Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmāk glābšanas darbu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai noteiktas tiesības notikuma vietas bīstamajā zonā pēc ārsta lēmuma ievadīt cietušajam pretsāpju līdzekli, lai mazinātu personas dzīvības apdraudējuma risku.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījums Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus. Minētie noteikumi papildināti ar kārtību, kādā glābšanas darbu laikā VUGD amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi notikuma vietas bīstamajā zonā jāievada cietušajam pretsāpju līdzeklis, lai mazinātu tā būtisku veselības bojājuma vai dzīvības apdraudējuma risku.
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 297 “Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 297) izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 25. panta otro daļu, un tie stājās spēkā 2016. gada 20. maijā.
2020. gada 1. janvārī stājās spēkā pirmais grozījums MK noteikumos Nr. 297 (turpmāk tekstā – grozījums), kas paredz glābšanas darbu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonai tiesības notikuma vietas bīstamajā zonā pēc ārsta lēmuma ievadīt cietušajam pretsāpju līdzekli, lai mazinātu personas dzīvības apdraudējuma risku.
Kā norāda Iekšlietu ministrija (IeM), tādējādi tiek risināts jautājums par medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajam notikuma vietas bīstamajā zonā, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu personāls darbojas tikai ārpus notikuma vietas bīstamās zonas.
VUGD veic glābšanas darbus saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 297. Šo noteikumu 8. punktā paredzēts, ka ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs, vadot ugunsgrēka dzēšanu vai glābšanas darbus, dod mutiskus rīkojumus un kontrolē to izpildi. Grozījuma anotācijā skaidrots, ka arī notikumu vietas bīstamo zonu, vadot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus, nosaka ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs.
Saskaņā ar VUGD iekšējiem noteikumiem Nr. 22.-1.12/7 “Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanas kārtība” bīstamā zona ir teritorija vai telpa, kurā pastāv vai var pastāvēt bīstamie faktori jeb notikuma dēļ izveidojušies apstākļi, kas rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai un nodara kaitējumu videi vai materiālajām vērtībām.
Savukārt atbilstoši Ārstniecības likuma 47. pantam ārstniecības personai ir tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību apstākļos, kas apdraud ārstniecības personas pašas dzīvību, kā arī tad, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ. Arī MK noteikumu Nr. 948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” 38. punktā noteikts, ka NMPD brigāžu personāls darbojas ārpus notikuma vietas bīstamās zonas.
MK noteikumu Nr. 297 9. punktā paredzēts, ka ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos notikuma vietā jāievēro šāda prioritārā secība:
Praksē tika konstatēta problēma, kura saistās ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajam zonā, kas noteikta par bīstamu. Kā norādīts grozījuma anotācijā, runa ir par gadījumiem, kad cietušā veselības stāvoklis ir smags un viņu nekavējoties nav iespējams evakuēt no bīstamās zonas, lai NMPD brigāde uzsāktu kvalificētu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Proti, iepriekš, ja notikuma vietā bija cietušais, VUGD līdz viņa evakuēšanai no bīstamās zonas vai brīdim, kad ierodas NMPD brigāde, cietušajam varēja sniegt tikai pirmo palīdzību.
Līdz ar to MK noteikumi Nr. 297 papildināti ar 10.1 punktu, kas nosaka: “Ja ilgstošu glābšanas darbu laikā cietušajam, kas atrodas notikuma vietas bīstamajā zonā, pastāv būtisks veselības bojājuma vai dzīvības apdraudējuma risks un NMPD vadības ārsts (ārsts vai ārsta palīgs) ir pieņēmis lēmumu izsniegt pretsāpju līdzekli VUGD amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, minētā amatpersona notikuma vietas bīstamajā zonā to enterāli, transdermāli vai intranazāli ievada cietušajam.”
Pretsāpju līdzekļa ievadīšana enterāli nozīmē zāļu uzņemšanu caur gremošanas traktu, transdermāli – caur ādu transdermāla plākstera veidā, intranazāli – caur nāsīm, skaidrots grozījumu anotācijā.
Jāvērš uzmanība, ka identisks nosacījums par VUGD amatpersonas tiesībām notikuma vietas bīstamajā zonā pēc ārsta lēmuma ievadīt cietušajam pretsāpju līdzekli jeb MK noteikumu Nr. 948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” 38.1 punkts stājās spēkā jau 2018. gada 14. decembrī.
Kā skaidrots grozījuma anotācijā, VUGD amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir apmācīta un attiecīgi ekipēta ar aizsardzības līdzekļiem glābšanas darbu veikšanā, kā arī apmācīta paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā. Vienlaikus paplašinātās pirmās palīdzības apmācības programmā nebija paredzēta tāda apmācība kā medikamentu (pretsāpju līdzekļu) ievadīšana cietušajam, kas smagu traumu gadījumā būtiski atvieglo cietušā stāvokli.
Turpmāk, lai nodrošinātu VUGD amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm apmācību, NMPD savas kapacitātes ietvaros nodrošinās VUGD pirmreizējo apmācību par cietušo atsāpināšanu bīstamajā zonā. Savukārt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža papildinās amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pirmās palīdzības mācības programmas tēmu “Šoks”.
Grozījuma anotācijā norādīts, ka VUGD amatpersonām, paplašinot pirmās palīdzības mācību programmu, tiks nodrošināta arī turpmāka atkārtota apmācība un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistītas arī NMPD amatpersonas.
Par notikumu (ugunsgrēku, avāriju vai citu notikumu) VUGD jāziņo pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.
MK noteikumu Nr. 297 4. punktā paredzēts, ka pēc ziņojuma saņemšanas VUGD uz notikuma vietu jānosūta tuvākā VUGD daļa vai posteņa apakšvienība. Savukārt, ja tuvākās daļas vai posteņa apakšvienība nodarbināta citā notikuma vietā, uz notikuma vietu jānosūta nākamā tuvākā daļa vai posteņa apakšvienība.
Ja nepieciešams, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos jāiesaista iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību, pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas, Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki, NMPD, kā arī avārijas dienesti (gāzes avārijas dienests, elektrotīklu avārijas dienests, liftu avārijas dienests u.c.).
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 297 VUGD apakšvienībām no daļas vai posteņa garāžas jāizbrauc 90 sekunžu laikā pēc nosūtīšanas uz notikuma vietu. Savukārt pēc izbraukšanas no tuvākās VUGD daļas vai posteņa apakšvienībai notikuma vietā jāierodas:
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 297 7. punkts paredz izņēmuma gadījumus, kad VUGD apakšvienība var notikuma vietā ierasties vēlāk:
