Bez valdības atļaujas plāno liegt pārdot stratēģiskos uzņēmumus

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar vairākiem pantiem, kas nosaka ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, un tie, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, skars apmēram 30 elektronisko sakaru, elektronisko plašsaziņas līdzekļu, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas nozares uzņēmumus.

Ekonomiskās drošības aspekts

Ekonomiskā drošība ir viens no būtiskākajiem nacionālās drošības aspektiem, norādīts likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" anotācijā. Lai neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, sabiedrības interesēm ir svarīga nozīmīgu privāto komercsabiedrību darbības nepārtrauktība – to, kurām pieder valstij stratēģiski svarīgi īpašumi vai kuras sniedz vai ražo sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus vai preces.

Turklāt Latvijas normatīvie akti šobrīd neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm. Šobrīd tikai atsevišķos regulējumos ir paredzēti ierobežojumi, bet tie ir fragmentāri, nevis sistemātiski un detalizēti.

Likumprojekta autori apgalvo, ka grozījumi atbilst Eiropas Savienības (ES) tiesībām un ES tiesas izvirzītajiem nosacījumiem "Līguma par Eiropas Savienības darbību" 65. panta interpretācijai un piemērošanai.

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju un Satversmes aizsardzības biroju.

Regulējums citās valstīs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatot grozījumus likumā 2. lasījumā, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis vairākkārt akcentēja, ka grozījumu mērķis nav regulēt tautsaimniecības procesus un ietekmēt investīciju vidi, bet stiprināt nacionālo drošību.

Pasaules prakse rāda, ka aizvien biežāk valstis nosaka ierobežojumus, kas ārvalstu investoriem liedz investēt sabiedrības drošībai svarīgās jomās, būtiskās vietējā mēroga nozarēs, dabas resursu izmantošanā un konkurētspējas nodrošināšanai būtiskās nozarēs vai gadījumā, ja investīcija jau ir veikta, dod valstīm tiesības šādu investīciju izbeigt vai noteikt tai dažādus ierobežojumus, skaidrots anotācijā.

Šobrīd septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs – Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Polijā un Zviedrijā – ir spēkā īpaši normatīvie noteikumi, kuri regulē ieguldījumus no citām valstīm.

Elektronisko sakaru joma

Atbilstoši Nacionālās drošības likumam kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Sākotnēji grozījumos bija paredzēts, ka ierobežojumi attieksies uz elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā. Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja priekšlikumu elektrosakaru komersantu loku sašaurināt, paredzot, ka grozījumi attieksies tikai uz "Lattelecom" un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem – "Latvijas Mobilo telefonu", "Bite Latvija" un "Tele2". Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis komisijas sēdē pamatoja, ka saskaņā ar šo sākotnējo piedāvājumu likuma normu darbība varētu būt pārāk plaša un attiekties uz apmēram 50 uzņēmumiem.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

Ierobežojumi attieksies arī uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tie vajadzīgi, lai nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu neitralitāti, plurālismu un darbības aizsardzību, skaidrots likumprojekta anotācijā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Kultūras ministrijas iesniegto priekšlikumu, kas paredz paplašināt komersantu loku, uz kuriem sākotnēji attiecās likuma ierobežojumi. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne uzsvēra, ka līdzšinējā likumprojekta redakcijā par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām tiktu atzītas tikai tās, kas raida bezmaksas zemes apraidē, - "Rīga TV24", "Re:TV", "Sportacentrs.com TV", LTV1 un LTV7.  Jaunā redakcija attieksies uz plašāku televīziju loku, tostarp uz TV3, LNT un PBK.

Kā zināms, marta vidū Zviedrijas mediju koncerns "Modern Times Group" pārdeva raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs starptautiskajai privātā kapitāla investīciju kompānijai "Providence Equity Partners", bet grozījumiem Nacionālās drošības likumā nebūs atpakaļejoša spēka, tāpēc uz pēdējā laika lielāko darījumu mediju vēsturē tie neattieksies.

Elektroenerģijas un siltumenerģijas nozare

Grozījumi Nacionālās drošības likumā attieksies arī uz uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, un tiem, kuriem pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Līdz likumprojekta izskatīšanai komisijā 2. lasījumā ierobežojumi netika attiecināti uz sadales komersantu – AS "Latvijas Gāze" –, kas saņēmis licenci uz 20 gadiem.

Lai gan likumprojekta sākotnējā redakcijā kā minimālā jauda bija minēta 250 megavati (MW), grozījumi Nacionālās drošības likumā attieksies uz uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, kuras uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 MW, un tiem komersantiem, kuriem pieder licence elektroenerģijas pārvadei.  Šīs izmaiņas skars elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju "Latvenergo", kura uzstādītā jauda pārsniedz 100 MW, un, ja notiktu elektroenerģijas pārrāvumi , "Latvenergo" spētu saražot pietiekami daudz elektroenerģijas, lai nodrošinātu valsti. Savukārt licence elektroenerģijas pārvadei Latvijā izsniegta vienam uzņēmumam – akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls".

Ierobežojumi skars arī siltumenerģijas sadales un pārvades operatorus, kuriem pieder siltumtīkli vismaz 100 kilometru (km) garumā, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka to garums būs 500 km. Uz deputāta Jāņa Ādamsona jautājumu Saeimas komisijā, kurās pašvaldībās ir siltumtīkli vismaz 100 km garumā, Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore atbildēja, ka tādi ir pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Dabasgāzes komersants iebilst

Pret likumdošanas izmaiņām jau iebildusi akciju sabiedrība "Conexus Baltic Grid", kurai uz 20 gadiem izsniegtas licences dabasgāzes pārvadei Latvijā un uzglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Komersants marta vidū ir nosūtījis vēstuli visām valsts augstākajām amatpersonām, kurā pauž bažas, ka grozījumi Nacionālās drošības likumā un grozījumi Komerclikumā, kuri steigā tiek virzīti pieņemšanai Saeimā, pārkāpj investoru tiesības uz paredzamu tiesisko vidi valstī, kas būs nelabvēlīgs signāls pašreizējiem un potenciālajiem ārvalstu investoriem.

"Conexus Baltic Grid" arī vērš uzmanību, ka likumdošanas iniciatīva ir nevis objektīvi pamatota, bet vērsta pret konkrētiem komersantiem. Akciju sabiedrība uzskata, ka ar Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem tiks pārkāpti vairāki starptautisko investīciju aizsardzības tiesību principi, kas noteikti Latvijai saistošajos starptautiskajos instrumentos.

Kad ir vajadzīga atļauja

Likumprojekts paredz, ka MK atļauja ir nepieciešama, pirms viena vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šīs komercsabiedrības biedru, vai arī iegūst ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā. Valdības atļauju pieprasa persona, kura vēlas iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, bet kapitālsabiedrības reorganizācijas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – iegūstošā kapitālsabiedrība. MK atļauja būs vajadzīga arī gadījumā, ja mainīsies patiesā labuma guvējs.

Savukārt uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, jāsniedz noteikta veida informācija valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Grozījumos noteikts, ka komercsabiedrībām šī informācija jāsniedz līdz 1. jūnijam.

Valdībai lēmums par atļaujas izsniegšanu ir jāpieņem mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Šis termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem.

Likuma grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.

Likumprojektā noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15. jūnija.

Varēs pārsūdzēt tiesā

Valdība būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka pienākumu komercsabiedrības dalībniekiem, akcionāriem vai personai, kas izmanto netiešo līdzdalību (balsstiesības), vai biedram noteiktā termiņā atsavināt pamatkapitāla daļas vai akcijas vai izbeigt netiešo līdzdalību, vai zaudēt biedra statusu komercsabiedrībā.

Saeimas komisija atbalstīja Augstākās tiesas priekšlikumu, ka MK lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet lēmuma pārsūdzēšana neapturēs tā darbību. Savukārt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu varēs pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Kapitāldaļas nevarēs atsavināt

Saeimas komisija atbalstīja priekšlikumu no likumprojekta izslēgt normu, kas būtu devusi tiesības MK trīs mēnešu laikā pēc likumā paredzētās informācijas saņemšanas pieņemt lēmumu, ar kuru uzliktu par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību dalībniekiem vai akcionāriem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas vai akcijas.  No grozījumiem plānots izslēgt arī normu, ka valdība būtu varējusi pieņemt lēmumu personālsabiedrības biedriem izstāties no sabiedrības. Tas nozīmē, ka likumdošanas grozījumus nevarēs piemērot attiecībā uz pagātnes darījumiem.