SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. janvārī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes

Jauna kārtība valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasei

Stājas spēkā 25.01.2020.
Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Lai veicinātu atklātu, godīgu un profesionālu valsts un atvasināto publisko personu, arī pašvaldību, kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi, Ministru kabinets ir apstiprinājis jaunu valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību, kas stājas spēkā šodien, 25. janvārī.

Līdz šim kritērijus valdes un padomes locekļu noteikšanai un skaitam regulēja Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 686 “Kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome”, taču tie attiecās tikai uz valsts kapitālsabiedrībām.

Lai pilnveidotu gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases kārtību, turpmāk to regulēs jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai”.

Ko paredz noteikumi

Jauno MK noteikumu mērķis ir nodrošināt valdes un padomes locekļa nominēšanas procesa atbilstību korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem un atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas valsts un atvasinātas publiskas personas, arī pašvaldības, kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi. “Apstiprinātā kārtība tiks ievērota, veicot valdes un padomes locekļu kandidātu atlasi un novērtēšanu valsts kapitāla daļu, atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrību un atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgajās kapitālsabiedrībās,” skaidro Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, ko paredz grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Lai saskaņotu noteikumus ar grozījumiem likumā un mazinātu risku, kas saistīts ar politisko pārstāvniecību vai nepamatotu politisku ietekmi kapitālsabiedrību pārvaldības institūcijās, MK noteikumi paredz: nominācijas procesā iesaistītajiem lēmumu pieņēmējiem ir jāņem vērā, ka par valdes un padomes locekļa kandidātu nevarēs virzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.

Tāpat jaunajos MK noteikumos salīdzinājumā ar noteikumiem Nr. 686 ir pilnveidoti kandidātu kompetenču vērtēšanas kritēriji un noteikts, ka kandidātam kā svešvaloda obligāti ir jāzina vismaz viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Valdē vai padomē nevar izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process vai kurai nav nevainojamas reputācijas.

MK noteikumu 1. un 2. pielikumā uzskaitītas valodu prasmes, izglītības un darba pieredzes prasības valdes un padomes locekļu amata kandidātiem, kā arī definētas viņiem nepieciešamās kompetences un to novērtēšana (darbinieku motivēšana un attīstīšana; pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana; komandas vadīšana; orientācija uz attīstību; stratēģiskais redzējums; plānošana un organizēšana; lēmumu pieņemšana un atbildība; orientācija uz rezultātu sasniegšanu; pārmaiņu vadīšana u. c.).

Lai pilnvērtīgi noritētu padomes darbs, nominācijas komisijai, sagatavojot vērtēšanas kritērijus un vērtējot kandidātus kapitālsabiedrību padomes locekļa amatam, padomes sastāvā būs jāvirza speciālisti ar profesionālo pieredzi un zināšanām jomās, kas nepieciešamas padomes funkciju īstenošanai (finanšu jautājumi un audits, risku vadība un iekšējās kontroles sistēma; stratēģijas izstrāde un īstenošana; izpratne un zināšanas par jomu, kurā kapitālsabiedrība darbojas; korporatīvā pārvaldība; uzņēmumu un komandas vadība; iesaistīto pušu vadība).

Jaunie MK noteikumi paredz personāla atlases konsultanta iespējamos pienākumus, piemēram, uzrunāt potenciālos kandidātus pieteikumu iesniegšanai un veikt kompetenču novērtēšanu intervijā. Vienošanos ar personāla atlases konsultantu par personāla atlases pienākumu izpildi slēgs un ar to izpildi saistīto izdevumu segšanu veiks kapitālsabiedrība, kam tiks nodrošināts valdes vai padomes locekļu kandidātu nominācijas process.

PKC vērš uzmanību, ka visā kandidātu atlases un novērtēšanas procesā informācija par kandidātiem ir konfidenciāla un kapitāla daļu turētājam, kapitālsabiedrības padomei un nominācijas komisijai ir aizliegts to izpaust trešajām pusēm, lai garantētu kandidātiem anonimitāti un nepieļautu jebkādu negatīvu seku rašanos kandidātiem saistībā ar viņu dalību nominācijas procesā.

Kopumā “turpmāk pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesos būs jāpiemēro tādi paši principi kā valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē, izņemot valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases centralizāciju”, uzsver PKC.

Proti, grozījumi likumā, kas stājās spēkā 1. janvārī, cita starpā paredz – lai īstenotu vienotu un profesionālu pieeju valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlasē, to turpmāk nodrošinās PKC sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētājiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI