Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2020. gada pensiju 2. līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā izmantojams viņa fondētās pensijas kapitāls, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.
FOTO: Freepik
Pensiju sistēmas 2. līmeņa jeb valsts fondētās pensijas kapitālu no 2020. gada būs iespēja atstāt mantojumā vai pievienot konkrēti norādītas personas pensijas kapitālam, ja cilvēks nomirs pirms pensijas vecuma. Mantošanas iespēja būs tad, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks dzīves laikā būs izdarījis izvēli, ko darīt ar viņa fondētās pensijas naudu.
Otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla mantošanas iespēja noteikta ar Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem, kas stājas spēkā trešdien, 7. novembrī. Grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka jaunā kārtība rīcībai ar savu fondētās pensijas kapitālu būs no 2020. gada 1. janvāra. Attiecībā uz tādu personu fondētās pensijas kapitālu, kuras mirušas pirms 2020. gada 1. janvāra, piemēro tiesību normas, kas bija spēkā personas nāves dienā.
Pašreiz pensiju 2. līmeņa kapitālu var izmantot, tikai sasniedzot pensijas vecumu, kad ir arī izvēles iespējas. Viena – pievienot savu 2. līmeņa kapitālu pirmajā līmenī uzkrātajam, un tad pensiju aprēķina no kopējā kapitāla. Otra iespēja ir par uzkrāto 2. līmeņa kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.
Taču, ja cilvēks nomirst līdz pensijas vecuma sasniegšanai un pensijas pieprasīšanai, 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Saskaņā ar grozījumiem likumā no 2020. gada fondēto pensiju shēmas (jeb 2. līmeņa) dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls arī tādā dzīves situācijā, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Proti, varēs izvēlēties – pievienot kapitālu konkrēti norādītās personas 2. līmeņa pensijas kapitālam vai atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu izvēli varēs mainīt.
Savukārt, ja 2. līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, ko darīt ar viņa uzkrāto kapitālu, to ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Arī turpmāk likums paredz fondētās pensijas kapitālu ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem.
Uzkrājumu varēs mantot arī tad, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona būs mirusi pirms viņa nāves.
Likumā ir noteikts minimālais fondētās pensijas kapitāls, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu. Tas būs 35 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (pašreiz pabalsts ir 64,03 eiro mēnesī). Šāds risinājums noteikts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums, norādīts Saeimas Preses dienesta informācijā.
Mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.
Likuma grozījumos paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. jūlijam izvērtēs pašreizējo valsts fondētās pensijas kapitāla izmaksas (izmantošanas) tiesisko regulējumu un praksi attiecībā uz personām, kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, un iesniegs Saeimai par to ziņojumu, kā arī, ja nepieciešams, sagatavos un iesniegs Saeimai grozījumus šajā likumā, likumā “Par valsts pensijām” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu valsts pensiju 2. līmenī sociālās iemaksas ir daļa no faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai. Pašreiz tajā katram dalībniekam uzkrājas 6% no iemaksu objekta (algas).
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, šā gada 1. oktobrī valsts fondēto pensiju shēmā reģistrēti 1 277 998 dalībnieki, vidējais vecums – 41,54 gadi.
