Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pirms nepilniem diviem gadiem pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā izrādījušies šķērslis AS “Radio SWH” pārdošanas darījumam. Iepriekšējā valdība tam nav devusi zaļo gaismu, jo akciju sabiedrība kā medijs ar plašu tirgus pārklājumu atzīta par nacionālajai drošībai nozīmīgu uzņēmumu. LV portāls skaidro, kādos gadījumos jāprasa valdības atļauja īpašnieku maiņai komercsabiedrībās.
Pirms nepilniem diviem gadiem – 2017. gada 29. martā – stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas nosaka, kas ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības un kādas ir šī statusa iegūšanas tiesiskās sekas. Grozījumi paredz arī kārtību atļaujas saņemšanai būtiskas līdzdalības vai izšķirošanas ietekmes iegūšanai un patiesā labuma guvēja maiņas gadījumā, ietekmes iegūšanas ierobežojumu izņēmumus, Ministru kabineta (MK) lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību un to, kādas ir ierobežojumu neievērošanas tiesiskās sekas.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) juriste Marija Dzelme skaidroja, ka lēmumu par tāda darījuma apstiprināšanu, kurā piedalās nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, pieņem Ministru kabinets Nacionālās drošības likuma 38. pantā noteiktajā kārtībā.
Nacionālās drošības likuma 37. pantā noteiktie darbību (piemēram, būtiskas līdzdalības iegūšana, uzņēmuma pāreja u. c.) ierobežojumi komercsabiedrībām attiecas uz audiālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 60 procenti tās teritorijas. Ierobežojumi darbībām ar komercsabiedrībām skar arī tos audiovizuālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuru programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 95 procenti tās teritorijas.
Uz jautājumu, kurus tieši elektroniskos plašsaziņas līdzekļus skar noteiktie Nacionālās drošības likuma ierobežojumi, Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale atbildēja, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt likuma grozījumu tapšanas gaitā pirms diviem gadiem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Kultūras ministrijas iesniegto priekšlikumu, kas paredzēja paplašināt komersantu loku, uz kuriem attiecas likuma ierobežojumi. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne toreiz uzsvēra, ka līdzšinējā likumprojekta redakcijā par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām tiktu atzītas tikai tās, kas raida bezmaksas zemes apraidē, – “Rīga TV24”, “Re:TV”, “Sportacentrs.com TV”, LTV1 un LTV7. Savukārt jaunā redakcija paredz plašāku televīzijas kanālu loku, tostarp TV3, LNT un PBK.
Laikrakstiem atbilstoši likumam “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nav noteikta klasifikācija nacionālajos, reģionālajos u. c. laikrakstos. Uz jautājumu, vai nacionālās drošības jautājumi, iespējamais liegums pārdot attiektos arī uz drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, L. Kokale norādīja, ka ierobežojumi uz žurnāliem un avīzēm neattiecas.
Uz jautājumu, vai bez AS “Radio SWH” nacionālās drošības interesēs ir atteikts vēl kāds pārdošanas darījums, NEPLP juriste atklāja, ka “šobrīd padomes rīcībā nav informācijas, ka vēl kādam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim būtu atteikts pārdošanas darījums nacionālās drošības interesēs”.
Jāpiebilst, ka Nacionālās drošības likuma 37. pants, kas nosaka nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību ierobežojumus, attiecas arī uz komersantiem, kas:
Kā LV portāls jau rakstīja skaidrojumā “Īpašnieku maiņa nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās – tikai ar valdības atļauju”, likuma grozījumi paredz, ka valdības atļauja ir nepieciešama, pirms viena vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šīs komercsabiedrības biedru, vai arī iegūst ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā. Ministru kabineta atļauju pieprasa persona, kura vēlas iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, bet kapitālsabiedrības reorganizācijas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – iegūstošā kapitālsabiedrība. MK atļauja ir vajadzīga arī gadījumā, ja paredzams, ka mainīsies patiesā labuma guvējs.
Savukārt uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, jāsniedz noteikta veida informācija valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm.
Likuma grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.
Valdība ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka pienākumu komercsabiedrības dalībniekiem, akcionāriem vai personai, kas izmanto netiešo līdzdalību (balsstiesības), vai biedram noteiktā termiņā atsavināt pamatkapitāla daļas vai akcijas vai izbeigt netiešo līdzdalību, vai zaudēt biedra statusu komercsabiedrībā.
Valdības lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Savukārt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
