Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Likums “Par valsts pensijām” paredz tiesības pensionēties divus gadus ātrāk par kalendāra gadā noteikto pensijas vecumu. Šīs iespējas izmantošanai jābūt pārdomātai, jāzina ne tikai ierobežojumi priekšlaicīgās pensijas saņemšanas laikā, bet arī tas, ka, ātrāk pieprasot pensiju, tā visu turpmāko mūžu būs mazāka nekā tad, ja būtu nostrādāts līdz pilnam pensijas vecumam.
Kopš 2014. gada pensijas vecums no 62 gadiem ik gadu tiek paaugstināts par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tas būs 65 gadi. Vienlaikus pakāpeniski paaugstinās arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums, šo iespēju var izmantot divus gadus pirms kalendāra gadā noteiktā vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Šogad tiesības uz valsts vecuma pensiju ir 64 gadu vecumā, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
Priekšlaicīgi šogad var pensionēties, sasniedzot 62 gadu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Lai pieņemtu lēmumu par priekšlaicīgu pensionēšanos, personai ir jāzina un jāsaprot, kāda pensija būs, ja viņa to pieprasīs priekšlaicīgi, un kāda tā varētu būt, dodoties pensijā, kad pienāks likumā noteiktais jeb īstais pensijas vecums.
Priekšlaicīgo pensiju aprēķina tāpat kā likumā noteiktajā pilnajā vecumā. Pensijas apmēru ietekmē uzkrātais un aktualizētais pensijas kapitāls līdz pensionēšanās brīdim, apdrošināšanas stāžs (darba un tam pielīdzinātie periodi), arī tas, kādā vecumā piešķirta pensija: jo vēlāk, jo tas ir izdevīgāk. Tāpēc jāpatur prātā, ka ikmēneša pensijas apmēru ietekmē arī pensijas aprēķina formulā iekļautais koeficients G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānota vecuma pensijas izmaksa. Ar šo koeficientu tiek izdalīts pensijas kapitāls.
Aritmētika ir vienkārša: ja pensijā dodas ātrāk, tad G vērtība ir lielāka (plānotais pensijas izmaksas laiks ir ilgāks). Dalot pensijas kapitāla summu ar lielāku skaitli, aprēķinātā ikmēneša pensija samazinās.
Arī priekšlaicīgo pensiju aprēķina pēc likumā noteiktas formulas.
Ja apdrošināšanas stāžs ir arī pirms 1996. gada, pensijas mēneša apmēru aprēķina pēc formulas:
P = (Ks + K) / G : 12
K – pensijas kapitāls, kas ir aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus.
Ks – pensijas sākuma kapitāls par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.
G – plānotais pensijas izmaksas laikposms, par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.
Koeficientu G katru gadu nosaka Centrālā statistikas pārvalde. No 40 līdz 90 gadu vecumam katram gadagājumam tiek noteikti vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamie plānotie vecuma pensijas izmaksas laika periodi (gados) “G”, kas piemērojami, aizejot pensijā. Ja persona šogad dodas pensijā 62 gadu vecumā, G ir 19,38; 63 gadu vecumā – G 18,67; 64 gadu vecumā – 17,97.
Piemēram. Ja priekšlaicīgā pensija tiek piešķirta 62 gadu vecumā, no 2021. gada 10. aprīļa, tad pensijas aprēķinā ņem vērā līdz 2021. gada 31.martam uzkrāto pensijas kapitālu. Ja priekšlaicīgās pensijas pieprasītājs ir dzimis 1959. gada aprīlī (62 gadi), viņa pensijas aprēķina formulā ievietotais koeficients G būs 19,38.
Salīdzināšanai. Ja šogad cilvēks sasniedzis pilno likumā noteikto pensijas vecumu (64 gadi, dzimis 1957. gada aprīlī), tad viņa pensijas aprēķina formulā G būs 17,97.
Vienkāršotā veidā atšķirību varētu parādīt šāds piemērs, pieņemot, ka abām personām līdz šā gada aprīlim ir uzkrāts vienāds pensijas kapitāls: 80 000 eiro.
Tātad atšķirība ir 26,99 eiro katru mēnesi, gadā – 323,88 eiro.
Ja izvēlas pieprasīt pensiju priekšlaicīgi, jāzina, ka līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā 50% no piešķirtā pensijas apmēra. Sasniedzot likumā noteikto pensionēšanās vecumu, pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā.
Ja persona strādā, priekšlaicīgi piešķirtā pensija netiek izmaksāta. Pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas vienlaikus var gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā.
Pēc vecuma pensijas piešķiršanas priekšlaicīgi tiek ierobežota citu pakalpojumu saņemšana – nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju, kā arī tiek samazināta apdrošināšanas atlīdzība, ja tāda ir piešķirta.
Ko tas nozīmē realitātē?
Ja persona turpinātu darba attiecības un viņai nebūtu piešķirta pensija, tad, pārtraucot darba attiecības, persona varētu pieteikties uz bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts uz laiku līdz astoņiem mēnešiem, šis periods tiek iekļauts apdrošināšanas stāžā pensijas apmēra noteikšanai, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Glušaka.
Ja ir piešķirta pensija, strādājošais vairs netiek sociāli apdrošināts bezdarbam, tāpēc viņam nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu.
Tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks kā trīs gadi un nav sasniegts pensionēšanās vecums vai vecuma pensija nav piešķirta agrāk. Līdz ar to, ja vecuma pensija ir piešķirta (arī priekšlaicīgi), nav tiesību uz invaliditātes pensiju.
VSAA eksperte uzsver: invaliditātes pensiju piešķir un izmaksā līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai vai laikam, kad tiek piešķirta vecuma pensija, ja to pieprasa agrāk. Uz noteikto invaliditātes laiku vecuma pensija nebūs mazāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju (ja Latvijas apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai ir ne mazāks kā 15 gadi un ne mazāks kā invaliditātes pensijai). Bet jāņem vērā, ka priekšlaicīgas vecuma pensijas izmaksājamā summa līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai būs 50% apmērā no piešķirtā pensijas apmēra (ja persona nestrādā).
Pieprasot pensiju divus gadus ātrāk, cilvēki pieņem, ka pilnā apmērā pensiju sāks maksāt tieši pēc diviem gadiem. Taču tā nav – pilno pensiju sāk maksāt, kad pienāk likumā noteiktais pensijas vecums kalendāra gadā.
Piemēram. Cilvēks dzimis 1957. gada septembrī. 2019. gada martā viņam piešķirta pieprasītā priekšlaicīgā pensija, tas ir, 61 gada un sešu mēnešu vecumā. Priekšlaicīgās pensijas saņēmējs nestrādā. Šogad martā ir pagājuši divi gadi, viņš arī aprīlī joprojām saņem un vēl vairākus mēnešus saņems 50% no piešķirtās pensijas. Kāpēc tā?
LV portālam e-konsultācijā šo situāciju jau ir skaidrojusi VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura: nosakot vecumu, no kura ir tiesības uz vecuma pensiju priekšlaicīgi, ņem vērā vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu attiecīgajā kalendāra gadā. 2019. gadā vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums bija 63 gadi un seši mēneši. Līdz ar to personām, kuru apdrošināšanas stāžs nebija mazāks par 30 gadiem, 2019. gadā bija tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, ja bija sasniegts 61 gada un sešu mēnešu vecums. 2021. gadā vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums ir 64 gadi. Līdz ar to vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi, ja persona nav nodarbināta, 2021. gadā izmaksā 50% apmērā, līdz tiek sasniegts 64 gadu vecums.
Tātad cilvēks pilno pensiju saņems šā gada septembrī.
Ja kāds vēlēsies izmantot priekšlaicīgās pensijas iespējas šogad, kad apritēs 62 gadi, tad jārēķinās ar to, ka pilnā apmērā pensiju varēs saņemt tikai tad, kad pienāks kalendāra gadā likumā noteiktais pensijas vecums.
Piemēram. Cilvēks dzimis 1959. gada 15. jūlijā. Šogad no 15. jūlija viņam ir tiesības pieprasīt priekšlaicīgo pensiju (divus gadus ātrāk par 2021. gadā noteikto pensionēšanās vecumu). Likumā noteiktais pensijas vecums paredz, ka 1959. gada jūlijā dzimušajiem tiesības uz vecuma pensiju būs, sasniedzot 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, tas ir, pilno pensiju varēs saņemt no 2024. gada aprīļa.
Vecuma pensija priekšlaicīgi tiek piešķirta uz mūžu, līdz ar to, sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, pensija ir tā pati priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija, mainās tikai tās izmaksas nosacījumi, proti, pensiju izmaksā pilnā apmērā, pensiju maksā arī tad, ja persona strādā.
Priekšlaicīgi pieprasīto un jau aprēķināto pensiju no jauna vairs neaprēķina. Arī tad ne, ja pensija pieprasīta, piešķirta, bet cilvēks turpina strādāt un to nesaņem.
Taču priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju var pārrēķināt pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā vecuma pensiju, kura piešķirta pēc vispārējiem noteikumiem, norāda Liene Glušaka. Tas nozīmē: ja persona pēc priekšlaicīgi piešķirtās vecuma pensijas ir strādājusi un par personu ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, vecuma pensiju, pamatojoties uz personas iesniegumu, var pārrēķināt.
Vecuma pensiju vai tās daļas apmēru pārskata reizi gadā – 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka 1. oktobrī pārskata tās vecuma pensijas, kuras piešķirtas līdz attiecīgā gada 30. septembrim (arī priekšlaicīgi piešķirtās). Likumā ir arī noteikts: ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli “1”, tad valsts pensiju nepārskata.
Savukārt, ja priekšlaicīgi piešķirtā pensija netiek izmaksāta, jo cilvēks turpinājis strādāt, jaunais nopelnītais kapitāls tiks ņemts vērā, izmaksājot pilno pensiju. Taču pensija tiks nevis aprēķināta no jauna, bet gan pārrēķināta, ņemot vērā papildus uzkrāto pensijas kapitālu, uzsver VSAA speciāliste.
Priekšlaicīgo pensiju divus gadus pirms kalendāra gadā noteiktā vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr nav sasniegts pilnais pensijas vecums. Ja ir darbs, tad var turpināt strādāt un priekšlaicīgi pieprasīt pensiju, piemēram, pusotru gadu, pusgadu ātrāk (pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un dokumentu iesniegšanas dienas).
Lai pieņemtu lēmumu, personai tomēr ir jānoskaidro, kāda būs pensija, ja viņa izmantos iespēju pensionēties priekšlaicīgi, un kāda tā būs, ja pieprasīs vēlāk.
Prognozēto pensijas vecumu var uzzināt, izmantojot VSAA e-pakalpojumu Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru.
Vienlaikus jāieskatās citos datos, jo pensijas prognoze ir balstīta uz informāciju, kas ir VSAA rīcībā.
Informācija izziņas veidā ir atrodama portālā latvija.lv, VSAA e-pakalpojumos:
Par periodu pēc 1996. gada VSAA ir reģistrēta visa informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju 1. līmenī. Taču līdz 1996. gadam datos varētu būt “robi”. Visi dati parasti ir pieejami tad, ja cilvēks iepriekš ir izmantojis kādu no VSAA pakalpojumiem, kuriem svarīgs viss apdrošināšanas stāžs, piemēram, saņēmis bezdarbnieka pabalstu. Jo pabalstu nosaka atkarībā no stāža ilguma, un tad ir jāiesniedz to apliecinošie dokumenti par laiku līdz 1995. gada 31. decembrim (par studijām augstskolā, dienestu armijā u. c.).
Apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim veido darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti līdz 1995. gada 31. decembrim un pierādīti ar dokumentiem.
Ja rodas šaubas par prognozētās pensijas apmēru, kā arī pieņemot lēmumu par priekšlaicīgu pensionēšanos, jālūdz konsultācija VSAA speciālistiem.
