Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2010. gada 20. decembrī Saeima ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” noteica pensiju piemaksas piešķiršanas beigu termiņu, proti, tā piešķirama līdz 2011. gada 31. decembrim. Tas tika darīts ar mērķi samazināt speciālā budžeta izdevumus, lai nodrošinātu tā ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu. Tādējādi pat ar vienas dienas starpību dzimušajiem tiesības uz ienākumu pensijas vecumā kļuva būtiski atšķirīgas.
FOTO: Freepik
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli vienojās turpināt darbu pie sagatavotajiem grozījumiem Valsts pensiju likumā, ar kuriem paredzēts pakāpeniski atsākt maksāt apdrošināšanas stāža pensiju piemaksas arī tiem, kas pensionējās 2012. gadā un vēlāk. Kā objektīvi reālākais laiks, kad piemaksas atjaunojamas, komisijā tika minēts 2021. gads. Šķērslis šai sen rosinātajai iniciatīvai varētu būt nauda, kas ir pamatbudžeta izdevumi.
Saeimas komisijā trešdien, 29. janvārī, izskatītie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz, ka personām, kurām vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, piemaksu par katru apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piemaksas atjaunotu pakāpeniski.
Pašreiz likumprojektā piedāvātais laika grafiks paredz, ka piemaksas vispirms atsāktu izmaksāt pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, pēc tam – pensijām, kas piešķirtas laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim utt.
Vispārējā gadījumā piemaksa par vienu stāža gadu ir 1 eiro.
Grozījumu projekts arī paredz, ka šiem maksājumiem nepieciešamos papildizdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas (LM) pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos.
Piemaksu jautājums ir cilāts daudzkārt. Jau pērn senioru organizācijās apspriestajos un atbalstītajos priekšlikumos būs nepieciešamas izmaiņas, jo viens no tiem paredzēja, ka piemaksas būtu jāatjauno no 2020. gada.
Kā informēja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns, budžeta izstrādes laikā LM kā vienu no prioritārajiem pasākumiem iesniedza pensiju piemaksas piešķiršanu arī tiem pensiju saņēmējiem, kuriem pensijas piešķirtas pēc 2012. gada 1. janvāra. LM priekšlikums bija atjaunot piemaksas no 2020. gada. Tam no budžeta vajadzētu 7,1 miljonu eiro, 2021. gadā – 12,31 miljonu eiro, turpmākajos gados – vairāk.
Ministru kabinets šo LM priekšlikumu pieņēma zināšanai, bet tas netika atbalstīts lielās fiskālās ietekmes dēļ. Tāpēc šā gada budžetā šādi izdevumi netika iekļauti. Taču, veidojot 2021. gada budžetu, LM piemaksu jautājumu aktualizēs kā vienu no lielākajām prioritātēm nozarē, uzsvēra K. Lipšāns.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) aicina politiķus šo likumprojektu virzīt tālāk un piemaksas atjaunot, sākot ar 2021. gadu, komisijas sēdē par senioru organizācijas pozīciju izklāstīja LPF priekšsēdētāja Aija Barča.
LPF vadītāja pievērsa uzmanību tam, ka laikā kopš 2014. gada 1. janvāra piemaksu par darba stāžu sedz pamatbudžets. Līdz tam piemaksas bija sociālā budžeta izdevumi. Satversmes tiesa, kas ir skatījusi piemaksu jautājumu un atzinusi to izmaksas pārtraukšanu par atbilstošu Satversmei, ir norādījusi, ka ierobežojums nepieciešams, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspēju.
“Sākotnējais pensiju piemaksu mērķis bija mazināt atšķirību starp pensijām, kuru aprēķinā ir ļoti zemu novērtēts sākumkapitāls, tātad atšķirību starp mazajām un lielajām pensijām. No 2009. gada šis mērķis pazuda, jo piemaksas sāka piešķirt pilnīgi visiem, arī tiem, kuriem ir liela pensija. Savukārt 2012. gadā radās situācija, kas ir raksturojama kā diskriminācija, jo piemaksas kļuva atkarīgas no pensionēšanās gada jeb dzimšanas gada,” piemaksu vēsturi atgādināja Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns.
Satversmes tiesa, kura piemaksu jautājumu skatīja laikā, kad valstī bija krīze un speciālā budžeta rezerve strauji saruka, pieņēma lēmumu: lai nodrošinātu speciālā budžeta ilgtspēju, tiesības var ierobežot. Līdz ar to kopš 2014. gada vairs nav iemesla, kādēļ Satversmes tiesa pieļāva, ka tas varētu būt likumīgs solis [vairs nemaksāt piemaksas jaunpiešķirtām pensijām – L. D.]. LDDK eksperts uzsvēra, ka pēc šādām pazīmēm nedrīkst izšķirt cilvēka sociālo garantiju nodrošināšanu un LDDK ieskatā tas ir jālabo.
Finanšu ministra padomniece Karina Ploka, vērtējot piedāvājumu un tam nepieciešamo naudu saistībā ar valsts pamatbudžetu, norādīja, ka jāievēro visi apstākļi, kas ir aktuāli valsts budžeta veidošanas laikā, arī pieļaujamais deficīts. K. Ploka piebilda: “Pieņemot šādu finansiāli ietilpīgu lēmumu, sašaurinās iespējas mediķu algu kāpumam un jebkurām citām jaunām prioritātēm”.
Likumprojekta virzīšanai FM saredz divus ceļus. Viens – tas notiek budžeta pieņemšanas procesā, kad valdība, veidojot nākamā gada budžetu, lemj, kuras prioritātes virzīt. Otrs ceļš – virzīt likumprojektu caur Saeimu, tādā gadījumā ir jānorāda avots, no kā to finansēt.
Mēģināt piemaksu maksājumus un šīs netaisnības likvidēšanu pretstatīt mediķu un pedagogu algu paaugstinājumam nav īsti korekti, jo tajā brīdī, kad tiek paredzēts palielinājums, pieaug gan sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, turklāt diezgan liela daļa no šīs naudas valstij nāk arī pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa veidā, aizrādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Deputāts Andrejs Klementjevs, kurš strādājis šī likumprojekta darba grupā, vērsa uzmanību uz vēl dažiem skaitļiem. Ar katru gadu pensijas ienākuma atšķirība starp tiem, kam ir piemaksa, un tiem, kam tās nav, palielinās. 2012. gadā tā bija apmēram 20 eiro, savukārt tagad – jau 50 eiro (piemaksas arī indeksē). Tātad atšķirība cilvēkiem, kas strādāja vienādos apstākļos un vienā laikā, palielinās. Deputāts informēja, ka pašreizējā situācija dod tiesības vēlreiz vērsties Satversmes tiesā. Un tādā gadījumā konstitucionālajai tiesai prasība būšot radikālāka – noteikt visas piemaksas summas izmaksu. Tie būtu 90 miljoni eiro.
Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli vienojās turpināt darbu pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, rosinot apspriest to frakcijās, savukārt. Labklājības ministrijai jāaktualizē likumprojektā paredzētie piemaksām noteiktie termiņi.
Saskaņā ar likuma grozījumu projekta anotācijā minētajiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2019. gada februārī piemaksu pie pensijas saņēma 349,2 tūkstoši vecuma pensijas saņēmēju (vidējais apmērs – 37,95 eiro) un 32,8 tūkstoši invaliditātes pensijas saņēmēju (vidējais apmērs – 12,03 eiro).
