Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
12.klašu absolventi ir īpaši gaidīti apgūt inženierzinātnes un dabaszinātnes. Tomēr – vispirms vidusskolu absolventi tiek aicināti izvēlēties studijas tajās nozarēs, kuras pašiem interesē, nevis kuras šķiet elitāras vai kurās būs šķietami vieglāk studēt.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Kā ik gadu, līdz ar pavasara vēsmām gaisā virmo arī eksāmenu spriedze un lielais jautājums – ko darīt tālāk? Vismaz trīs lietas secīgi un rūpīgi darāmas noteikti, un tās ir:
Kā saprast, ko vēlies?
Par savas turpmākās rīcības plānu pēc vidusskolas absolvēšanas pilnīgi pārliecināts ir ne katrs jaunietis. Nereti lēmuma pieņemšanā par augstskolas vai koledžas izvēli iesaistās visa ģimene.
Karjeras konsultants Aivars Apinis iesaka: ja jaunietim nav nekādas vīzijas par savām turpmākajām gaitām vai arī viņu var ietekmēt pilnīgi visi – vecāki, kaimiņi, draugi –, noteikti jādodas pie karjeras konsultanta, kas ir apmācīts strādāt ar visdažādākajiem gadījumiem, un tas nozīmē – rezultātam jābūt.
Kur meklēt karjeras konsultantu? Šādu iespēju piedāvā gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan privāti konsultāciju centri. Piemērotākās studiju programmas izvēlē konsultē arī augstskolu karjeras centru speciālisti.
"Ja jaunietim nav nekādas vīzijas par savām turpmākajām gaitām vai arī viņu var ietekmēt pilnīgi visi – vecāki, kaimiņi, draugi –, tad noteikti jādodas pie karjeras konsultanta."
Der zināt, ka karjeras izvēles testus un pašizziņas spēles var atrast arī internetā, taču šī "saruna" būs salīdzinoši bezpersoniska un saņemtajam rezultātam nebūs pievienotā vērtība – speciālista komentārs.
A.Apinis uzsver: arī tad, ja nākotnes vīzija jaunietim ir skaidra, nenāk par ļaunu apspriesties ar konsultantu, jo lēmums jāpieņem ļoti pārdomāts. Pārsteidzīgs solis var dārgi maksāt – studijas nozīmē gan laiku, gan finanses. Tādēļ jebkuru informāciju, vai tā būtu iegūta karjeras centrā, vai no radiem un draugiem, vajadzētu pārbaudīt, lai pārliecinātos, ka tā patiešām šajā brīdī ir aktuāla. Ja visas pazīmes liecina, ka tā ir, tad – droši uz priekšu!
Viena no iespējām ir izglītība ārzemēs, un, pieņemot dzīvē tik svarīgu lēmumu, patriotisms mazliet jānoliek malā, uzskata A.Apinis. Lai arī paaudze viena, tomēr jaunieši ir atšķirīgi, ar savām unikālām vajadzībām, un, ja to, kas konkrētam cilvēkam nepieciešams, Latvijas izglītības sistēma nepiedāvā, tad jādodas turp, kur iespēju vairāk.
Bet viens no ļoti nozīmīgiem faktoriem jebkurā gadījumā ir iegūtā diploma lietderība jeb tas, kādā vērtē šī izglītība būs pēc pieciem un vairāk gadiem. Te gan varētu rasties bažas, vai prognoze par nākotnē nepieciešamajiem speciālistiem valstī vispār pastāv. Karjeras konsultants iesaka izpētīt Nacionālās attīstības plānu un atgādina, ka savi attīstības plāni ir arī novadiem un reģioniem.
Kādu profesiju virzienā raudzīties?
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Marina Mekša norāda: viena no problēmām gan izglītības sistēmā, gan arī darba tirgū ir tā, ka nav balansa starp studentu skaitu, kas absolvējuši humanitāro zinātņu studiju programmas, un tiem, kuri ieguvuši tehnoloģiju, tehnisko zinātņu, matemātikas, fizikas, ķīmijas un citu eksakto zinātņu diplomus.
Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir 13%, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Vairumā Eiropas salīdzināmo valstu šādu absolventu skaits pārsniedz 20%, bet augstākais līmenis 2009.gadā bija Somijā, Vācijā, Čehijā un Zviedrijā, svārstoties 24-28% robežās. Igaunijā un Lietuvā eksaktās zinātnes apgūst attiecīgi 19% un 21% studējošo.
Ekonomikas ministrijas 2012.gada Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm redzams, ka vislielākais darbaspēka iztrūkums ilgtermiņā būs dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā. Savukārt izglītībā, humanitārajās zinātnēs, mākslas un sociālo zinātņu, komerczinību, kā arī tiesību un pakalpojumu jomā radīsies ievērojams darbaspēka pārpalikums.
"Vislielākais darbaspēka trūkums ilgtermiņā būs dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā."
Veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā tiek prognozēts pietiekams darbaspēka nodrošinājums vidējā termiņā, bet iespējams iztrūkums ilgākā laikā.
M.Mekša uzsver: šā gada 12.klašu absolventi ir īpaši gaidīti apgūt inženierzinātnes un dabaszinātnes, tomēr vispirms vidusskolu absolventi aicināti izvēlēties studijas tajās nozarēs, kuras pašiem interesē, nevis kuras šķiet elitāras vai kurās būs šķietami vieglāk studēt. Jāņem vērā, ka studijas augstskolā ilgst četrus gadus un pēc šāda laika Latvijā būs izmainījusies situācija darba tirgū, un ekonomikas atjaunotnei noteikti būs nepieciešami profesionāli nozaru speciālisti. Tāpat jāatceras, ka augstskolas sagatavo ne tikai darba ņēmējus, bet arī darba devējus, tāpēc topošajiem speciālistiem nopietni jādomā arī par iespēju pēc studijām pašiem radīt savus uzņēmumus un piedāvāt darbavietas citiem.
