SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
04. novembrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
28
28

Pensiju otrā līmeņa kapitālu varēs atstāt mantojumā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Pensiju otrā līmeņa kapitālu, kas krājas iedzīvotājiem, kuri strādā un ir sociāli apdrošināti, no nākamā gada varēs atstāt mantojumā. Ar 2020. gada 1. janvāri pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kurš nav pieprasījis vecuma pensiju, varēs norādīt savu izvēli, ko darīt ar šo naudu, ja viņš nomirst pirms pensijas vecuma pensijas pieprasīšanas.

īsumā
  • Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Par šī pensijas līmeņa dalībniekiem kļūst visi sociāli apdrošinātie strādājošie, kas dzimuši 1971. gada 2. jūlijā un vēlāk. No 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam dzimušie 2. līmenim pievienojas brīvprātīgi.
  • Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu veido sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kopš 2016. gada iemaksas ir 6% no bruto algas (iemaksu algas).
  • Pašreiz uzkrāto 2. līmeņa kapitālu iespējams saņemt, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kad var iegādāties mūža pensijas polisi vai pievienot 2. līmeņa kapitālu pensiju 1. līmeņa kapitālam.
  • No 2020. gada 2. līmeņa kapitālu varēs norādīt kā mantojamu dzīves situācijai, ja cilvēks aiziet mūžībā pirms pensijas vecuma.
  • Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks izvēli neizdarīs, viņa nāves gadījumā uzkrāto kapitālu ieskaitīs valsts pensiju budžetā.

Šī iespēja noteikta ar Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem, kuru pārejas noteikumi paredz, ka jaunā kārtība būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Pensiju sistēmas 2. līmeņa jeb valsts fondētās pensijas kapitālu no 2020. gada būs iespēja atstāt mantojumā vai pievienot konkrēti norādītas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, ja cilvēks nomirs pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Mantošanas iespēja būs tikai tad, ja 2. līmeņa dalībnieks dzīves laikā būs izvēlējies, ko darīt ar viņa fondētās pensijas naudu, arī nosakot to kā mantojamu.

Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Piedalīšanās tajā kļuva obligāta visiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1.  jūlija, tātad – daļa pašreiz tuvojas 50 gadu vecumam, un par dalībniekiem kļūst arī gados jaunā paaudze. No 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam (ieskaitot) dzimušie šim pensiju līmenim pievienojas brīvprātīgi.

Saskaņā ar likumu pensiju 2. līmenī sociālās iemaksas ir daļa no faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai. Kopš 2016. gada tajā katram dalībniekam uzkrājas 6% no iemaksu objekta (bruto algas).

Kopumā pensijām no iemaksu algas tiek novirzīti 20%, kas tiek pārdalīti starp 1. un 2. līmeni. Iemaksas tiek aprēķinātas, ienākumus reizinot ar iemaksu likmi.

Piemēram, ja šogad iemaksu alga (bruto alga) ir 720 eiro mēnesī, tad pirmajā pensiju līmenī tiek pārskaitīti 14%, tas ir, 100,80 eiro, bet otrajā līmenī – 6%, tas ir, 43,20 eiro. Līdz ar to 2. līmeņa pensijas kapitāla uzkrājums šogad var būt 518,40 eiro. Ar šādu algu 10 gados var uzkrāt 5184 eiro.

Cits piemērs, ja iemaksu alga ir valstī noteiktā minimālā 430 eiro –, kāda arī ir ļoti daudziem. Tad gadā pensiju 2. līmenī uzkrājas 309,60 eiro. Desmit gados tādā veidā sakrājas 3096 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas darbību liecina, ka 2019. gada 30. septembrī tajā bija 1 miljons 289 tūkstoši 547 dalībnieku. Tajā uzkrātais kapitāls katram ir atšķirīgs, gandrīz puse jeb 49% no visiem 2. līmeņa dalībniekiem bija uzkrājuši līdz 2 tūkstošiem eiro, 29% – no 2 līdz 5 tūkstošiem eiro, 16% – no 5 līdz 10 tūkstošiem eiro, bet 6% – vairāk par 10 tūkstošiem eiro lielu kapitālu.

Trīs izvēles iespējas

Likumā ir paredzētas trīs izvēles iespējas, ko VSAA paskaidro ar piemēriem.

Viena izvēle. Norādīt, ka viss mirušā uzkrātais kapitāls ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā. Šajā gadījumā kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju ģimenes locekļiem.

Otra izvēle. Pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Cilvēkam, kurš būs norādīts kā pensijas kapitāla izmantotājs, kapitāla atstājēja miršanas dienā jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja norādītais cilvēks nebūs 2. līmeņa dalībnieks, kapitāls tiks mantots Civillikumā (CL) noteiktajā kārtībā.

Trešā izvēle. Mantot Civillikumā paredzētajā kārtībā. Ja būs norādīta šī izvēle, mantiniekus CL noteiktajā kārtībā apstiprinās zvērināts notārs.

Taču, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, viņa nāves gadījumā kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izvēlēties varēs no 2020. gada 1. janvāra

Septembra beigās pensiju 2. līmenī kopā bija uzkrāti 4,3 miljardi eiro. Tā ir liela nauda, un tā pieder ļoti lielam skaitam iedzīvotāju, kuriem pašiem būs jāizlemj, kā ar šo naudu rīkoties dzīves situācijās, kas var būt dažādas, arī nelaimīgas.

Izvēles iespēju nevajadzētu ignorēt, jo tas ir tāds kā privātais uzkrājums, kuram gan pats dzīves laikā klāt nevar tikt, bet kuru var saņemt kā vecuma pensijas daļu, sasniedzot pensijas vecumu. Taču cilvēks var izlemt, ko valstij ar šo naudu darīt viņa dzīves nestundā. VSAA ir sākusi informatīvu kampaņu “Kam pensiju?”, lai jau līdz 1. janvārim cilvēki zinātu savas tiesības, zinātu, ka var parūpēties par tuviniekiem, arī atstājot mantojumā pensiju 2. līmeņa naudu.

“Mēs vēlamies, lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki būtu ne tikai informēti par iespējām, bet arī motivēti veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas var izveidot drošu pamatu nākotnei gan pašam valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam, gan viņa tuviniekiem dzīves grūtajā brīdī,” plašsaziņas līdzekļiem uzsvēra labklājības ministre Ramona Petraviča.

VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda – pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir reāla nauda, kura no 2001. gada ir noteikta kā obligāto iemaksu daļa, un cilvēkiem, kas no pirmās dienas ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki, šie uzkrājumi ir vērā ņemami. Tiesa, joprojām cilvēkiem esot arī attieksme –  “es jau līdz pensijai nenodzīvošu” –, tātad pensijai iemaksas nav svarīgas.

“Ar šo soli, nosakot, ka pensiju 2. līmeņa kapitāls ir tavs īpašums, ka vari to izmantot kā savu naudu, katra cilvēka attieksme pret savu pensiju 2. līmeņa naudu tiek padarīta par viņa privātu lietu, līdz ar to arī lēmums būs par paša naudu,” norāda I. Šmitiņa. “Nereti cilvēks saka – “par to es domāšu, kad tas notiks”. Mēs aicinām domāt jau tagad, jo no 1. janvāra katram būs iespēja izdarīt šo izvēli un paziņot VSAA, kā ar šo pensiju uzkrājumu rīkoties iespējamās nāves gadījumā. Kad tas būs izdarīts, varēsim dzīvot ilgi un laimīgi, sirdsmierā – es esmu parūpējies par šī uzkrājuma novirzīšanu.”

Kur atrast informāciju?

Informācija par pensiju 2. līmeni, tā mantošanu un izvēles iespējām jau ir lasāma interneta vietnē www.kampensiju.lv.

Ir arī pirmie padomi. Protams, ir svarīgi noskaidrot, vai esat pensiju 2. līmeņa dalībnieks un cik liels ir uzkrātais kapitāls. To var izdarīt:

Mudinājumam jau laikus uzzināt savu kapitālu ir dibināts pamats. I. Šmitiņa informēja, ka šogad šo informāciju ir skatījuši tikai 160 tūkstoši pensiju 2. līmeņa dalībnieku. Bet kopā ir 1,2 miljoni.

Ja intereses nav bijis līdz šim, jo visiem pensijas 2. līmeņa dalībniekiem līdz vecumdienām vēl daudz laika un iespēju uzkrājumu papildināt, tad tagad, kad šī nauda savā ziņā reāli ir kā privāta “krātuvīte”, kuru atspaidam var atstāt tuviniekiem vai citiem izraudzītiem cilvēkiem, interesei vajadzētu būt lielākai.

Kādam izvēle šķitīs vienkārša, kāds padomās ilgāk. Mehāniski vai automātiski to nevajadzētu darīt. Pensiju 2. līmenī, ja tiek veiktas sociālās iemaksas, katru mēnesi nonāk paliela naudas summa.

Līdz gadu mijai vēl ir laiks, radīsies jautājumi, un tos var uzdot VSAA klientu apkalpošanas centros, kā arī zvanot pa tālruni 64507020.

2020. gadā, kad varēs paziņot savu izvēli par pensiju 2. līmeņa kapitālu, to būs iespēja izdarīt gan elektroniski – portālā www.latvija.lv –, gan klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros.

Jau minētajā vietnē www.kampensiju.lv var pieteikties arī atgādinājuma saņemšanai par to, ka nepieciešams izvēlēties. Tam jāaizpilda pieteikuma forma.

Labs saturs
28
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI