Jaunais augstskolu finansēšanas modelis attīstīs pētniecību

Pagājušā gada rudenī Pasaules Banka prezentēja noslēdzošo ziņojumu "Augstākās izglītības finansēšana Latvijā", kas bija viens no trijiem ziņojumiem, ko tā izstrādājusi laika posmā no 2013.gada decembra līdz 2014.gada septembrim. To mērķis bija izvērtēt Latvijas augstāko izglītību un tās finansēšanas veidu un sniegt ieteikumus ilgtspējīgai attīstībai.

Savukārt šī gada jūnijā Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja konceptuālo ziņojumu, kas balstās uz Pasaules Bankas ziņojumiem un sabiedriskās apspriešanās rezultātiem. Konceptuālais ziņojums skaidro augstākās izglītības finansēšanas reformas īstenošanas nosacījumus un principus, kā arī nosaka nepieciešamos pasākumus un termiņus reformas īstenošanai.

Pašreizējā sistēma nav stratēģiski orientēta

Pasaules Bankas ziņojumi atklāj, ka Latvijas izglītības sistēmai līdz šim piešķirts nepietiekams finansējums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Turklāt atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm Latvijas izglītības sistēma nepiedāvā būtisku motivāciju tiekties uz labāku rezultātu. Esošais finansēšanas modelis lielā mērā ir uz ieguldījumiem balstīts "viena pīlāra" modelis, kas nenodrošina nepieciešamo līdzsvaru starp stabilitāti, snieguma kvalitāti un orientāciju uz inovācijām. Latvijas augstākā izglītība nepiedzīvo savus spožākos laikus, un to secinājusi arī Pasaules Banka – ir nepieciešama reforma.

Sistēmas vājākais punkts ir nepietiekams finansējums no valsts, kas rada apdraudējumu izglītības un pētniecības kvalitātei un ierobežo sektora efektivitāti. Eksperti secina, ka stabila finansējuma trūkums, īpaši pētniecībā, kavē tehnoloģiju, inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību valstī. Turklāt Latvijai pārmests, ka tā pārāk paļaujas uz citiem ienākumu avotiem, piemēram, studiju maksu un Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas būtu vairāk jāiegulda attīstībā.

Tāpat eksperti konstatējuši to, ka pašreizējā finansēšanas sistēma nav stratēģiski orientēta, jo finansējuma piešķiršanas nosacījumi ir vāji sasaistīti ar augstākās izglītības politikas prioritātēm un neveicina stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Pasaules Bankas eksperti iesaka Latvijai ieviest trīs pīlāru sistēmu, kas nodrošinātu gan attīstību, gan inovācijas, ko var īstenot tikai, sasaistot augstāko izglītību ar zinātnes attīstību.

Pirmais pīlārs – studiju nodrošinājuma finansējums

Pirmais pīlārs ir vērsts uz nepārtrauktību, pēctecību. To veido studiju un pētniecības bāzes finansējums augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā nodrošināšanai. Kā norādīts konceptuālajā ziņojumā, tad šis ir stabilitātes finansējums, kas nodrošinās augstākās izglītības sistēmas darbību. Bāzes finansējumu studijām noteiks pēc studiju vietu skaita, ņemot vērā studiju izmaksas attiecīgajā jomā un studiju līmenī. Savukārt studiju vietu piešķīrumu plānots sasaistīt ar augstskolas profilu, kā arī sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prioritātēm. Uz nelielu finansējumu pretendēs arī privātās augstskolas, ja piedāvās kvalitatīvas un atšķirīgas studiju programmas, kādas nebūs valsts augstskolās.

"Profesoram ir jānodarbojas ar zinātni, jāraksta publikācijas labā intelektuālā formā, bet par ieguldīto laiku viņam nemaksā. "

Finansējums augstskolas zinātniskajai darbībai tiks sasaistīts ar studiju finansējumu. Finansējumu par zinātnisko darbību piešķirs augstskolām, nevis to dibinātajiem zinātniskajiem institūtiem, kā tas bija iepriekš. Kā norādīts konceptuālajā ziņojumā, tad augstskola saņems finansējumu zinātniskajai darbībai, kas tiks aprēķināts pēc pētniecībā iesaistītā personāla skaita un zinātņu nozaru izmaksām attiecīgajā pētniecības jomā.

Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur izskatīja modeli, skaidroja, ka krīzes laikā pilnībā tika pārtraukts finansējums zinātniskās darbības norisei augstskolās. "Tas nozīmē, ka profesoram ir jānodarbojas ar zinātni, jāraksta publikācijas labā intelektuālā formā, bet par darbā ieguldīto laiku viņam nemaksā. Veids, kā mēs to risinām un nošaujam divus zaķus ar vienu šāvienu, mēs piedāvājam, piešķirot zinātnes bāzi, skaitīt ne tikai pētniekus, bet arī profesorus. Daļu profesoru slodzes mēs skaitām arī pētniecībā," norādīja A.Kiopa.

Otrais pīlārs – finansējumu aprēķinās pēc panākumiem

Otrais pīlārs – snieguma finansējums – tiks piešķirts institūcijām, kuras vislabāk iesaistījušas pētniecībā studentus un jaunos zinātniekus, veiksmīgi sadarbojušās starptautiski un ar uzņēmējiem. Šo pīlāru izmēģinājuma projektā īstenos jau šogad. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norāda uz modeļa būtību: jo augstākus zinātniskos rezultātus uzrādīs augstskola,  jo labāk pratīs veidot pētniecības projektus uzņēmējdarbības vajadzībām un iesaistīs pētniecībā studentus, jo lielāku snieguma finansējuma daļu tās varēs saņemt.

Jāpiebilst, ka otrā pīlāra finansējums tiks saņemts ex post jeb "pēc fakta", to augstskolām piešķirs par sasniegtajiem darbības rezultātiem. Finansējumu aprēķinās pēc kritērijiem, kas ļauj novērtēt augstskolas devumu politikas mērķu sasniegšanā līdzšinējā finansēšanas periodā. Saņemto finansējumu augstskola varēs izmantot atbilstoši tās attīstības vajadzībām, tai skaitā atbalstot studentu īstenotos inovāciju projektus, pētniecību un radošo darbu. Konceptuālajā ziņojumā norādīts, pēc kādiem kritērijiem aprēķinās finansējumu otrajam pīlāram:

• Absolventu īpatsvars, studiju ilgums, absolventu nodarbinātība, lai samazinātu studiju pārtraukušo skaitu vai savlaicīgi konstatētu atbiruma riskus;
• Maģistra un doktora grāda ieguvušo skaits, pēcdoktora programmu dalībnieku skaits, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un cilvēkresursu ataudzi;
• Ārvalstu un ārvalstīs studējošo, kā arī viespasniedzēju skaits, starptautisku pētniecības un izglītības sadarbības projektu skaits, lai veicinātu starptautisko sadarbību studiju un pētniecības darbā;
• Bibliometriskie rādītāji, lai stimulētu pētniecības rezultātu apjomu un kvalitāti;
• Studējošo īpatsvars, kas piedalās akadēmiskajā un pielietojuma pētniecībā;
• Piesaistītais trešo pušu finansējums pētniecībai;
• Lietišķie pētījumi un īstenotie sadarbības projekti ar industriju, lai stimulētu pētniecības rezultātu pārnesi, t.sk. industrijas vajadzībām izstrādāti maģistra un doktora darbi u.c.

Trešais pīlārs – augstskolu un mācību modernizācijai

Trešais pīlārs paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai, atbilstoši institūcijas stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai. Kā norādīts konceptuālajā ziņojumā, tad attīstības finansējums ir ex ante finansējums, kas orientēts uz stratēģisku mērķu sasniegšanu nākotnē. Tas piešķirams valstiski nozīmīgiem projektiem, piemēram, izcilības centru veidošanai, cilvēkkapitāla attīstībai prioritārās jomās, pētniecības iniciatīvu īstenošanai, zināšanu pārneses un sadarbības ar industriju veicināšanai. Attīstības finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā. Ilgtspējīgai attīstībai atbalsts studiju un pētniecības inovācijām ir jānodrošina gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, tad, sākot no 2015.gada, tam paredzēts specifiskais atbalsts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".

Kāds ir turpmākais attīstības plāns?

Jaunais modelis gan prasījis diskusijas augstākās izglītības vidē, tomēr, kā LV portālam apstiprināja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane, tad visas vienošanās jau ir veiktas un šobrīd norit tehnisks darbs pie normatīvo aktu grozījumiem. Piemēram, 28.jūlijā valdība jau apstiprināja grozījumus MK noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", kas ievieš kritērijus, lai ieviestu otrā pīlāra finansēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka šogad otrajam pīlāram paredzēts finansējums 5,5 milj. EUR apmērā, nākamgad - 6,5 milj. EUR apmērā, bet 2017.gadā - 6,5 milj. EUR apmērā. Finansējums tiks piešķirts Izglītības un zinātnes, Kultūras, Veselības un Zemkopības ministriju padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām. Līdzekļu izmaksu šī pīlāra īstenošanai plāno veikt līdz 1.oktobrim.

Ministrija ir sagatavojusi grozījumus arī par bāzes finansējuma noteikumiem, kas tiks piešķirts par augstskolās nodarbinātā akadēmiskā personāla pētniecību, kā arī strādā pie noteikumu grozījumiem rudenī, lai pārskatītu studiju izmaksu koeficentu sistēmu un aktualizētu bāzes izmaksu norēķinu metodiku.

Kā norāda Laura Treimane, arī no augstskolām tiek sagaidīta aktivitāte un līdzdalība reformu īstenošanā. Piemēram, līdz 15.septembrim augstskolām ir jāiesniedz plāns par to, kāda turpmāk būs to īstenotā atalgojuma politika. Tā kā institūciju līmenī ir nepieciešama uz rezultātiem balstīta atalgojuma politika, tātad augstskolām turpmāk pasniedzēju darba slodzē būs jāiekļauj arī zinātniski pētnieciskais darbs.

Ministrijas ieskatā, šīm izmaiņām darba samaksu noteikumos jābūt spēkā jau no 2016.gada 1.septembra. Kā atzīmē L.Treimane, termiņi vēl ir diskutējumi, bet izmaiņām jābūt iestrādātām augstskolu darba samaksas nolikumos tā, lai personāls šīs izmaiņas sajustu līdz ar samaksu par paveikto.

Šī gada nogalē augstskolām jānosūta arī savas attīstības stratēģijas, un daļa augstskolu jau to ir izdarījušas. L.Treimane skaidro, ka šīm stratēģijām ir jāsaskan ar zinātnes attīstības politikas mērķiem un jāuzrāda, kā augstskola plāno attīstīt savu darbību gan studiju, gan pētniecības jomā – savs redzējums jāsniedz kontekstā ar izglītības plānošanas dokumentiem. Tāpat ministrija uzsāk budžeta vietu plānošanu šī gada rudenī, ievērojot esošās "aploksnes" principu (augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādāk pārdalīts starp studiju programmām – skatoties, cik veiksmīga ir studiju programma, kāds ir studējošo skaits vai studiju  programma atbilst augstskolas stratēģijai).