Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
No šī gada 1. janvāra stājas spēkā apjomīgas izmaiņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā. Grozījumi paredz veicināt publisko kapitālsabiedrību atklātību, kā arī precizē valdes un padomes izveides un darbības kārtību. Noteikts, ka par valdes un padomes locekli nevar ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. Turklāt padomes locekļiem vairs nav ļauts izmaksāt prēmijas.
Grozījumus Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā Saeima pieņēma 2019. gada 13. jūnijā. Tie lielā mērā izstrādāti, reaģējot uz nepilnībām Rīgas domes kapitālsabiedrību pārvaldībā. Pamatojot izmaiņu nepieciešamību, atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs norādīja, ka stingrāki kritēriji personu atlasei publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ir būtisks priekšnosacījums, lai nākotnē izvairītos no profesionāli neatbilstošu kandidātu ievēlēšanas.
Saeimas atbalstītie grozījumi visupirms ievieš izmaiņas valsts un atvasinātas publiskas personas (piemēram, pašvaldības) kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā.
Noteikts, ka valsts kapitālsabiedrību padomes tiks atlasītas centralizēti un to darīs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem. Savukārt lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību (kuru neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro un bilances kopsumma lielāka par 4 miljoniem eiro) valdes un padomes locekļu nominēšanas procesā jāpiesaista arī personāla atlases konsultants.
Lai mazinātu politiskās ietekmes risku, par kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Tāpat valdē vai padomē nevar izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process.
Ar grozījumiem likumā noteikts, ka turpmāk pašvaldībās kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņems izpilddirektors. Savukārt kapitālsabiedrības ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus liegts pildīt ilgāk par vienu gadu, lai izvairītos no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss.
Līdz šim kritērijus valdes un padomes locekļu noteikšanai un skaitam regulēja Ministru kabineta noteikumi Nr. 686 “Kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome” un tie attiecās tikai uz valsts kapitālsabiedrībām. Noteikumi 1. janvārī zaudēja spēku. 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai”.
Savukārt kritēriji gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrību padomju kandidātiem no 1. janvāra ir noteikti likumā.
Lai nodrošinātu profesionālu un objektīvu kapitālsabiedrības padomes darbu, kas veicina kapitālsabiedrības vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti, likums paredz kapitāla daļu turētāja pienākumu nodrošināt, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi. Gan likuma 31. pants (valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā), gan 37. pants (nominēšanas kārtība atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā) papildināti ar sesto daļu, kurā definēti kritēriji, kādiem jāatbilst padomes locekļa kandidātam. Piemēram, noteikts, ka padomes loceklim un viņa ģimenes locekļiem (laulātais, bērni, vecāki) pēdējo trīs gadu laikā nav bijušas profesionālas, ekonomiskas vai personiskas attiecības ar kapitālsabiedrību.
Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet arī uzraudzīt tās īstenošanu. Turpmāk padomes locekļu skaits nedrīkstēs būt mazāks par trīs un lielāks par septiņiem padomes locekļiem.
Līdz ar izmaiņām likumā noteikts, ka padomes locekļiem vairs nav ļauts izmaksāt prēmijas.
Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām būs jāatklāj informācija par visām paziņotajām dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, arī par darba kārtību un lēmumiem. Tāpat būs jānodrošina noteiktas informācijas publiska pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācija par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem. Savukārt lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām pusēm. Minēto prasību izpildes pārraudzību no 2020. gada 1. marta īstenos PKC.
Plašāka informācija par izmaiņām valsts kapitālsabiedrību sastāvā un statusā, kā arī iespēja sekot līdzi to darbības rezultātiem dinamikā, ir atrodama tīmekļvietnē (datubāzē) www.valstskapitals.lv.