IZM novērtē katru jaunieti, kas izvēlas studēt un apgūt kādu profesiju, tādējādi papildinot izglītotu un intelektuālu sabiedrību, nevis dodas peļņā uz ārzemēm. Neatkarīgi no izvēlētās jomas humanitārajās vai eksaktajās zinātnēs augstākā izglītība sniedz jaunietim plašāku redzējumu un paver labākas iespējas darba tirgū.
Kur meklēt informāciju par mācību iestādēm?
Plašs informācijas apjoms par profesionālajām, kā arī augstākajām mācību iestādēm un koledžām apkopots Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē. Informāciju par izglītības iespējām tajā ievieto un atjauno, sadarbojoties ar izglītības sniedzējiem. Datubāzes veidotāji gan norāda, ka mājaslapā atrodamajām ziņām ir tikai informatīvs raksturs un tās nav uzskatāmas par oficiālu, valsts sniegtu informāciju. Nacionālā izglītības iespēju datubāze nodrošina, ka informācija ir patiesa tās publicēšanas brīdī. Lai arī datus regulāri atjauno, tiem nevajadzētu kalpot par vienīgo pamatu studiju izvēlē un pirms lēmuma pieņemšanas noteikti jākonsultējas izglītības iestādē.
Ja augstskolu vai koledžu jaunietis jau ir izvēlējies un datubāzē ielūkoties nav nepieciešams, attiecīgo studiju programmu uzņemšanas noteikumi un cita svarīga informācija atrodama katras augstskolas vai koledžas mājaslapā. Ja meklēšanas iemaņas ir vājas, palīdzēt var arī karjeras konsultants.
Vai un cik naudas būs jātērē studijām?
Studiju maksa un budžeta vietas bieži vien ir teju izšķirošais faktors studiju programmas izvēlē.
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta pārstāve Inta Stīpniece norāda: budžeta vietas tiek apstiprinātas kalendārajam gadam. Pirms budžeta vietu sadales IZM organizē individuālas sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, kurās piedalās arī darba devēji. Izstrādājot priekšlikumus budžeta vietu sadalē, tiek ņemts vērā Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Taču, lai sīkāk plānotu studiju vietu sadalījumu, papildus ir notikusi sadarbība ar darba devējiem un citām ieinteresētajām pusēm, kam nepieciešami konkrētie speciālisti.
2013.gadā IZM padotībā esošajās augstskolās tiek finansētas 19 166 budžeta vietas, savukārt visās augstskolās kopā no valsts budžeta finansēto vietu skaits ir 26 615. Kā šīs budžeta vietas tiek sadalītas augstskolas iekšienē, ir katras augstskolas ziņā.
Ja studentam neizdodas iegūt budžeta vietu, jāņem vērā, ka studiju maksa atkarībā no augstskolas un studiju programmas var svārstīties no dažiem simtiem līdz pat dažiem tūkstošiem gadā. Protams, studentiem ir iespēja pieteikties studiju kredītam un/vai studējošā kredītam.
"Bažām par to, vai studenti šogad visās akreditētajās programmās varēs saņemt valsts atzītus diplomus, nav pamata. Turpmāk augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizēs IZM."
Nevajadzētu aizmirst arī par stipendiju. Uz to konkursa kārtībā var pretendēt valsts finansētajās studiju vietās studējošie, kas sekmīgi noteiktajā termiņā nokārto nepieciešamos pārbaudījumus un pilnībā iegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu. Bez valsts stipendijas augstskolās ir arī pašu iedibinātas stipendijas, kā arī privāti fondi, kas atbalsta sekmīgos studentus.
Tātad – ja students ir gatavs cītīgi mācīties, šī apņemšanās var tikt atalgota ar stipendiju, kas nenoliedzami atslogos ģimenes budžetu.
Svarīgs aspekts – akreditācija
Akreditācijas jautājums pēdējā laikā sagādājis raizes gan IZM, gan augstskolām un, protams, esošajiem un nākamajiem studentiem, jo Augstākās izglītības padomes projekta ietvaros veikto studiju programmu izvērtēšanu auditori atzinuši par nekorektu, daudzviet uzrādot neprecizitātes un pat pārkāpumus. Līdz ar to akreditācijas procesu uzsākt nevarēja.
Nav noslēpums, ka, lai pabeidzot studijas, saņemtu valsts atzītu diplomu
Nule Ministru kabinetā ir apstiprināti trīs IZM sagatavotie MK noteikumu projekti, lai nekavējoties varētu uzsākt akreditācijas procesu. Tas nozīmē, ka bažām par to, vai studenti šogad visās akreditētajās programmās varēs saņemt valsts atzītus diplomus, vairs nav pamata. Turpmāk augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi, kā arī studiju programmu licencēšanu organizēs IZM vai tās pilnvarota institūcija.
Paredzēts, ka, sākot ar 2014.gadu, tiks ieviesta caurskatāma, Eiropas standartiem un labākajai praksei atbilstoša akreditācija un augstskolas pašas varēs izvēlēties kādu no Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā esošajām Eiropas akreditācijas institūcijām.
Informācija par Latvijas augstskolu, koledžu un to studiju programmu akreditācijas statusu, kā arī par studiju programmu licencēm apkopo un publisko Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs, kurā ikviens interesents var noskaidrot, kad augstskola vai studiju programma ir akreditēta un kad akreditācijas termiņš beidzas.
