SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. maijā, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
1
2
1
2

Nekārtība skolas teritorijā. Kas par to atbild?

Skolas un tās apkārtnes sapošana var būt uzdevums, kuru audzināšanas darba ietvaros veic skolēni, tomēr primāri un pastāvīgi par ēkas un teritorijas uzturēšanu kārtībā jāgādā skolas vadītājam un personālam.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Gan labi uzturētas un pieskatītas, gan piegružotas un likteņa varā pamestas – tik dažādas ir skolu teritorijas, uz kuru sakopšanu, noslēdzoties mācību gadam, tiks aicināti arī skolēni. LV portāls skaidro, kādas prasības izglītības iestādes teritorijai noteiktas, kas atbild par to ievērošanu un kas to kontrolē.

īsumā
  • Valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt bērnam labvēlīgu fizisko un sociālo vidi.
  • Par kārtību skolas teritorijā primāri ir atbildīgs izglītības iestādes direktors, bet dibinātājs – par finansiālo un materiālo nodrošinājumu.
  • Kārtības uzturēšanā skolā un tās teritorijā tiesīga iesaistīties arī izglītības iestādes padome.
  • Drošības novērtējums skolā tās vadībai jāveic ne retāk kā reizi gadā.
  • Ziņot par kārtības problēmām skolā var Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

Sarūsējusi, caura sēta, ļodzīgi vārti, salauztas vingrošanas ietaises, izbradāti apstādījumi, izmētāti atkritumi – šādas un citas acīmredzamas pazīmes raksturo nekārtīgu, nolaistu skolas apkārtni. Tādējādi kārtības uzturēšana izglītības iestādes teritorijā skar vairākas jomas – gan skolēnu fizisko drošību, gan higiēnas prasības, gan vides estētiku, atzīst Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Par kārtību atbildīgs direktors, par finansējumu pašvaldība

Universālu standartu, kas noteiktu kārtības uzturēšanas kopumu vispārizglītojošajās skolās valstī, nav, taču prasības videi, kādā uzturas bērni, ieskaitot uzturēšanos izglītības iestādē, nosaka vairāki tiesību akti dažādos aspektos. “Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību,” paredz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. pants. Likums kopumā nosaka valsts un tās institūciju pienākumu nodrošināt bērnam labvēlīgu fizisko un sociālo vidi.

Izglītības iestādes vadītājs saskaņā ar Izglītības likuma 55. panta 8. punktu ir atbildīgs par izglītojamo tiesību uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem nodrošināšanu izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos, kā arī izglītības programmas īstenošanu personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos saskaņā ar minētā likuma 36. panta 3. punktu, norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.

Savukārt atbilstoši Izglītības likuma 30. panta 1. punktam par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu atbild izglītības iestādes vadītājs. Ņemot vērā, ka izglītības iestāde ir patstāvīga darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā, kā to nosaka Izglītības likuma 28. pants, direktora pienākums ir raudzīties, lai skolas par skolas un tās teritorijas kārtību atbildīgie darbinieki atbilstoši pildītu savus pienākumus, norāda I. Grāvere.

Izglītības iestādes dibinātāja, lielākoties – pašvaldības, kompetence, kā to nosaka Izglītības likuma 29. pants, ir “nodrošināt iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par izglītības iestāžu finansiālo un materiālo nodrošinājumu”. Tātad, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu kārtību skolas teritorijā, izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pieprasīt un saņemt nepieciešamo palīdzību no izglītības iestādes dibinātāja (pašvaldības vai privātpersonas), pašvaldības policijas un citām institūcijām.

Teritorijai jābūt sakoptai un drošai

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas” 17. pants nosaka: “Iestādes teritorija tiek uzkopta, lai nepieļautu infekcijas slimību perēkļa rašanos.” Savukārt MK noteikumu Nr. 890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” 16.1 pants konkrēti nosaka, ka iestādes teritorija “ir iežogota un sakopta”, paredzot virkni konkrētu nosacījumu:

  • ja teritorijā ir ūdenstilpes, tās ir iežogotas vai norobežotas;
  • teritorijas apzaļumošanai nav izmantoti augi, kas ir bīstami cilvēka veselībai, kā arī augi ar dzelkšņiem un indīgām daļām;
  • teritorijā nodrošina pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošu un drošu spēļu laukumu vai sporta aprīkojumu un segumu;
  • saimniecības zonā ierīko blīva seguma laukumu sadzīves atkritumu konteineru novietošanai. Atkritumus uzglabā slēgtos konteineros.

Šīs prasības ir obligātas arī vispārējās izglītības iestādēm, kurās īsteno pirmsskolas programmu, taču būtībā tās attiecināmas uz visām izglītības iestādēm kā labas prakses paraugs, norāda Tiesībsarga biroja speciāliste. Turklāt, ņemot vērā Izglītības likuma 55. panta 8. punktā noteikto, ka izglītojamam ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos, ne skolā, ne tās teritorijā nav pieļaujama tādu apstākļu rašanās, kas skolēniem rada risku, piemēram, inficēties ar kādu slimību antisanitāras vides dēļ, savainoties uz bīstamām konstrukcijām, kā arī ciest no citas personas vardarbīgas rīcības.

Skolēni nevar pastāvīgi veikt tehnisko darbinieku pienākumus

Vai skolas teritorijas sakopšanā drīkst iesaistīt skolēnus? Izglītības likuma 54. pantā norādīts, ka izglītojamo pienākums ir piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā. Šie pienākumi uzlūkojami kā audzināšanas darba daļa, skaidro L. Grāvere. Ikdienā tie ir pienākumi, kurus parasti uztic klases dežurantam, – tāfeles noslaucīšana pēc mācību stundas vai telpaugu apliešana. Tomēr skolēniem nevar likt pastāvīgi darīt to, kas ikdienā ir skolas tehnisko darbinieku pienākums. Mācību iestāde nevar noteikt par dežuranta pienākumu pastāvīgi veikt telpu mitro uzkopšanu, jo tas ir apkopēja kompetencē. Taču nevajadzētu nonākt arī galējībās – atzinīgi ir vērtējama visas skolas vienlaicīga iesaiste kolektīvos uzkopšanas pasākumos, piemēram, dažādās talkās, skaidro IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs

Skolas padome – iespēja iesaistīties skolēniem un vecākiem

Kārtības uzturēšanā skolā un tās teritorijā tiesīga iesaistīties arī izglītības iestādes padome – koleģiāla institūcija, kurā darbojas skolēni, vecāki, izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku deleģēti pārstāvji. Skolas padomei saskaņā ar Izglītības likuma 31. pantu paredzētas plašas funkcijas – tā sniedz priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai, piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādē, sniedz priekšlikumus jautājumos par izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem, sniedz izglītības iestādes vadītājam priekšlikumus par iestādes darba organizāciju, kā arī  risina padomes kompetencē esošus organizatoriskos, tostarp ar izglītības iestādes teritoriju saistītos, jautājumus.

Svarīgi, lai izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvji būtu vairākumā. Ja skolā un tās teritorijā ir kārtības problēmas, tieši padomes ziņā ir rosināt to novēršanu vispirms skolas direktoram, bet pēc tam – tās dibinātājam un citām institūcijām, skaidro L. Grāvere. Vienlaikus, ja ir pamatotas aizdomas par skolas videi noteikto normatīvu neievērošanu, jebkurā gadījumā katram ir tiesības vērsties ar iesniegumu IKVD, informē J. Veinberga. Pamatojoties uz saņemto sūdzību, dienests sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām veiks pārbaudi.

Drošības novērtējums – vismaz reizi gadā

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” II daļas 3.1. punktā noteiktajam izglītības iestādes vadītājam sadarbībā ar izglītības iestādes dibinātāju, pieaicinot atbildīgo uzraudzības institūciju speciālistus, ne retāk kā reizi mācību gadā jāorganizē apskate, lai novērtētu izglītības iestādes atbilstību drošības prasībām, ja atbildīgā uzraudzības institūcija nav veikusi pārbaudi pēc savas iniciatīvas. Izglītības iestādes atbilstības novērtējumu sagatavo atbildīgās uzraudzības institūcijas – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Veselības inspekcija, skaidro IKVD pārstāve.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.64 pants par izvairīšanos pildīt normatīvajos aktos noteiktos izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumus paredz sodu no 70 līdz 280 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliekams sods no 280 līdz 430 eiro.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU