gada ienākumu deklarācija, deklarēšanas pienākumu abās situācijās paskaidro VID nodokļu speciālisti.

Kā kļūt par Latvijas rezidentu

Ja iegūts ārvalsts nodokļu rezidenta statuss, atgriežoties Latvijā, lai kļūtu par Latvijas rezidentu nodokļu aprēķināšanas nolūkiem, ir jāiesniedz iesniegums VID. Speciālas formas tam nav – iesniegumu raksta brīvā formā un iesniedz klātienē jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, sūta dienestam pa pastu uz oficiālo adresi (Talejas iela 1, Rīga, LV-1978) vai arī nosūta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, pievienojot kā pielikumu.

Vai nerezidentam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija

Situācija. Būdams Īrijas rezidenta statusā, cilvēks jau ir atgriezies Latvijā, atradis darbu un sācis strādāt. Vai nerezidents var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, lai piemērotu neapliekamo minimumu?

Vispārējā gadījumā nerezidentiem algas nodokļa grāmatiņa netiek piešķirta.

Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots, kā arī nav tiesību uz likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem. Taču izņēmums ir nerezidents, kurš ir citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem.

Tas nozīmē, ka šajā gadījumā nerezidentam Latvijā ar likumu noteikto neapliekamo minimumu un atvieglojumus var piemērot tikai tad, kad viņš iesniedz gada ienākumu deklarāciju.

Nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumi ir uzskaitīti likuma ”Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešajā daļā. Vispārējā gadījumā nerezidentam nav jāsniedz gada ienākumu deklarācija Latvijā, un likuma 20. pantā ir noteikti ienākumu veidi, par kuriem deklarācija ir jāiesniedz.

Problēma – cilvēki nesniedz informāciju

Ne vienmēr uz ārzemēm aizbraukušie pat pēc ilgāka laika nokārto rezidences statusa maiņu.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikts, kad fiziskā persona ir uzskatāma par rezidentu. Šie formulējumi ir smagnēji un nav viegli uztverami.

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, tā Latvijas VID iesniedz:

  • iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidentu, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un ka ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
  • tās valsts, par kuras rezidentu ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas personu uzskata par nerezidentu ar datumu, kad tā atstāja Latviju.

VID pārstāve K. Augstkalne-Jaunbērziņa norāda uz būtiskām pazīmēm, kā saprast, vai tiekat uzskatīts par rezidentu vai nerezidentu: ja persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu ārvalstī un neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām 12 mēnešu periodā un savulaik ir uzrakstīts īpašs iesniegums VID, pamatojot ar ārvalsti izveidojušās ciešākas personīgās un ekonomiskās saites nekā ar Latviju un lūdzot uzskatīt par Latvijas nerezidentu, tad, visticamāk, rezidences maiņa ir nokārtota. Ja šāds iesniegums nav rakstīts, diezgan droši var apgalvot, ka cilvēks VID informācijas sistēmā tiek uzskatīts par Latvijas rezidentu.

Atbildot uz LV portāla jautājumu, kādas ir biežāk sastopamās problēmas ar rezidences statusa maiņu vai neatbilstību, VID nosauc vienu problēmu: cilvēks nesniedz nekādu informāciju par rezidences valsts maiņu.

Jāiesniedz nulles deklarācija

Mantiskā stāvokļa deklarēšana jeb “nulles deklarācijas” iesniegšana bija vienreizējs pasākums 2012. gadā. Taču joprojām pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju ir tām fiziskajām personām, kuras kļūst par Latvijas Republikas rezidentiem pēc 2012. gada 1. janvāra un atbilst Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem.

Mantiskais stāvoklis jāfiksē 31. decembrī tajā gadā, kad cilvēks kļūst par Latvijas rezidentu. Ja tas notiek šogad, mantiskais stāvoklis būs jānosaka 2020. gada 31. decembrī, deklarācija jāiesniedz 2021. gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam.

Ja Latvijas iedzīvotājs 2012. gadā vēl bija Latvijas rezidents un iesniedza šo deklarāciju, bet pēc tam kļuva par citas valsts rezidentu, tad tagad, atgriežoties Latvijā, viņam mantiskais stāvoklis nav jādeklarē. Taču, ja Latvijas iedzīvotājs sākumdeklarēšanā nav piedalījies, jo bijis nerezidents, tad deklarācija pēc atgriešanās mājās ir jāiesniedz.

Mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas ir pieejamas sadaļā “Veidlapas un iesniegumi”, biežāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem ir pieejamas sadaļā “Jautājumi un atbildes”.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU