Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija 2021.–2030. gadam (turpmāk – koncepcija) paredz:
- dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu;
- autobusus kā dzelzceļa pārvadājumu papildinājumu;
- komerciālo jeb valsts nedotēto maršrutu ieviešanu sākotnēji astoņos maršrutu savienojumos ar Rīgu;
- bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu sākotnēji 20 maršrutos;
- valsts garantēto pakalpojumu apjomu jeb dotējamo autobusu maršrutu tīklu, kas iedalīts 16 daļās (jūnijā plānots izsludināt iepirkumu katrai no šīm daļām).
“Pasažieri no 2021. gada var sagaidīt uzlabojumus pārvadājumu kvalitātē un ērtībās. Pirmo reizi sabiedriskā transporta pakalpojumi visā valstī būs līdzvērtīgi – iedzīvotājiem būs pieejami vienlīdz augstas kvalitātes pārvadājumi neatkarīgi no novada, kur tie dzīvo. Tiks nodrošināta mobilitāte visām sabiedrības grupām, t.sk. pasažieriem ar funkcionāliem traucējumiem. Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pārsēsties no viena transportlīdzekļa citā, plānots ieviest vienotu biļeti. Būtiski, ka uzlabojumi gaidāmi ne tikai pasažieriem, bet arī valstij un pārvadātājiem, jo jaunās koncepcijas ieviešana būs valstij izdevīgāka un nozarē beidzot būs vienoti standarti un nosacījumi,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Koncepcijā paredzēts, ka maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošinās ar vilcienu, savukārt autobusi pasažierus pievedīs līdz vilcienam, kā arī kursēs vietās, kur nav pieejams vilciens. Ja jauno vilcienu iepirkums noritēs veiksmīgi, no 2021. gada ieviesīs intervāla grafiku, būtiski palielinot vilcienu reisu skaitu. Savukārt, ja iepirkums netiks veikts, organizēs konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu dzelzceļa maršrutos.
Autobusu maršrutos, kas ved paralēli dzelzceļa maršrutiem, plānots ieviest komerciālos pārvadājumus. Tas nozīmē, ka biļetes cenu noteiks pārvadātājs un visi izdevumi un zaudējumi būs pārvadātāja pašrisks. Valsts no savas puses zaudējumus nesegs. Vienlaikus, lai uzņēmums varētu nodrošināt pakalpojumus komerciālajos maršrutos, tam jāizpilda vairāki nosacījumi:
- jānodrošina valsts noteiktās kvalitātes prasības;
- jāpārvadā bez maksas personas ar invaliditāti, bāreņi, pirmsskolas vecuma bērni un politiski represētās personas.
Sākotnēji komerciālie maršruti varētu būt Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka, Rīga–Olaine, Rīga–Jelgava, Rīga–Sigulda, Rīga–Salaspils, Rīga–Ogre un Rīga–Daugavpils, bet to skaits varētu palielināties.
Jūnija otrajā pusē plānots izsludināt konkursu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu reģionālajā maršrutu tīklā no 2021. līdz 2030. gadam. Kopumā valsts dotētā maršrutu tīkla apjoms būs 65 miljoni kilometru gadā, kas tiks iedalīti 16 daļās. Savukārt, lai saglabātu konkurenci, vienam pārvadātājam būs iespēja apkalpošanā iegūt apjomu, kas nav lielāks par 15 miljoniem kilometru gadā. Iepirkuma rezultātus paziņos šā gada beigās.
“Iepirkuma dokumentācijā ir noteikts valsts garantēto pakalpojumu apjoms – definēts, cik bieži autobuss kursēs maršrutu savienojumos starp lielajām pilsētām, attīstības centriem un pārējo Latviju. Esam noteikuši arī kvalitātes prasības, piemēram, visos autobusos būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini un jānodrošina, lai informācija par gaidāmajām pieturvietām tiek atskaņota audiāli un attēlota vizuāli. Esam domājuši arī par kontroles mehānismiem, ņemot vērā, ka jau vairākus gadus ir aktuāla biļešu neizsniegšana pasažieriem atsevišķos maršrutos. Tādēļ plānots, ka autobusos būs videonovērošana, kas fiksē autovadītāja sēdvietu. Dokumentācijā ir noteikts kopējais autobusu parka vecums un katra atsevišķa autobusa lielākais pieļaujamais vecums. Tādējādi tiks nodrošināts konkurētspējīgs un ērts sabiedriskais transports ar papildu kontroles mehānismu,” uzsver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Koncepcijā paredzēts, ka no 2021. gada 20 maršrutos visos reģionos, izņemot Rīgas, nodrošinās bezmaksas sabiedrisko transportu. Šobrīd noteiktie bezmaksas maršruti un to daudzums varētu mainīties. Kritēriji, pēc kuriem tiek atlasīti bezmaksas maršruti, ir divi:
- apdzīvotības blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;
- valsts no savas puses sedz izmaksas (vairāk nekā 85% apmērā), kas rodas, lai uzturētu maršrutu.
Koncepcijā noteikta prasība, ka transportam jābūt pieejamam arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Proti, valsts dotētajā maršrutu tīklā savienojumos starp lielajām pilsētām un attīstības centriem vismaz četros reisos pasažieru pārvadājumi jānodrošina ar autobusu, kas pielāgots personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai. Maršrutos, kas savieno attīstības centrus ar pārējiem Latvijas pagastiem, ciematiem vai pagastus savstarpēji, būs iespēja pieteikt pielāgotu transportlīdzekli, piesakot to 24 stundas iepriekš. Savukārt komerciālajos maršrutos pielāgotiem būs jābūt visiem transportlīdzekļiem.
Šobrīd spēkā esošo līgumu ar pasažieru pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu termiņš ir 2020. gada beigas. Tā kā līgumu slēdzēji kopš 2008. gada bijuši vairāki (rajonu padomes, plānošanas reģioni un Autotransporta direkcija), kā arī līgumu tipi ir dažādi un tajos noteiktās prasības krasi atšķirīgas, plānots, ka no 2021. gada pakalpojums visiem Latvijas iedzīvotājiem būs līdzvērtīgs un prasības visiem pārvadātājiem būs vienotas.
