Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Administratīvi teritoriālā reforma paredz būtiski samazināt pašvaldību, taču ne pilsētu skaitu – šobrīd Latvijā ir 76 pilsētas. Sagaidāms, ka pēc reformas 2021. gada 1. jūlijā valstī būs 78 pilsētas, jo Iecavas un Kokneses novada pašvaldības ir iesniegušas VARAM dokumentus, lai uzsāktu apdzīvotās vietas statusa maiņu no ciema uz pilsētu.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Patlaban īstenotā administratīvi teritoriālā reforma mainīs arī Latvijas pilsētu skaitu. LV portāls skaidro, kas šajā ziņā sagaidāms un ko nozīmē pilsētas statuss.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums noteic, ka Latvijā ir trīs veidu apdzīvotās vietas – pilsētas, ciemi un viensētas. Dažas pilsētas – republikas pilsētas – ir reizē arī administratīvās teritorijas jeb atsevišķas pašvaldības. Savukārt pārējās pilsētas – novadu pilsētas – vienlaikus ir arī novadu teritoriālās vienības. Otrs novada teritoriālo vienību veids ir pagasti.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums noteic, ka pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, taču pilsētas statusu var piešķirt arī apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem iepriekšminētajiem kritērijiem.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gadā 26 novadu pilsētās bija mazāk par 2000 iedzīvotājiem. Taču, ievērojot, ka tās izpilda pārējos likumā minētos nosacījumus, šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) nav saņemti ierosinājumi kādai no tām atcelt pilsētas statusu. Tā, piemēram, Durbe, Subate un Piltene saglabā pilsētas statusu, neraugoties uz to, ka iedzīvotāju skaits tajās nesasniedz par tūkstoti. Tai pašā laikā Latvijā, sevišķi Pierīgas aglomerācijā, ir vairāki ciemi, kuros iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā dažā pilsētā. Tādi, piemēram, ir Iecava, Ķekava, Jaunmārupe, Carnikava un citi, kuru apdzīvotība, valsts perifērijas iedzīvotājiem pārceļoties tuvāk galvaspilsētai, pastāvīgi pieaug.
Latvijā patlaban ir deviņas republikas nozīmes pilsētas – Rīga, Daugavpils, Jūrmala, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Rēzekne un Jēkabpils. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6. pants nosaka: izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi:
Par republikas pilsētu Saeima var noteikt arī pilsētu, kurā ir vairāk nekā 25 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, bet kura neatbilst pirmajiem diviem minētajiem nosacījumiem. Republikas pilsētas statuss atbilstoši pašreiz virzītajam administratīvi teritoriālajam iedalījuma piedāvājumam saglabājams piecām pilsētām – Rīgai, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij, informē VARAM. Jautājums par pašvaldību iedalījumu, arī par to, kurām pilsētām saglabājams republikas pilsētas statuss, turpmāk tiks izskatīts Saeimas atbildīgajā komisijā. Likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” republikas pilsēta tiek lietots kā termins, nevis statuss, ar šo terminu apzīmējot pilsētas, kurām nav lauku teritorijas.
Latvijā šobrīd ir 76 pilsētas. Sagaidāms, ka pēc reformas 2021. gada 1. jūlijā valstī būs 78 pilsētas, jo Iecavas un Kokneses novada pašvaldības saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību ir iesniegušas VARAM dokumentus, lai uzsāktu apdzīvotās vietas statusa maiņu no ciema uz pilsētu, informē ministrijā. Pilsētas, kuras tiks apvienotas ar novadiem, nezaudēs pilsētas kā apdzīvotas vietas statusu.
Ko iegūst vai zaudē iedzīvotāji, apdzīvotai vietai iegūstot pilsētas statusu? Visaptverošas atbildes uz šo jautājumu nav, jo katrs gadījums jāvērtē individuāli, skaidro VARAM. Pilsētu teritoriju un ciemu teritoriju apbūves prasības daudz neatšķiras. Arī adresācijas sistēma pilsētās un ciemos ir līdzīga. Īpašumiem, kuri atrodas pilsētas teritorijā, var būt lielāka kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis, nekā tas būtu līdzīgā apdzīvotā vietā ar ciema statusu.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apakšvienībai pēc izbraukšanas no tuvākās VUGD daļas vai posteņa notikuma vietā jāierodas:
Savukārt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam izsaukuma vietā jāierodas:
Pilsētas, sevišķi republikas pilsētas, statuss var stimulēt uzņēmējdarbību un jaunu darbavietu rašanos.
Republikas pilsētām salīdzinājumā ar citām pilsētām nepastāv kādas citas īpašas priekšrocības, skaidro VARAM. Nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un nākamajā ES fondu plānošanas periodā ES fondus plānots sadalīt pa attīstības centriem vienmērīgi visā valsts teritorijā, tāpēc atsevišķas priekšrocības nākamajā periodā investīciju piesaistē būs attīstības centriem, kuri ministrijas piedāvātajā administratīvi teritoriālajā iedalījuma modelī ir arī novadu centri. “Ņemot vērā to, ka republikas pilsēta kā nacionālās nozīmes attīstības centrs dabiski veido sasaisti ar apkārtējām lauku teritorijām, iedzīvotājiem nodrošinot dažādus pakalpojumus, arī Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils gadījumā šīs republikas pilsētas būs attīstības centri attiecīgajiem novadiem, plānojot sadarbību atsevišķās jomās, piemēram, teritorijas attīstības plānošanā un investīciju politikas veidošanā,” informē VARAM.
Ņemot vērā, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā netiks mainīti pilsētu nosaukumi, nav sagaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs iedzīvotāju ikdienu. Reforma ir vērsta uz to, lai iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus vienlīdzīgi un salīdzināmā kvalitātē neatkarīgi no dzīvesvietas, skaidro VARAM.
