Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Eiropas Savienības Padome pēc ilgstošām diskusijām apstiprinājusi pretrunīgi vērtēto jauno Autortiesību direktīvu. Direktīva, kas palielinās autoru tiesību aizsardzību tiešsaistes platformās, vienlaikus raisījusi bažas saistībā ar brīvu informācijas apriti internetā. Paredzams, ka interneta lietotājus autortiesību regulējuma izmaiņas būtiski neietekmēs.
Aprīļa vidū pieņemtās Autortiesību direktīvas mērķi cita starpā ir nodrošināt mūsdienīgu autortiesību noteikumu nostiprināšanu vienotajā digitālajā tirgū, nekavējot tehnoloģiskās attīstības piedāvātās iespējas, un palielināt autoru tiesību aizsardzību tiešsaistes platformās. Direktīva paredzēs atvieglotus nosacījumus darbu izmantotājiem – pētniecības organizācijām, izglītības iestādēm, kultūras mantojuma saglabāšanas iestādēm, kā arī digitalizētai datu apstrādei.
Vienlaikus jaunā direktīva radījusi bažas saistībā ar brīvu informācijas apriti internetā – tās paudušas gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, gan lielie komersanti, kas savu pamatdarbību veic internetā. ES dalībvalstīm tiks doti divi gadi, lai savos tiesību aktos ieviestu pārskatīto Autortiesību direktīvu. Tas nozīmē, ka izmaiņas būs nepieciešamas arī Latvijas Autortiesību likumā, pārskatot šābrīža regulējumu atbilstoši direktīvā paredzētajiem jauninājumiem. Autortiesību likumā jāievieš, piemēram, ar teksta un datu apstrādi saistīto jautājumu tiesiskais regulējums un tiešsaistes satura dalīšanās pakalpojumu sniedzēju definīcija un pienākumu uzskaitījums.
Paredzams, ka interneta lietotājus autortiesību regulējuma izmaiņas būtiski neietekmēs, taču jārēķinas ar sociālo tīklu uzturētāju aizvien pieaugošajiem centieniem mazināt iespējamos satura īpašnieku tiesību aizskārumus. Visspilgtāk direktīvas izmaiņām vajadzētu atsaukties uz profesionālo darbību radošajās un digitalizācijas nozarēs.
Direktīvas pārskatīšana sākotnēji tika uzsākta jau pirms vairākiem gadiem, un dokumenta projekts neguva atbalstu Eiropas Parlamenta 2018. gada 5. jūnija balsojumā, kad iesaistītās puses norādīja uz kritiskiem riskiem interneta brīvībai. Atsevišķas iesaistītās puses uz šiem riskiem norādījušas arī pārskatītās direktīvas pieņemšanas procesā, taču attiecībā uz vairākiem jautājumiem panākta iesaistīto pušu vienošanās.
Vienas no plašākajām izmaiņām, kas izraisījušas asu interneta tehnoloģiju uzņēmumu kritiku, ir tiešsaistes platformās izvietotā satura autoru tiesību aizsardzības bloks. Eiropas Parlamenta apstiprinātās direktīvas noteikumos paredzēts, ka tiešsaistes satura dalīšanās platformu nodrošinātājiem būs jāvienojas ar autortiesību turētājiem par to platformās izvietoto darbu licencēšanu. Tas nozīmē, ka tādām lielajām interneta platformām kā, piemēram, “YouTube”, kuru viens no darbības pamatmērķiem ir dot piekļuvi lielam ar autortiesībām aizsargātu darbu apjomam, būs jāvienojas ar mūzikas ierakstu kompānijām, izdevējiem un mediju organizācijām par autordarbu izvietošanas nosacījumiem. Šādas vienošanās mērķis ir nodrošināt satura autoru tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par to veidoto darbu izmantošanu peļņas nolūkā. Tāpat ar direktīvu tiks ievērojami mainīts atbildības modelis. Proti, ja līdz šim par nelicencēta satura augšupielādēšanu šādās platformās atbildību uzņēmās lietotājs, kurš konkrēto saturu augšupielādējis, tad saskaņā ar jaunajā direktīvā paredzēto mehānismu atbildīgs būs platformas īpašnieks.
Minēto noteikumu piemērošanas nolūkā ar direktīvu tiks ieviesta jauna regulētā pakalpojuma definīcija – “tiešsaistes satura dalīšanās pakalpojuma sniedzējs”. Minētais regulējums attieksies uz tādām interneta platformām, kas ir izveidotas ar mērķi piešķirt piekļuvi ievērojamam ar autortiesībām aizsargātam satura apjomam.
Jaunās direktīvas noteikumi skars arī ziņu satura pārpublicēšanas nosacījumus. Ar pārskatītajiem noteikumiem paredzēts ieviest kārtību, kas aizsargās mediju tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par to veidoto ziņu rakstu izplatīšanu internetā. Tas nozīmē, ka organizācijām, kas uztur ziņu agregatorus (digitāli rīki, kas automātiski ievāc ziņas no dažādiem avotiem un nodrošina to pārpublicēšanu), būs jāvienojas ar satura veidotājiem (tiesību īpašniekiem) par tiesībām izmantot to veidotus rakstus.
Lai arī vairākas iesaistītās puses, kuru darbību direktīva ietekmēs visvairāk, vedinājušas domāt, ka automatizētas filtrēšanas sistēmas, kuras tiks ieviestas direktīvas noteikumu izpildei, novedīs pie tā, ka internetā vairs nebūs pieejami kustīgie GIF attēli vai mēmes, Eiropas Komisija (EK) šādas bažas kliedē. Tā norāda, ka tiesības aizsargātu darbu augšupielādēšanai citēšanas, kritikas, karikatūras vai parodijas nolūkos tiek aizsargātas ar direktīvu. EK arī uzsvērusi, ka interneta brīvība direktīvas darbības rezultātā necietīs, bet ievērojamus ieguvumus izjutīs autori, kurus šobrīd spēkā esošais autortiesību režīms nostāda nelabvēlīgā pozīcijā.
Ņemot vērā, ka tehnoloģiju jaunuzņēmumiem nav iespējas ieguldīt lielus finanšu resursus satura izvērtēšanas rīku izstrādē, kā arī to, ka nepieciešams veicināt tehnoloģisko attīstību, jaunā direktīva paredzēs tiem labvēlīgus noteikumus. Proti, uzņēmumiem, kuri izveidoti pēdējo trīs gadu laikā un kuru apgrozījums nesasniedz 10 miljonus eiro, un kuru vidējais mēneša unikālo lietotāju skaits nepārsniedz piecus miljons, tiks piemēroti vieglāki nosacījumi nekā lieliem un savu darbību nostiprinājušiem uzņēmumiem.
Direktīva nozīmīgu lomu piešķīrusi atvieglojumiem saistībā ar datu apstrādi zinātniskos un nekomerciālos nolūkos. Veicot izpēti pirms direktīvas teksta sagatavošanas, EK secinājusi, ka nepieciešams vienkāršot nosacījumus attiecībā uz teksta un datu apstrādi pētniecības, kā arī citos ar izglītību un kultūras mantojuma saglabāšanu saistītos nolūkos.
Pārskatītā direktīva paredz, ka pētniecības organizācijas, universitātes un citas organizācijas varēs plaši izmantot aizvien pieaugošo publikāciju klāstu, nesaskaroties ar šādu materiālu nepieejamību autortiesību ierobežojumu dēļ. Tāpat paredzēta skolēnu un pasniedzēju iespēja izmantot tiešsaistes izglītības materiālus ilustratīvos nolūkos, kā arī uz muzeju krājumiem attiecināmo autortiesību ierobežojumu liberalizācija. Eiropas Komisija iecerējusi, ka šādi noteikumi sekmēs datu analītikas un mākslīgā intelekta attīstību Eiropā.
