Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: Labklājības ministrija
Viens 2019. gada ceturksnis ir nodzīvots ar pagaidu valsts budžetu, un lielai sabiedrības daļai – pensijas saņēmējiem – arī jaunais budžets, kuru paredzēts pieņemt aprīlī, nodrošinās tikai iepriekš likumā noteiktos ikgadējos palielinājumus – ar indeksāciju un dažām korekcijām gara darba mūža novērtējumam. Pensionāru organizāciju, ekspertu priekšlikumi nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai būs nākamo gadu budžetu jautājums, tostarp izšķiroties gan par minimālās pensijas apmēru, gan par 2012. gadā daļai atņemtajām piemaksām.
Pensiju budžeta izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem kopumā veido divas trešdaļas – 2,765 miljardus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad šie izdevumi ir par 115 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, liecina Labklājības ministrijas (LM) informācija.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas attīstību pensionāru organizācijas un eksperti Labklājības ministrijai atgādināja par ilgstoši nerisinātiem jautājumiem pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanā.
Nav gan tā, ka nekas nav darīts, jo šogad papildu nauda tiek garantēta ar vairākiem iepriekš pieņemtiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”.
No šā gada mirušā laulātajam 12 mēnešus maksā pabalstu, kas ir puse no mirušā pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistika marta beigās liecina, ka janvārī ir piešķirti jau 96 pabalsti un to vidējais apmērs ir 165,57 eiro.
Tagad pensijas saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērā iekļauj arī pensijas piemaksu, ja mirušajam pensijas saņēmējam šāda piemaksa bija piešķirta.
No 2019. gada 1. oktobra vecuma pensijām, kas aprēķinātas par 45 un vairāk gadu stāžu, pensiju indeksācijā piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 80 procentus (iepriekš 70%) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Arī piemaksu (pašreiz 1,50 eiro pensijām, kas piešķirtas līdz 1996. gadam, un viens eiro – pensijām, kas piešķirtas no 1997. gada) 2019. gada oktobrī pārskatīs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Labklājības ministrijas prioritāte ir bijusi un arī turpmāk būs pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšana. Uzmanības lokā vispirms būs tie pensionāri, kuru pensijas nav aprēķinātas no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, komisijas sēdē uzsvēra labklājības ministre Ramona Petraviča. 2020. un turpmāko gadu budžetus izstrādājot, ministrija kā prioritārus pieteiks vairākus pasākumus.
Paredzēts ieviest minimālo ienākumu līmeni, lai palielinātu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un attiecīgi minimālo pensiju – no pašreizējās aprēķina bāzes 64 eiro līdz 94 eiro. 2020. gadā no budžeta tam papildus būtu nepieciešami 19,6 miljoni eiro.
Sākot ar 2020. gadu, pensiju indeksācijā paredzēts piemērot 100% koeficientu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Tam papildus būtu nepieciešami 6,3 miljoni eiro un 2021. gadā – 36,7 miljoni eiro.
Savukārt no 2021. gada būtu pārskatāms garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis un trūcīgās personas ienākumu līmenis, kas būtu pašvaldību atbildības jautājums.
Kopš 2012. gada piešķirtajām pensijām nav piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam, no kura individuāli sāka uzskaitīt uzkrātos sociālās apdrošināšanas maksājumus (pensijas kapitālu). Ar katru gadu samazinās pirmsreformas stāža gadu ietekme uz pensijas apmēru, tomēr tā joprojām ir būtiska – desmiti eiro mēnesī. Pēc LM aprēķiniem, apmēram 2046. gadā pensijā dosies cilvēki, kam pensijas kapitālu veidos tikai veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Piemaksas, ko ieviesa 2006. gadā, vairs nemaksā no sociālā budžeta, bet gan no valsts pamatbudžeta, jo tādas neparedz sociālās apdrošināšanas sistēma.
Pēdējos gados piemaksu saņēmējiem atsevišķos gadījumos ir noteikti labvēlīgāki nosacījumi. Piemaksa par viena stāža gadu ir 1 eiro. No 2018. gada 1. jūlija piemaksu palielināja līdz 1,50 eiro tiem, kuri bija pensionējušies līdz 1996. gadam. Kopš šā gada, kā jau teikts, piemaksas ņem vērā, piešķirot dažus pabalstus.
Ministre R. Petraviča komisijas sēdē atzina, ka ir nepieciešama arī diskusija par piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām par stāžu līdz 1996. gadam. Pašreiz ir padomā vairāki varianti, kuriem LM rēķinātas izdevumu summas.
Viens no tiem – piešķirtās piemaksas noteikt visiem vienādā apmērā – 1,50 eiro. 2020. gadā papildus no valsts pamatbudžeta tam būtu nepieciešami 40 miljoni eiro.
Cita iespēja – paplašināt piemaksu saņēmēju loku, taču noteikt atšķirīgu summu, tas ir – noteikt piemaksu arī pensijām, kas piešķirtas pēc 2012. gada, bet 1 eiro apmērā, savukārt tās piemaksas, kas jau bija piešķirtas, paaugstināt līdz 1,50 eiro. Tam būtu nepieciešami 70 miljoni eiro 2020. gadā.
Vēl viens variants – noteikt piemaksu 1,50 eiro apmērā visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Šis ir visdārgākais pasākums – 2020. gadā tam būtu nepieciešami 85 miljoni eiro.
Deputāts Andrejs Klementjevs, vērtējot nepieciešamās izdevumu summas (kopā ap 300 miljoniem), ieteica nemelot cilvēkiem, jo tik lielu naudu sociālajai jomai nevarēs dabūt. Tāpēc būtu jārosina pakāpenība, piemēram, piemaksas par darba stāžu 2021. gadā atjaunot tiem, kas devās pensijā 2012. un 2013. gadā, tad secīgi nākamo gadu pensijā aizgājušajiem.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kuras dalībvalsts ir arī Latvija, ir pozitīvi vērtējusi Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju (to uzteic visi starptautiskie vērtētāji), vienlaikus ir sniegusi rekomendācijas, tostarp pensiju indeksācijas formulā izmantot 100% algas reālā pieauguma indeksu, kā arī domāt par minimālās pensijas paaugstināšanu, kas, “visticamāk, ir neatliekami risināmais jautājums”, saredz LM valsts sekretārs Ingus Alliks.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš, atgādinot, ka valdības deklarācijā ir ierakstīta ienākumu nevienlīdzības mazināšana, norādīja, ka pensionāru situācija arvien pasliktinās, jo ienākumi atpaliek no strādājošo ienākumiem. Turklāt ienākumu nevienlīdzība palielinās arī pašu pensionāru vidū. Mazās pensijas turpina jūtami atpalikt no 300–400 eiro pensijām. To nenovērš arī indeksācija, kurā proporcionāli lielāks pielikums rodas tiem, kuriem ir 360 eiro un lielākas pensijas. Arī par šo netaisnību steidzami rosinot diskutēt vairāk nekā 100 pensionāru organizācijas. Piemēram, Austrijā pensijas tiek indeksētas ar vienādu summu visiem pensionāriem, “jo maizīte visiem pensionāriem ir aptuveni vienāda”, piebilda A. Siliņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsver, ka ir svarīga sabiedrības uzticība. Tas nozīmē – sistēmai jābūt taisnīgai, kā arī stabilai un pēctecīgai: “Taisnīgums ir sabiedrības augstākais labums. Šī pensiju sistēma pašreiz ir diezgan tālu no tā.”
Pēc LDDK pārstāvja domām, pirmais, kas būtu jādara, – jāatsaista minimālā pensija no sociālā nodrošinājuma pabalsta. Ieteikumu viņš raksturo ar pašreizējās situācijas piemēriem: “Minimālā pensija ar 10 gadu stāžu – 70 eiro, 7 eiro par gadu. Ja 20 gadu stāžs – 70 eiro, 3,5 eiro par gadu. Par 30 gadiem – minimālā pensija 83 eiro. Lielākais aizvainojums ir cilvēkiem, kuriem ir 25 līdz 30 gadu stāžs.” P. Leiškalns uzskata, ka būtu normāli noteikt pensiju par stāža gadu. Ja ir 25 gadu stāžs, kas ir 2/3 no vidējā stāža Latvijā, minimālā pensija būtu 200 eiro. Tie ir 8 eiro par gadu.
Kā vēl vienu netaisnības robežšķirtni viņš min piemaksas. Ja no diviem klasesbiedriem ar līdzīgu darba mūžu viens dzimis decembrī un devās pensijā 2011. decembrī, bet otrs dzimis nākammēnes un tāpēc varēja doties pensijā 2012. gada janvārī, pirmajam 30 eiro piemaksa pienākas, otrajam – ne: “Un netaisnība grauž kā ķirmis. Tā ir nelaime. Jo vairāk palielinām jau piešķirtās piemaksas, jo vairāk palielinās netaisnīguma plaisa starp tiem, kam ir, un tiem, kam nav.”
Indeksācija, piemaksas, minimālo pensiju paaugstināšana – tas prasa izdevumus desmitu un dažu simtu miljonu apmērā gadā. Taču tā nav valsts pensiju budžeta izdevumu galvenā daļa, jo kopā ik gadu pensijās jau tagad tiek izmaksāti vairāk nekā 2 miljardi eiro, kuriem ir jābūt ieņēmumu daļā. Par to, ka daudzi nav iesaistījušies savas pensijas veidošanā, diskusijās tiek runāts maz.
LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece komisijā norādīja, ka ļoti būtiska ir arī sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa, cik šodienas nodokļu maksātāji, veicot 34,09% sociālās iemaksas, spēj nodrošināt visus izdevumus. Tāpēc viens no uzdevumiem būs izvērtēt specializētos nodokļu maksāšanas režīmus: “Par tiem mēs esam signalizējuši kopš to ieviešanas brīža, tajā skaitā par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tas, kas ir [budžeta] ieņēmumu daļā, ir arī tas, ko mēs redzam izdevumu daļā. Un arī individuālā līmenī – kādas ir pensijas.”
Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimas sēdē, kurā izskatīja 2019. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā (20. martā), norādīja, ka nodokļu reformas rezultātā par 24,6% ir samazinājies to darbinieku skaits, kuri saņem algu līdz 430 eiro, bet pieaug darbinieku skaits, kuri saņem darba samaksu, kas lielāka par minimālo algu. Tas liecinot par pozitīvu atdevi no tādiem nodokļu reformas pasākumiem kā ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana.
Komisijas sēdē tika aktualizēta arī pensiju aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kritiski vērtējot pensionāru neapliekamo minimumu, kura summa šogad ir 270 eiro mēnesī. Tādējādi ar nodokli tiek apliktas pensijas, kuras ir mazākas par nabadzības riska robežu (kas jau 2017. gadā bijusi 367 eiro mēnesī).
