No kāda vecuma varēs kļūt par mednieku

Likumprojekts paredz Ieroču aprites likuma 14. pantu papildināt ar otro daļu, nosakot, ka “fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks”. Kā norāda Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, visbiežāk šādos gadījumos ieroča īpašnieks būs nepilngadīgā vecāks.

Vienlaikus, lai kļūtu par mednieku, jaunietim, līdzīgi kā jebkuram pieaugušajam, ir jāapgūst apmācība un mednieku eksaminācijas komisijā jānokārto teorētisko zināšanu, kā arī praktisko iemaņu pārbaudījumi. Kā skaidro Saeimas deputāts Viktors Valainis, priekšlikumu piešķirt tiesības jauniešiem no 16 gadu vecuma ar vecāku atļauju ieroča īpašnieka vadībā medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci piedāvā medību organizācijas, kas faktiski vēlas legalizēt to, kas praksē jau notiek.

No kāda vecuma var kļūt par mednieku

V. Lūsis stāsta, ka par mednieku var kļūt arī 12 gadus vecs jaunietis. Šobrīd minimālo vecumu faktiski nosaka Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 43. panta sestā daļa. Proti, šautuvēs nosaka šādu treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālo vecumu:

• pirmās kategorijas šautuvēs – neierobežots;
• šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra medību un sporta šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, – 12 gadi;
• šaušanai ar D kategorijas šaujamieročiem – 12 gadi;
• šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem – 16 gadi;
• šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem – 18 gadi.

Vienlaikus vecuma ierobežojumi attiecas arī uz ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un pārvadāšanas atļaujas saņemšanu, ko nosaka minētā likuma 16. pants. Piemēram, tiesības iegādāties bisi ir personām no 18 gadu vecuma, bet tiesības iegādāties karabīni – no 21 gada vecuma. Lai persona kļūtu par mednieku, VMD ir jāsaņem mednieka apliecība. Proti, saskaņā ar Medību likumu mednieks ir persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību.

Mednieka apliecība nedod tiesības saņemt ieroča iegādes atļauju

Savukārt mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt šajā likumā un citos medību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Proti, mednieka apliecība ir zināšanu un iemaņu apliecinājums, kas dod tiesības pretendēt uz dalību medībās, un to var saņemt arī nepilngadīga persona, taču pēc ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas ar iegūto mednieka apliecību vēl ir jāvēršas Valsts policijā (VP), kas attiecīgi vērtē arī vecuma ierobežojumus.

Jaunieši arī līdz šim varēja piedalīties medībās, ja viņi rokās neturēja ieroci un no tā nešāva. Proti, pilnvērtīgi piedalīties medībās jeb izmantot medībām paredzētu šaujamieroci drīkstēja ne agrāk kā no 18 gadu vecuma.

Kā stāsta V. Lūsis, teorētiski jau 12 gadus vecs jaunietis var pabeigt mednieku apmācības kursu un nokārtot eksāmenus – teoriju un praktiskās šaušanas pārbaudījumu, savukārt atļauju, ko izsniedz VP, saņemt, sasniedzot pilngadību. Viņa skatījumā Saeimas atbalstītās izmaiņas, ka jaunietis no 16 gadu vecuma kopā ar vecākiem ieroča īpašnieka vadībā drīkst kontrolētos apstākļos izmantot medību šaujamieroci, šobrīd attieksies uz nelielu jauno mednieku skaitu, bet perspektīvā skaits varētu pieaugt. Atbilstoši VMD sniegtajiem datiem 2018. gadā mednieka apliecību ieguva tikai 30 jaunieši vecumā no sešpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem. Pārsvarā šie jaunieši ir no mednieku ģimenēm.

Ceļā uz mednieka apliecību jāsāk ar apmācības kursu

Mednieku apmācības kārtību, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, eksaminācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz, apmaina un anulē mednieka apliecību, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 567 Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācību un eksamināciju, kā arī medību dokumentu izsniegšanu un anulēšanu. Tie paredz, ka vispirms personai, kura vēlas kļūt par mednieku, jābeidz mednieku apmācības kurss.

Atbilstoši noteikumu 3. punktam “mednieku apmācību var organizēt akreditēta izglītības iestāde, kurai ir tiesības pasniegt mācību kursu medību jomā, vai juridiska persona, kuras statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos un kura Uzņēmumu reģistrā reģistrējusi personu apmācību vai izglītošanu kā darbības virzienu”. Šādus kursus par maksu piedāvā daudzi. Juridisko personu, nevalstisko organizāciju un izglītības iestāžu, kas veic mednieku apmācību, sarakstu var meklēt VMD tīmekļvietnē. Pabeidzot kursu, potenciālais mednieks saņem izziņu par veikto apmācību.

Jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudījumi

Kad pabeigts mednieku apmācības kurss, personai jādodas uz mednieku eksaminācijas komisiju un jākārto teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudījumi. Eksaminācijas komisiju darbību nodrošina VMD.

Mednieka kandidātu teorētisko zināšanu pārbaudes programma

Teorētiskās zināšanas komisija pārbauda rakstiska testa veidā. Ar visiem mednieku eksāmena jautājumiem var iepazīties VMD mājaslapā. Mednieka kandidātiem eksāmena jautājumos ir ietvertas sekojošas tēmas:

• medību jomu regulējošo normatīvo aktu prasības;
• medījamo dzīvnieku bioloģija, anatomija, fizioloģija, uzvedība un slimības;
• medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas un medību saimniecības veidošanas pamatprincipi;
• savvaļas medījamo sugu dzīvnieku postījumu veidošanās un to novēršana;
• medību organizēšana;
• medību veidi un paņēmieni;
• drošības prasības medībās;
• medību šaujamieroči un munīcija, to uzbūve un ballistikas pamatprincipi;
• ieroču apriti regulējošo normatīvo aktu prasības;
• atļautie medību rīki un to selektīva izmantošana;
• medību infrastruktūra un tās veidošana;
• medījuma apstrāde un higiēnas prasības;
• medību suņu šķirnes un to izmantošana medībās;
• medību trofejas un to vērtēšanas pamati.

Teorijas daļā ir 60 jautājumi, uz kuriem jāatbild 90 minūšu laikā.

Nākamo mednieku praktisko iemaņu pārbaudes programma

Praktisko iemaņu pārbaudē ir šaušana ar gludstobra medību šaujamieroci pa kustīgu un/vai stāvošu mērķi, kā arī drošības prasību ievērošana, rīkojoties ar ieroci. Mednieka kandidāts var izvēlēties skrejoša vai lidojoša mērķa veidu, ja to var nodrošināt šautuve un ir atbilstoši laika apstākļi:

• šaušana ar gludstobra medību šaujamieroci pa stāvošu un kustīgu meža cūkas mērķi 35 m distancē, izdarot 4 šāvienus pa stāvošu mērķi un 6 – pa skrejošu mērķi (munīcijā pielieto lodes, mērķis pārvietojas 10 m garā posmā ar ātrumu 4 m/s) – pārbaudījums nokārtots, ja vingrinājumā iegūti vismaz 50 punkti no 100;
• šaušana ar gludstobra medību šaujamieroci pa lidojošiem mērķiem (lidojošiem šķīvīšiem), šaujot ne mazāk kā no piecām šaušanas pozīcijām tā, lai ietvertu šaušanu pa prom, virsū, no labās un no kreisās puses lidojošiem mērķiem (šķīvīšus palaiž no vismaz divām katapultām, munīcijā pielieto skrotis) – pārbaudījums ir nokārtots, ja sašauti vismaz 12 mērķi no 25.

Valsts nodevas apmērs

MK noteikumu Nr. 82 Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām 3. punkts nosaka, ka valsts nodeva:

• par mednieku eksāmenu teorijā ir 28,46 eiro;
• par mednieku eksāmenu šaušanā, neskaitot šautuves, ieroča un munīcijas izmantošanas izmaksas, – 14,23 eiro;
• par mednieka apliecības izsniegšanu – 1,42 eiro.

Mednieku eksāmena pretendentam iesniegums VMD virsmežniecībā jāiesniedz ne vēlāk kā 5 dienas pirms paredzētā eksāmena. Iesniegumam jāpievieno apmācības kursa izziņas kopija, viena fotogrāfija un dokuments, kas apliecina, ka valsts nodeva samaksāta. Savukārt, dodoties uz mednieka eksāmenu, personai līdzi jābūt mednieku apmācības kursa izziņas oriģinālam, kā arī pasei vai personas apliecībai.

Medību kārtība citās valstīs

Saskaņā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ievākto informāciju medību nosacījumi citās valstīs ir dažādi:

• Vācijā – persona no 15 gadiem var kārtot mednieku eksāmenu, no 16 gadiem iegūt jaunā mednieka apliecību un piedalīties medībās kopā ar pieredzējušu mednieku, bet ierocis nevar piederēt un šaut var tikai individuālās medībās, dzinējmedībās ne;
• Beļģijā – medībās var piedalīties tikai no 18 gadiem, nav nekādu izņēmumu;
• Lielbritānijā – no 14 gadu vecuma, iegūstot sertifikātu, var medīt kopā ar pieredzējušu mednieku, kuram ir ieroču atļauja;
• Somijā – mednieka eksāmenu var likt, tiklīdz persona iemācās lasīt, līdz 15 gadu vecumam var medīt ar ieroci tikai kāda uzraudzībā, no 15 līdz 18 gadu vecumam – patstāvīgi ar vecāku izsniegtu atļauju, iegādāties ieročus var no 18 gadiem (pistoles – no 20 gadiem);
• Spānijā – no 14 gadu vecuma var medīt ar bisi, no 16 gadiem – ar karabīni, abos gadījumos pieredzējušas personas, kurai ir ieroču atļauja, uzraudzībā;
• Norvēģijā – no 14 gadu vecuma var medīt mazos medījamos dzīvniekus, no 16 gadiem – arī lielos medījamos dzīvniekus, abos gadījumos pieredzējušas personas uzraudzībā;
• Īrijā – no 14 gadu vecuma, nokārtojot mednieka eksāmenu, var medīt un izmantot ieroci vecāka uzraudzībā;
• Dānijā – no 16 gadu vecuma var nokārtot mednieku eksāmenu un mednieka, kurš vecāks par 18 gadiem, uzraudzībā medīt, no 18 gadiem var medīt patstāvīgi;
• Zviedrijā – mednieka eksāmenu var kārtot jebkurā vecumā, no 15 gadiem kāda uzraudzībā var medīt ar karabīni, no 18 gadiem var medīt patstāvīgi;
• Slovēnijā – mednieka eksāmenu var kārtot no 15 gadiem, ja ir trīs gadu prakse, var medīt patstāvīgi;
• Baltkrievijā – var medīt no 18 gadiem;
• Čehijā – no 16 gadiem pieredzējušas personas uzraudzībā var piedalīties sporta šaušanā, medībās – no 18 gadiem.