SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
07. februārī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
2
2

Noteiktas papildu biodrošības prasības mājputnu novietnēs

Stājas spēkā 07.02.2020.

Galvenokārt ar augsti patogēno putnu gripu skartas tādas mājputnu sugas kā vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītari.

FOTO: Freepik

Piektdien, 7. februārī, stājas spēkā grozījums Ministru kabineta noteikumos, kas ievieš papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā. To mērķis ir mazināt augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Kā norāda Zemkopības ministrija, viens no profilakses pasākumiem, lai putnu gripa neskartu mājputnu ganāmpulkus, ir ierobežojumu perioda noteikšana. Pārtikas un veterinārais dienests secinājis, ka lielākoties mājputnu turētāji izprot situācijas nopietnību un pret biodrošības prasību ievērošanu izturas atbildīgi.

īsumā
  • Austrumeiropas valstis var tikt pakļautas augsti patogēnās putnu gripas apakštipa H5N8 uzliesmojumiem un ekspansijai reģionā.
  • Pirmais augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums tika konstatēts Polijā 2019. gada 30. decembrī.
  • Latvijā no 2020. gada 7. februāra dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jānodrošina papildu biodrošības prasības mājputnu turēšanā.
  • Papildu biodrošības prasības attiecas uz dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas audzē vai tur tādus mājputnus kā vistas, tītari, pērļu vistiņas, zosis, pīles, paipalas, baloži, fazāni, irbes un citus nožogotās platībās turētus putnus.
  • 15% līdz šim pārbaudīto mājputnu novietņu PVD konstatējis nepilnības biodrošības pasākumu nodrošināšanā.

Grozījums Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” veikts, pamatojoties uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2020. gada 17. janvāra paziņojumu par Austrumeiropas valstu risku tikt pakļautām augsti patogēnās putnu gripas apakštipa H5N8 uzliesmojumiem un ekspansijai reģionā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiski sniegtā informācija liecina, ka augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi 2020. gadā konstatēti:

  • Čehijā – mājputnu novietnē (1);
  • Ukrainā – mājputnu novietnē (1);
  • Rumānijā – mājputnu novietnēs (2);
  • Ungārijā – mājputnu novietnēs (4);
  • Polijā – mājputnu novietnēs (17), savvaļas putniem (1);
  • Slovākijā – mājputnu novietnēs (3), nebrīvē turētiem putniem, kuri nav mājputni (1);
  • Vācijā – savvaļas putniem (1).

Pirmo augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumu konstatēja Polijā 2019. gada 30. decembrī.

Iespējamais izcelsmes avots – savvaļas putni

Kā norāda Zemkopības ministrija (ZM), galvenokārt ar augsti patogēno putnu gripu skartas tādas mājputnu sugas kā vistas, zosis, pīles, pērļu vistas un tītari. Savukārt skarto dalībvalstu kompetento iestāžu epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni.

“Šajā sezonā ir novērota augstāka vides temperatūra un mazāks sniega segas biezums, nekā tas parasti ir skartajos reģionos, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā, šķērsojot Vidusjūras baseinu. Tādējādi Eiropas valstis, kuras atrodas zemākos platuma grādos tuvu skarto dalībvalstu reģioniem un kurās ir vērienīga mājputnu ražošana, var būt pakļautas lielam putnu gripas riskam,” brīdina ZM.

Kādi biodrošības pasākumi bija jāievēro arī līdz šim

MK noteikumi Nr. 291 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” nosaka gan to dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, kurām jāpiemēro biodrošības pasākumu kopums, gan prasības biodrošības pasākumu izstrādei dzīvnieku turēšanas vietās. Šo noteikumu 2. pielikums līdz šim noteica prasības mājputnu turēšanā, kā arī turpmāk paredz, ka:

  • novietnē aizliegts ienest savvaļas putnu līķus, savvaļas putnu līķu daļas vai jebkādu citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs;
  • dzīvnieku īpašniekam jānodrošina, lai nepiederošas personas nepiekļūst mājputnu turēšanas vietām;
  • dzīvnieku īpašniekam par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) teritoriālajai struktūrvienībai;
  • dzīvnieku īpašniekam mājputnu barošana un dzirdināšana jāorganizē mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu;
  • dzīvnieku īpašniekam jānodrošina, lai mājputnu barībai un pakaišiem nevarētu piekļūt savvaļas putni.

Kādas papildu prasības turpmāk jāievēro

Atbalstot ZM rosinājumu ieviest papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā, papildināts MK noteikumu Nr. 291 2. pielikums. Proti, no 2020. gada 7. februāra dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jānodrošina arī šādu papildu prasību ievērošana:

  • mājputni jātur slēgtās telpās, lai nepieļautu kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem;
  • izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām ir aizliegta;
  • dalība tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos, kuros iesaistīti mājputni, ir aizliegta;
  • mājputnu dzirdināšanai aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuvēs iegūtu ūdeni;
  • mājputnus izlaist medījamo putnu krājumu atjaunošanai ir aizliegts;
  • darbiniekiem jābūt darba vai maiņas apģērbam un apaviem, kurus lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.

Saskaņā ar veikto grozījumu par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve ar pamatiem vai bez tiem, kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, īpaši ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Tā var būt slēgta nojume vai ar smalku sietu norobežota telpa, ko sedz drošs, ūdensizturīgs jumts.

Kā norādīts grozījuma anotācijā, papildu pasākumu īstenošanas laiks atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, citās ES dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs.

Pārbaudes 10 km rādiusā ap komerciālajām putnu novietnēm

MK noteikumu Nr. 405 “Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” 152. punktā noteikts, ka ap vietu, kur konstatēts augsti patogēnais slimības ierosinātājs savvaļas putniem, PVD sadarbībā ar Valsts meža dienestu izveido:

  • kontroles zonu, kuras rādiuss nav mazāks par 3 km;
  • pārraudzības zonu, kuras rādiuss nav mazāks par 10 km.

Atbilstoši minēto MK noteikumu 153. punktam, veidojot kontroles zonu un pārraudzības zonu, jāņem vērā ģeogrāfiskie, ekoloģiskie un epizootoloģiskie faktori, putnu migrācijas ceļi, iespējamie infekcijas izplatīšanās ceļi, uzraudzības iespējas, ūdenskrātuvju tuvums un esība.

Pārbaudītas vairāk nekā 550 mājputnu novietnes

PVD informē, ka dienests pirms divām nedēļām uzsāka pastiprinātas mājputnu novietņu pārbaudes. Pārbaudot jau vairāk nekā 550 mājputnu novietnes, dienests konstatējis, ka lielākoties mājputnu turētāji izprot situācijas nopietnību un pret biodrošības prasību ievērošanu izturas atbildīgi.

Vienlaikus 15% līdz šim pārbaudīto mājputnu novietņu tomēr konstatētas nepilnības biodrošības pasākumu nodrošināšanā. “Neraugoties uz to, ka tieši savvaļas putni rada vislielākos saslimšanas draudus, šajās novietnēs tie varēja brīvi piekļūt mājputnu pakaišiem, barībai, ēdināšanas un dzirdināšanas vietām, līdz ar to paaugstinot dažādu slimību, arī putnu gripas, risku,” stāsta PVD.

Finansiālu zaudējumu risks

“Lai minimizētu risku, ka putnu gripas uzliesmojuma dēļ tiek radīti ierobežojumi putnkopības nozares uzņēmumiem, pastiprinātās pārbaudes prioritāri tiek veiktas mājputnu novietnēs, kas atrodas 10 km rādiusā ap komerciālajām putnu novietnēm,” skaidro PVD.

Vienlaikus dienests atgādina – ja kādā no mazajām saimniecībām konstatētu putnu gripu, komerciālās novietnes, kas atrodas skartās saimniecības tuvumā, ciestu finansiālus zaudējumus. Proti, putnu gripas apkarošanas periodā karantīnas zonā būtu ierobežojumi mājputnu, to olu, mājputnu gaļas un gaļas produktu realizācijai. Savukārt valsts līmenī tiktu noteikti arī eksporta ierobežojumi.

Ja pastāv aizdomas par mājputnu saslimšanu

PVD atgādina, ka visām mājputnu turēšanas vietām jābūt reģistrētām Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Savukārt par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, piemēram, samazinās mājputnu barības un ūdens patēriņš, mājputni masveidīgi iet bojā, tiem ir akūta asiņaina diareja, smakšana vai parādās respiratoras (elpošanas ceļu) infekcijas slimības pazīmes, nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai PVD.

Dienests aicina ziņot arī iedzīvotājus, ja viņi ievēro, ka vienuviet miruši vairāki savvaļas ūdensputni. Ziņot var jebkurai PVD pārvaldei vai arī zvanot uz PVD uzticības tālruni 67027402.

Aktuālajai informācijai par putnu gripas uzliesmojumiem Eiropā var sekot līdzi PVD tīmekļvietnē.

UZZIŅAI

Izmaiņas attiecas uz dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas audzē vai tur tādus mājputnus kā vistas, tītari, pērļu vistiņas, zosis, pīles, paipalas, baloži, fazāni, irbes un citus nožogotās platībās turētus putnus.

Saskaņā ar LDC datiem Latvijā līdz 2019. gada 1. jūlijam bija reģistrēti 5 617 190 mājputni un 4 890 mājputnu novietnes.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU