Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz 30.jūnijam nepieciešams nodrošināt 886 studiju programmu akreditāciju 260 studiju virzienos.
FOTO: Edijs Pālens/ AFI
Akreditācijas process
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.668 ;"Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi" vispirms augstskolas vai koledžas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) iesniedz iesniegumu par akreditāciju.
Iesniegumam jāpievieno:
Ja nepieciešams, IZM pieprasa trūkstošo informāciju, kas jāiesniedz 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas.
Tālāk seko izvērtēšanas process, kura laikā akreditācijas komisija, piesaistot ekspertus, izskata dokumentus un pēta faktiskos apstākļus augstskolā. Katrs novērtēšanas komisijas eksperts sniedz atzinumu, ņemot vērā MK noteikumu 2.pielikumā minētos augstskolu un koledžu vērtēšanas kritērijus.
Novērtēšanas komisija sagatavo atzinumu, apspriež to ar augstskolas vai koledžas vadību un kopīgi to precizē.
Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstskolu likumā noteiktajā termiņā un desmit darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to attiecīgajai augstākās izglītības iestādei.
Kas nodrošina akreditācijas norisi?
Studiju virzienu akreditāciju saskaņā ar MK noteikumu Nr.668 3.punktu organizē Izglītības un zinātnes ministrija vai tās pilnvarota institūcija. Šajā gadījumā organizatorisko darbu ir uzņēmusies tieši IZM.
Studiju akreditācijas komisijas priekšsēdētāja Inese Stūre norāda, ka komisija sākusi darbu un turpmāk sēdes notiks divas reizes nedēļā.
"Lai pieņemtu akreditācijas lēmumu, kam var uzticēties topošie un esošie studenti, komisijai jāizvērtē visi augstskolu iesniegtie dokumenti un ekspertu ziņojumi."
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa skaidro, ka ministrijā bija nepieciešama kāda struktūrvienība, kas spēj šajā īsajā laikā organizēt un nodrošināt Studiju akreditācijas komisijas darbu, kas atbild par dokumentu sagatavošanu un piesaista akreditācijas ekspertus, tādēļ IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta sastāvā ir izveidots akreditācijas komisijas sekretariāts.
Studiju akreditācijas komisijas sekretariāts sagatavoto lēmumu projektus par studiju virziena akreditāciju vai atteikumu to akreditēt, savukārt tos apstiprina Studiju akreditācijas komisija. Tajā darbojas pārstāvji no IZM, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Koledžu asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības, Rektoru padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas.
Akreditācijā svarīga metodika
Akreditācijas komisijas priekšsēdētāja I.Stūre uzsver, ka pirmās komisijas sēdes galvenais uzdevums bija studiju virzienu akreditēšanas organizatoriskā procesa metodikas izskatīšana un apstiprināšana. Tā metodikas daļa, kas attiecas uz Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā ESF projekta ietvaros jau novērtētajiem studiju virzieniem, ir apstiprināta, bet pārējo precizē un apstiprinās tuvākajās dienās.
Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par akreditāciju, kam pilnībā varētu uzticēties topošie un esošie studenti, akreditācijas komisijai ir jāizvērtē visi augstskolu iesniegtie dokumenti un jāizanalizē ekspertu ziņojumi.
Atbilstoši Augstskolu likuma 55.3pantam studiju virzienu attiecīgajā augstskolā vai koledžā akreditē uz sešiem gadiem. Savukārt, ja studiju virziena akreditācijas procesā konstatēta augstskolas vai koledžas resursu un spēju neatbilstība normatīvo aktu prasībām, bet tā ir novēršama studiju virziena akreditācijas termiņā, attiecīgais studiju virziens tiek akreditēts uz diviem gadiem. Likums paredz arī gadījumus, kad var pieņemt lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu.
Akreditācijas komisijas priekšsēdētāja I.Stūre skaidro, ka lēmumu akreditēt studiju virzienu uz pilnu laiku - sešiem gadiem – varēs pieņemt, ja ESF projektā piesaistītie eksperti šos studiju virzienus jau ir pozitīvi novērtējuši un ievietojuši 1.grupā. Tādi ir teju puse no visiem studiju virzieniem, kas ir jāakreditē.
Pirmais uzdevums – ekspertu piesaistīšana
Pašlaik svarīgākais Studiju akreditācijas komisijas uzdevums ir ekspertu norīkošana tiem studiju virzieniem, kas nav izvērtēti AIP īstenotā projekta ietvaros. Šiem ekspertiem ir jādodas uz augstskolām, jāiepazīstas ar situāciju, jāizskata augstskolas pašnovērtējuma ziņojums, tātad – jāveic pilns ekspertīzes darbs atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Studiju akreditācijas komisijas priekšsēdētāja norāda, ka ekspertu piesaistīšana vai nepiesaistīšana ir atkarīga no tā, vai šī studiju programma ir vērtēta ESF projektā. Normālā situācijā izvērtēšanai būtu paredzēti četri mēneši, taču tagad jālūdz eksperti šo darbu paveikt krietni īsākā laikā.
"Joprojām ir studiju virzieni, par kuriem augstskolas nav iesniegušas ne pieteikumus, ne arī akreditācijai nepieciešamos dokumentus."
Samērā daudz ir tādu programmu, kas ir vērtētas projektā, bet tās ir tikai licencētas, nevis akreditētas. Šādos gadījumos eksperti atkārtoti visticamāk nebūs jāpiesaista: tos pieaicinās vienīgi tad, ja, izvērtējot dokumentus, komisijai radīsies neskaidrības.
IZM valsts sekretāre uzsver, ka studiju virzienu skaits, kuru vērtēšanai jāpiesaista eksperti, ir neliels un tuvākajās akreditācijas komisijas sēdēs šiem studiju virzieniem eksperti tiks norīkoti. Savukārt I.Stūre norāda: kamēr ar attiecīgajiem studiju virzieniem strādās eksperti, akreditācijas komisija varēs izskatīt tos gadījumus, kur ekspertu piesaistīšana nav nepieciešama. Svarīgākais neapšaubāmi pašreiz ir vadīt procesu tā, lai atrastu līdzsvaru starp salīdzinoši ierobežoto laiku un lēmumu pieņemšanas kvalitāti.
Vai izdosies iekļauties termiņā?
S.Liepiņa atzīst, ka IZM darīs visu iespējamo, lai pabeigtu akreditāciju līdz 30.jūnijam, tajā pašā laikā akreditācijas komisija neredz iespēju lēmumus pieņemt bez vērtēšanas, tādēļ izšķirošā nozīme noteikti ir akreditācijas procesa metodikai. Valsts sekretāre uzsver, ka bažām nav pamata un bez vērtēšanas akreditācijas lēmumus komisija nepieņems.
I.Stūre norāda, ka akreditācijas process nav atkarīgs tikai no Studiju akreditācijas komisijas darba. Joprojām ir studiju virzieni, par kuriem augstskolas nav iesniegušas ne pieteikumus, ne arī akreditācijai nepieciešamos dokumentus. Kad tie tiks saņemti, komisija vērtēs, vai dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām, un, ja atklās nepilnības, dos tos augstskolām atpakaļ.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.668 9.punktu trūkstošo informāciju augstskola vai koledža iesniedz 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas. Tas nozīmē, ka šis var būt iesmels, kādēļ lēmums par kāda studiju virziena akreditāciju nebūs pieņemts līdz 30.jūnijam.
IZM valsts sekretāre uzsver: absolūtais vairākums nepieciešamo dokumentu ir saņemti, tostarp no Augstākās izglītības padomes, un IZM dara visu, lai šajos saīsinātajos termiņos nodrošinātu veiksmīgu akreditācijas procesa norisi. Atsevišķas studiju programmas jau ir akreditētas. Tas nozīmē, ka augstskolu beidzēji varēs saņemt valsts atzītu diplomu, savukārt jauniešiem, kas plāno šogad iestāties augstākajā mācību iestādē, būs iespēja iegūt informāciju vai un uz kādu laika periodu attiecīgais studiju virziens ir akreditēts.
Akreditācijas procesa nodrošināšanai IZM izmanto budžetā paredzētos 150 tūkstošus latu.
