SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. septembrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
2
2

Paplašinās PTAC pilnvaras, lai efektīvāk aizstāvētu patērētāju intereses

LV portāla infografika

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz paplašināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pilnvaras, kas ļautu efektīvāk izmeklēt un atklāt pārkāpumus, kuri skar patērētāju kolektīvās intereses. Patērētāju tiesību aizsardzības centram varētu tikt noteiktas tiesības ar tiesas atļauju veikt atsevišķas procesuālās izmeklēšanas darbības, piemēram, policijas klātbūtnē iekļūt privātīpašumā, kā arī piekļūt telpām, mantām, dokumentiem un citai informācijai.

īsumā
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) turpmāk būs tiesības ar tiesneša atļauju policijas klātbūtnē veikt piespiedu iekļūšanu privātīpašumā, kā arī piekļūt telpām, mantām, dokumentiem un citai informācijai.
  • Likumprojekts paredz PTAC tiesības iegūt no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par finanšu plūsmās un darījumos iesaistīto personu identitāti vai kontu informāciju.
  • PTAC būs tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes – bloķēt mājaslapas un dažādas programmatūras internetā.
  • Likumprojekts paredz, ka PTAC varēs piešķirt biedrībām tiesības izdot “ārējos brīdinājumus” jeb informēt Eiropas Komisiju par pārkāpumiem.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izsludināti 22. augustā Valsts sekretāru sanāksmē, un patlaban notiek to starpministriju saskaņošana, skaidro Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta vadītāja Inga Apsīte. Likumprojekta mērķis ir nacionālajos tiesību aktos nodrošināt prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Paredzēts papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar jaunu nodaļu “Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzība”, kurā tiks apkopoti pārkāpumi, kas skar patērētāju kolektīvās intereses, līdzšinējās un jaunās izmeklēšanas un novēršanas pilnvaras. Likumprojekts ietver arī atsevišķus tehniskus grozījumus saistībā ar patērētāju strīdu risināšanu un izpildi, lai nodrošinātu efektīvāku strīdu izskatīšanas procesu.

PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte piemetina, ka grozījumi ir pamatoti ar Patērētāju tiesību uzraudzības iestāžu sadarbību regulas prasību izpildi, proti, nodrošinot, ka visā iekšējā tirgū dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir vienots minimālo pilnvaru apjoms patērētāju tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un novēršanai. Līdz ar to citu dalībvalstu kompetentās iestādes Patērētāju tiesību aizsardzības centram varētu nosūtīt lūgumus iegūt specifisku informāciju, kas nepieciešama viņu uzsākto līgumu izmeklēšanai, vai lūgumus veikt izmeklēšanu un novērst viņu norādītos pārkāpumus.

Plānots, ka grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā varētu stāties spēkā nākamgad, 17. janvārī, līdz ar regulas piemērošanas sākuma datumu.

Ar tiesas atļauju varēs iekļūt privātīpašumā

Uz jautājumu, kādas jaunas pilnvaras tiks noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības centram, I. Apsīte skaidro, ka likumprojekts paredz četras galvenās izmaiņas. PTAC turpmāk būs tiesības ar tiesneša atļauju policijas klātbūtnē veikt piespiedu iekļūšanu privātīpašumā (ražotāju, pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju vai citu personu privātīpašumā), kā arī piekļūt telpām, mantām, dokumentiem un citai informācijai.

Šīs tiesības paredzēts izmantot tikai ārkārtas gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka pārkāpums tiek veikts, un nav cita veida, kā ievākt informāciju izmeklēšanai, uzsver I. Apsīte.

Ļaus iegūt informāciju no bankām

Likumprojekts paredz Patērētāju aizsardzības centra tiesības iegūt no kredītiestādēm (bankām) un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par finanšu plūsmās un darījumos iesaistīto personu identitāti vai kontu informāciju (kontu pārskatus). Tas ļaus PTAC noskaidrot tirgotāja identitāti pēc konta, uz kuru pārskaitīta patērētāja nauda, ja tirgotājs slēpjas, kā arī ļaus noskaidrot, vai konkrētais tirgotājs nodarbojas ar komercpraksi gadījumos, kad tas tiek noliegts.

“Jaunās pilnvaras pieprasīt attiecīgo informāciju līdz šim būtu bijušas noderīgas, noskaidrojot tirgotājus un citus komercprakses īstenotājus, kuri sevi neidentificē un noraida savas rīcības komerciālo raksturu vai saikni ar attiecīgo izmeklējamo pārkāpumu,” atzīst I. Baldiņa-Brūklīte. “Finanšu un datu plūsmas informācijas pieprasīšanas pilnvaras būtu bijušas svarīgas, lai noteiktu izdarītā pārkāpuma faktiskos apstākļus, tai skaitā ilgumu, biežumu, patērētājiem radītā zaudējuma apmēru u. tml.”

Pieaug sūdzību skaits par pirkumiem internetā

Ekonomikas ministrijas pārstāve norāda, ka pēdējos gados ir attīstījusies e-komercijas joma. Ministrijas dati liecina – katru gadu pieaug uzņēmumu skaits, kas pārdevuši preces vai pakalpojumus, izmantojot internetu vai citus datortīklus. Piemēram, 2017. gadā to darījuši 13% uzņēmumu, kuru darbinieku skaits ir no 10 līdz 250 darbiniekiem.

Internetā iepērkas arvien vairāk iedzīvotāju. Piemēram, 2018. gadā 45% personu vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetā nopirkušas vai pasūtījušas preces vai pakalpojumus privātajām vajadzībām.

“Līdz ar internetveikalu popularitātes kāpumu PTAC palielinās arī sūdzību skaits: prece veikalā tiek pasūtīta un apmaksāta, bet tā netiek piegādāta. Tāpēc ir vajadzīgi efektīvi rīki interneta platformu pārraudzībai,” skaidro I. Apsīte.

2018. gadā PTAC saņēma 111 patērētāju sūdzības par nepiegādātu preci, bet kopumā par darījumiem internetā saņemtas 180 sūdzības. EM dati par 2017. gadu liecina, ka 27% personu ir radušās problēmas, iepērkoties internetā.

Tiesības bloķēt mājaslapas

Likumprojekts paredz, ka PTAC būs tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes – bloķēt mājaslapas un dažādas programmatūras internetā. Šobrīd digitālajā vidē patērētājam ir vairāk risku, nekā iepērkoties “tradicionāli” klātienē:

  • informācijas apmaiņa un darījumi notiek ātrāk, darījumi ir grūtāk izsekojami;
  • krāpnieki ir grūtāk identificējami, tie var slēpties;
  • digitālajā vidē ir vieglāk sniegt nepatiesu informāciju patērētājam.

PTAC saskaras ar dažādām mājaslapām (tās piedāvā, piemēram, iemācīt svešvalodu dažās dienās, nomest svaru īsā laikā, izārstēt deformētu īkšķi, ietaupīt elektroenerģiju u. tml.), kuras ir reģistrētas ar .com, .org, .net domēniem un atrodas ārpus PTAC jurisdikcijas. I. Baldiņa-Brūklīte norāda, ka “šobrīd PTAC iespējas ierobežot šīs reklāmas ir ļoti nelielas. Ja PTAC būtu tiesības uzdot elektronisko sakaru komersantiem liegt piekļuvi attiecīgajām tīmekļvietnēm, tad šādiem negodīgas komercprakses īstenotājiem Latvijas tirgū varētu tikt “atņemts būtisks pārkāpumu izdarīšanas rīks – tīmekļvietne –, tādējādi lielā mērā apgrūtinot negodīgo biznesu”.

Izmaiņas likumā ļaus padarīt šīs mājaslapas nepieejamas Latvijas patērētājiem.

LIKTA iebilst

Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa uzskata, ka rosinātie grozījumi ir jālīdzsvaro ar elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotāju privātuma aizsardzību, kā arī nepieciešamību aizsargāt brīvu informācijas apriti internetā.

“Elektronisko sakaru likums jau šobrīd nosaka PTAC tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par abonentu vai lietotāju no elektronisko sakaru komersantiem un nodrošināt normatīvajos aktos noteikto uzraudzību patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā. Tāpēc nebūtu jāveido paralēls regulējums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā,” uzsver S. Bāliņa.

Savukārt, ievērojot to, ka tiešsaistes saskarņu pieejamības bloķēšana ierobežo informācijas brīvu apriti internetā, LIKTA iesaka šādu soli veikt, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

Iesaistīs arī nevalstisko sektoru

Likumprojekts paredz, ka Patērētāju aizsardzības centrs varēs piešķirt biedrībām tiesības izdot “ārējos brīdinājumus” jeb informēt Eiropas Komisiju par pārkāpumiem. “Šādas tiesības arvien ciešāk iesaistīs arī nevalstisko sektoru (NVO) patērētāju tiesību uzraudzībā un ļaus efektīvāk ziņot par Eiropas Savienībā izdarītiem pārrobežu pārkāpumiem,” uzsver I. Apsīte.

Biedrības “Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija” pārstāvis Andrejs Vanags šādu NVO iesaisti patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības jomā vērtē pozitīvi, norādot, ka Latvijā līdz šim nav bijis gadījuma, kad būtu jāinformē citas ES dalībvalstis par kādu pārkāpumu pārrobežu jomā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU