Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Latvijā šobrīd darbojas 124 sertificēti detektīvi un 43 licencētas detektīvsabiedrības. Šajā rakstā – par to, kāpēc ir svarīgi pārliecināties, vai izvēlētais speciālists ir sertificēts, kā arī par citiem apsvērumiem, kas jāņem vērā, problēmas risināšanā iesaistot detektīvu.
Detektīvu darbību Latvijā regulē Detektīvdarbības likums, nosakot, ka “licencēto individuālo komersantu, personālsabiedrību un kapitālsabiedrību (detektīvsabiedrību) un sertificēto fizisko personu (detektīvu) pakalpojumi, pamatojoties uz līgumu, fiziskajai vai juridiskajai personai tiek sniegti, lai aizsargātu tās tiesības un likumīgās intereses”.
“Var teikt, ka detektīvs ir sertificēta persona, kurai ir speciālas zināšanas. Savukārt par detektīvu var kļūt tikai tad, ja tiek izpildīti diezgan daudzi nosacījumi – ja personai ir augstākā izglītība tiesību zinātnēs vai ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze tiesībaizsardzības iestādēs (tiesa, prokuratūra, policija, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes). Vienlaikus personai nedrīkst būt nedzēstas sodāmības, jābūt labai reputācijai, nedrīkst būt konstatētas psihiskas slimības, atkarība no alkohola, narkotiskajām, psihotropajām vai toksiskajām vielām.
Tāpat par detektīvu nevarēs kļūt, ja persona ir atlaista no darba tiesībaizsardzības iestādē par kādu disciplināro pārkāpumu un ja pēc atlaišanas no dienesta nav pagājuši vismaz trīs gadi. Ierobežojumu ir diezgan daudz – nevar vienā dienā izdomāt, ka kļūsi par detektīvu,” skaidro SIA “Rīgas Detektīvu aģentūra” prezidente, detektīve Olga Zeļika.
O. Zeļika norāda – jāpievērš uzmanība arī pieredzei. “Detektīva pieredze ir būtiska – vai ir iegūta tikai juridiskā izglītība vai jau konkrēta darba pieredze tiesībaizsardzības instancēs. Jo vienmēr būs labāk, ja ir pieredze. Teorija, protams, nāk par labu, taču prakse ir būtiska. Detektīviem nav speciālu kursu, kurus varētu iziet, – iegūt praktiskās zināšanas var tikai darbā.”
“Ja uzņēmumam, kas piedāvā detektīvpakalpojumus, ir licence, tas ir ļoti labi, taču arī ikvienam darbiniekam, kas strādā uzņēmumā par detektīvu, ir jābūt atsevišķi savam sertifikātam. Klientam būtu jāprasa, lai detektīvs uzrāda savu sertifikāta numuru. Līgumu par detektīva pakalpojumiem var slēgt tikai ar sertificētu detektīvu, ne vispārīgi – ar firmu, kura nenorāda ne konkrēto detektīvu, ne viņa sertifikāta numuru,” uzsver O. Zeļika.
Klientam pirms detektīvpakalpojumu izmantošanas vislabāk palūgt uzrādīt detektīva sertifikātu vai detektīvsabiedrības licenci, kā arī pārliecināties, ka minētie dokumenti vēl ir spēkā.
Šobrīd Latvijā darbojas 124 sertificēti detektīvi un 43 licencētas detektīvsabiedrības. Katra detektīva sertifikāta numuru un detektīvsabiedrībai izsniegtās licences numuru iespējams pārbaudīt Valsts policijas mājaslapā atrodamajos licenču un sertifikātu sarakstos.
Tāpat jāņem vērā, ka par detektīvdarbības pakalpojumu sniegšanu vislabāk noslēgt rakstveida līgumu. Ja līgumu slēdz ar detektīvsabiedrību, papildus līgumā jānorāda pakalpojumu sniedzēja dati: detektīva vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un tā izsniegšanas datums. Taču vislabāk šādu līgumu slēgt sertificēta detektīva klātbūtnē, ar kuru līgums tiek slēgts.
“Reizi piecos gados detektīvam ir jāmaina sertifikāts. Par šādu procedūru vēlams zināt arī klientiem – ja detektīvs saņēmis sertifikātu vienreiz, tas nebūt nenozīmē, ka sertifikāts būs derīgs vēl pēc pieciem, desmit un vairāk gadiem. Sertifikāta izsniegšanas datumam ir jāpievērš uzmanība,” norāda O. Zeļika.
Detektīvam nav atļauts veikt operatīvās darbības pasākumus, īstenot mantu izņemšanu, aizturēt personas un iekļūt telpās. Tādēļ detektīvi cieši sadarbojas ar valsts tiesībaizsardzības institūcijām un iestādēm, arī ar policiju. Detektīva pienākums ir nodot tiesībaizsardzības iestādēm visu detektīvdarbības procesā iegūto informāciju par gatavojamiem vai izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un ar tiem saistītajām personām.
“Ņemot vērā, ka detektīvi nav tiešā veidā saistīti ar tiesībaizsardzības iestādēm, mūsu darbs ir neatkarīgs. Taču, ja pie detektīva vēršas klients, kurš iesaistīts kriminālprocesā, mums 24 stundu laikā par to jāziņo procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā krimināllieta, lai saskaņotu savas darbības šajā lietā.
Der piebilst – ja detektīvs sola simts procentu konfidencialitāti, pēc likuma viņš to nevar nemaz nodrošināt. Detektīvs ievēro konfidencialitāti, taču tas neattiecas uz faktiem, kas saistīti ar noziegumu vai nozieguma atklāšanu, – par tiem jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm neatkarīgi no klienta vēlmēm. Detektīvs nav advokāts, kuram jāaizsargā sava klienta intereses, – mūsu uzdevums ir noskaidrot faktus konkrētajā situācijā. Un, ja šie fakti ir būtiski, tie jānodod policijai,” norāda O. Zeļika.
Detektīvs var būt arī liecinieks tiesā. Ja detektīvs ir sertificēts, viņa liecība tiek uzskatīta par uzticamu. “Detektīvs īsti nevarēs iesniegt tiesā pierādījumus – video un audio ierakstus vai atklātus dokumentus –, taču ar savu liecību var norādīt uz informāciju, kuru vērts tālāk pārbaudīt un apstiprināt,” tā O. Zeļika.
“Pēc savas 13 gadus ilgās detektīva prakses varu teikt – būtiski ir noskaidrot, ko tieši klients vēlas. Kāda informācija viņam ir nepieciešama, derīga, būtiska. Detektīvam tas viss konsultācijas laikā ir jānoskaidro, vienlaikus arī pastāstot, ko detektīvs drīkst un ko nedrīkst darīt.
Visbiežāk pārpratumi var rasties, ja klients grib ātru rezultātu, kuru realitātē nemaz nevar sasniegt. Detektīvs nevar nodrošināt faktus, informāciju, ja pats apstākļu process ir ilgāks. Tas visvairāk attiecināms uz laulāto neuzticības jautājumiem. Reizēm šis neuzticības fakts nemaz netiek apstiprināts, un arī tas klientam ir jāskaidro.
Klients maksā par katru detektīva darba stundu, un, ja sākumā netiek izskaidrots darba process, var rasties pretenzijas. Ja klients nāk ar domu – lūk, es jums maksāšu, man vajag rezultātu –, detektīvam uzreiz ir jānorāda: ja klients grib kādu konkrētu rezultātu, tāda var arī nebūt. Detektīvs nedrīkst falsificēt datus, lai tikai klients iegūtu vēlamo rezultātu. Ja pašā sākumā visu gan noskaidro, gan izskaidro, nekādu problēmu nav,” piebilst O. Zeļika.
