Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grozījumi Nacionālās drošības likumā nosaka, ka ierobežojumi skars atsevišķus elektronisko sakaru, elektronisko plašsaziņas līdzekļu, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas nozares uzņēmumus.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Šodien stājas spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, kuri nosaka, ka būs nepieciešama valdības atļauja, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.
Nacionālās drošības likums papildināts ar vairākiem pantiem, kas nosaka, kas ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības un kādas ir šī statusa iegūšanas tiesiskās sekas. Grozījumi paredz arī kārtību atļaujas saņemšanai būtiskas līdzdalības vai izšķirošanas ietekmes iegūšanai un patiesā labuma guvēja maiņas gadījumā, ietekmes iegūšanas ierobežojumu izņēmumus, Ministru kabineta (MK) lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību un to, kādas ir ierobežojumu neievērošanas tiesiskās sekas.
Likuma 37. pantā noteikts, ka ierobežojumi attieksies uz elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā.
Tie skars arī elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuru programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 60% no tās teritorijas, vai tos audiovizuālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuru programmas aptveršanas zona ir Latvija vai vismaz 95% tās teritorijas.
Ierobežojumi attieksies arī uz komercsabiedrībām, kas Latvijā saņēmušas licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, vai tām pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.
Nacionālās nozīmes komercsabiedrība turpmāk būs arī tā, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju un kuras uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus, vai kas ir siltumenerģijas pārvades un sadales operators, kam pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā.
Likumprojekts paredz, ka MK atļauja ir nepieciešama, pirms viena vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šīs komercsabiedrības biedru, vai arī iegūst ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā. Valdības atļauju pieprasa persona, kura vēlas iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, bet kapitālsabiedrības reorganizācijas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – iegūstošā kapitālsabiedrība. MK atļauja būs vajadzīga arī gadījumā, ja mainīsies patiesā labuma guvējs.
Savukārt uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, jāsniedz noteikta veida informācija valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Grozījumos noteikts, ka komercsabiedrībām šī informācija jāsniedz līdz 1. jūnijam.
Likuma grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.
Likumprojektā noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15. jūnija.
Valdība būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka pienākumu komercsabiedrības dalībniekiem, akcionāriem vai personai, kas izmanto netiešo līdzdalību (balsstiesības), vai biedram noteiktā termiņā atsavināt pamatkapitāla daļas vai akcijas vai izbeigt netiešo līdzdalību, vai zaudēt biedra statusu komercsabiedrībā.
MK lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet lēmuma pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Savukārt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu varēs pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
