SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Andris Grafs
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā
22. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
15
15

Grozījumi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā: kas mainīsies 2020. gadā

FOTO: Pixabay

Saeima šī gada 13. jūnijā pieņēma likumu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Tie ir apjomīgākie grozījumi kopš Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pieņemšanas 2014. gadā, kas tajā laikā bija svarīgs priekšnoteikums Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

īsumā
  • Grozījumi izstrādāti, reaģējot uz haosu Rīgas domes kapitālsabiedrību pārvaldībā un “Rīgas satiksmes” nokļūšanu zem korupcijas apkarotāju un plašsaziņas līdzekļu lupas.
  • Pilnveidota valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases kārtība. Valsts kapitālsabiedrību padomes atlasīs centralizēti.
  • Visās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs vismaz puse no padomes sastāva būs neatkarīgi padomes locekļi. Precizēti neatkarīga padomes locekļa kritēriji.
  • Precizēts padomes locekļu skaits – tas nedrīkstēs būt mazāks par trīs, bet lielāks par septiņiem padomes locekļiem. Padomes locekļiem prēmijas netiks izmaksātas.
  • Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet arī uzraudzīt tās īstenošanu.
  • Pašvaldībās kapitāla daļu turētāja lēmumus turpmāk pieņems izpilddirektors.
  • Pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesos jāpiemēro tādi paši principi kā valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē.
  • Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām jāatklāj informācija par visām paziņotajām dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, tajā skaitā par darba kārtību un lēmumiem.
  • Jānodrošina noteiktas informācijas publiska pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācija par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem.
  • Lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām pusēm.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts aktīvi piedalījās pieņemto grozījumu izstrādes un izskatīšanas procesā Saeimā. Nenoliedzami – šie grozījumi tika izstrādāti, reaģējot uz haosu Rīgas domes kapitālsabiedrību pārvaldībā un bēdīgi slavenās “Rīgas satiksmes” nokļūšanu zem korupcijas apkarotāju un plašsaziņas līdzekļu lupas. Būtiski pieminēt, ka šo grozījumu virzību Saeimā atbalstīja visas valdības partijas, tādējādi demonstrējot izpratni par korporatīvās pārvaldības nozīmi un vēlmi vēl vairāk nostiprināt starptautiski atzītus korporatīvās pārvaldības principus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Kas ir būtiskākās izmaiņas, kuras skars gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan kapitāla daļu turētājus? Minēšu sešus, manuprāt, nozīmīgākos jaunumus.

Turpmāk valsts kapitālsabiedrību padomes atlasīs centralizēti

Lai nodrošinātu vienotu un profesionālu pieeju valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlasē, kā arī veicinātu pastāvīgu zināšanu pārnesi uz citiem atlases procesiem, turpmāk notiks centralizēta valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlase, kuru īstenos Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem.

Grozījumos noteikts, ka lielo valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību1 valdes un padomes locekļu nominēšanas procesā būs jāpiesaista personāla atlases konsultants.

Lai mazinātu risku, kas saistīts ar politisku pārstāvniecību vai nepamatotu politisku ietekmi kapitālsabiedrību pārvaldības institūcijās, par valdes un padomes locekļa kandidātu nevarēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.

Turpmāk atlases termiņš nevarēs būt ilgāks par vienu gadu, kurā kapitālsabiedrībās tiks ievēlēti valdes vai padomes locekļi uz laiku, līdz normatīvajiem aktiem un OECD korporatīvās pārvaldības principiem atbilstoša konkursa kārtībā tiks ievēlēta jauna valde vai padome.

Vismaz puse no padomes sastāva – neatkarīgi padomes locekļi

Līdz šim kritērijus neatkarīgo padomes locekļu noteikšanai un skaitam regulēja Ministru kabineta noteikumi2 un tie attiecās tikai uz valsts kapitālsabiedrībām. Pieņemot grozījumus, šie kritēriji attiecināmi gan uz valsts, gan uz pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm, nosakot pienākumu kapitāla daļu turētājam nodrošināt, ka visās padomēs vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi padomes locekļi. Lai pārliecinātos par padomes locekļa neatkarīgumu, definēti seši kritēriji, nosakot, ka neatkarīgam padomes loceklim nav personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar kapitālsabiedrību, ar to saistītu kapitālsabiedrību3, kapitāla daļu turētāju un kapitāla daļu turētāja turējumā esošu citu kapitālsabiedrību.  

Padomes locekļiem prēmijas nemaksās

Grozījumi likumā paredz, ka līdz 2020. gada 1. jūnijam jāizveido padomes visās akciju sabiedrībās neatkarīgi no kapitālsabiedrības lieluma. Padomes būs jāveido arī visās lielajās kapitālsabiedrībās4, 5. Savukārt kapitālsabiedrībās, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 8 miljoniem eiro un bilances kopsumma ir lielāka par 4 miljoniem eiro, kapitāla daļu turētājs var pieņemt lēmumu par padomes veidošanu. Padomes būs jāveido arī atkarīgajām kapitālsabiedrībām6, kuras ir akciju sabiedrības vai atbilst lielas kapitālsabiedrības kritērijiem.

Jāpiemin, ka turpmāk atkarīgo kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesā būs jāpiemēro tie paši principi kā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē (attiecīgi likuma nākotnes redakcijas 31. vai 37. pants).

Precizēts arī padomes locekļu skaits, kas nedrīkstēs būt mazāks par trīs, bet lielāks par septiņiem padomes locekļiem. Saskaņā ar likuma grozījumiem padomes locekļiem prēmijas netiks izmaksātas.

Kapitālsabiedrību padomēm noteikti jauni uzdevumi

Ievērojot OECD valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijās7 noteiktos padomes uzdevumus, grozījumi paredz jaunus padomes uzdevumus. Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet arī uzraudzīt tās īstenošanu. Tāpat padomei būs jāapstiprina ikgadējais budžets un jāuzrauga tā īstenošana. Padome būs atbildīga par iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmas darbības uzraudzību, tai būs jāpārskata šo sistēmu atbilstība un efektivitāte. Vienlaikus noteikts jauns uzdevums padomei apstiprināt būtiskāko rīcībpolitiku, kurā definēti kapitālsabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem. Tāpat padomei noteikts pienākums veikt sava darba ikgadējo pašvērtējumu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams precizēt kapitālsabiedrības statūtus un padomes nolikumu, dokumentos ietverot jaunos padomes uzdevumus, kā arī tos īstenot praksē.

Lai kapitālsabiedrība tiktu pārvaldīta un pārraudzīta atbilstoši korporatīvās pārvaldības principiem arī gadījumos, kad kapitālsabiedrībā netiek veidota padome, likuma grozījumi paredz, ka dalībnieku sapulce pilda padomes uzdevumus, ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome. Respektīvi, kapitāla daļu turētājam būs jānodrošina visu padomei noteikto uzdevumu izpilde, pieņemot attiecīgus dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus. Tas nozīmē, ka palielināsies dalībnieku sapulcēs izskatāmo jautājumu apjoms un kapitāla daļu turētājiem savlaicīgi jāieplāno šo jautājumu izskatīšana.

Noteiktas jaunas prasības pašvaldību kapitāla daļu pārvaldībā

Lai mazinātu politisku pārvaldības modeli pašvaldību kapitālsabiedrībās, grozījumi paredz, ka turpmāk kapitāla daļu lēmumus pieņems pašvaldības izpilddirektors vai ar izpilddirektora rīkojumu noteikta cita tam pakļauta amatpersona, piemēram, pašvaldības struktūrvienības vadītājs, kuram uzticēta kapitāla daļu pārvaldība.

Turpmāk pašvaldībām būs jānosaka kārtība, kādā tiek saskaņota kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija pirms tās apstiprināšanas. Līdz šim pašvaldības varēja izvēlēties, vai šādu kārtību veidot.

Turpmāk pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesos būs jāpiemēro tādi paši principi kā valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē8. Tas nozīmē, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks principus nominācijas komisijas veidošanai, minimālās prasības attiecībā uz valdes un padomes locekļu izglītību, valodu prasmi un darba pieredzi, kā arī informācijas publiskošanas prasības par nominācijas procesa norisi.

Tāpat visām pašvaldībām9 būs jāsagatavo publiskais pārskats par tām piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Grozījumi arī paredz šajā pārskatā ietveramo informāciju. 

Grozījumi nosaka pienākumu atvasinātām publiskām personām saņemt Pārresoru koordinācijas centra atzinumu, pirms tiek pieņemts lēmums par līdzdalības iegūšanu vai izšķirīgas ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā.

Jaunas informācijas publiskošanas prasības

Samazinot atšķirības starp atklātības prasībām, kādas noteiktas biržā kotētiem uzņēmumiem, arī valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām būs jāatklāj informācija par visām paziņotajām dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, tajā skaitā par darba kārtību un lēmumiem.

Lielām kapitālsabiedrībām10 būs jāsniedz informācija par riska faktoriem, iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā. Tāpat lielajām kapitālsabiedrībām būs jāsniedz informācija par padomes komiteju sastāvu un šo komiteju darbību, kā arī, ja kapitālsabiedrība īsteno valdes un padomes locekļu sastāva dažādības (daudzpusības) politiku, informāciju par šīs politikas īstenošanu. Lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām pusēm un būtiskākā kapitālsabiedrības rīcībpolitika, arī attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konfliktu novēršanu, korupcijas apkarošanu un korporatīvo pārvaldību.

Kapitālsabiedrībām būs jānodrošina noteiktas informācijas publiska pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, tajā skaitā informācija par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem. Arī starpperiodu (ceturkšņa) pārskatiem un gada pārskatiem būs jābūt pieejamiem vismaz par pēdējiem pieciem gadiem. Ceturkšņa pārskatos būs jāietver papildu informācija par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem, iemaksām valsts un pašvaldību budžetā, kā arī par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu. Tāpat ceturkšņa pārskatos būs jāietver informācija par valdes un padomes locekļiem izmaksāto atalgojumu.

Grozījumi nosaka precizētu saturu, kas tiks iekļauts ikgadējā publiskā pārskatā par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām11, arī par valdes un padomes nominācijas procesiem.

No 2020. gada 1. marta Pārresoru koordinācijas centrs pārraudzīs, kā kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrības izpilda likumā noteiktās informācijas publiskošanas prasības.

1 Neto apgrozījums – lielāks par 21 miljonu eiro, bilances kopsumma – lielāka par 4 miljoniem eiro.

2 Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 686 “Kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome”, 6. punkts.

3 Atkarīgā kapitālsabiedrība, publiskas kapitālsabiedrības kontrolēta kapitālsabiedrība.

4 Neto apgrozījums – lielāks par 21 miljonu eiro, bilances kopsumma – lielāka par 4 miljoniem eiro.

5 Piemēram, šobrīd trīs lielākajās slimnīcās nav izveidota padome, lai gan šīs slimnīcas atbilst lielas kapitālsabiedrības kritērijiem.

6 Atkarīgā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība iegūst visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas.

7 OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises, 2015 Edition, pp. 28.

8 Izņemot valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases centralizāciju.

9 Līdzīgi kā to dara Pārresoru koordinācijas centrs par valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām (http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/).

10 Neto apgrozījums – lielāks par 21 miljonu eiro, bilances kopsumma – lielāka par 4 miljoniem eiro.

11 Ikgadējie publiskie pārskati par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām: http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU