Mazina neskaidrības vairākos būvnormatīva punktos

Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” būvspeciālistiem būs mazāk neskaidrību par attiecīgajām būvnormatīva punktos iekļautajām prasībām. Turpmāk tie atvieglos un ļaus ietaupīt laiku projektēšanā, kā arī būvniecības ierosinātājiem ļaus izvairīties no nesamērīga vai nepamatota sloga.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka izmaiņas var ietekmēt jebkuru personu, kura ierosinās un veiks jaunas būves būvniecību, esošās būves atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī institūcijas, kuras iesaistītas būvniecības procesā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un būvniecības nozarē strādājošos būvprojekta izstrādātājus.

Līdz šim būvnormatīvs noteica tikai ugunsslodzes sadalījumu pēc tās pakāpes. Grozījumu anotācijā skaidrots, ka visos gadījumos tā bija jāaprēķina, kas dažkārt radīja zināmas grūtības attiecīgu parametru sameklēšanai un tās pareizības pamatošanai. Lai atvieglotu ugunsdrošības prasību piemērošanu saistībā ar ugunsslodzes noteikšanu, turpmāk ugunsslodzes grupu pieņems “pēc noklusējuma”, ņemot vērā minēto sadalījumu. Nepieciešamības gadījumā ugunsslodzes grupu var noteikt, veicot ugunsslodzes aprēķinu. Kā norādīts anotācijā, ieviešot šo regulējumu, būtiski samazināsies kā administratīvā, tā arī finansiālā slodze, kā arī būs iespēja izvairīties no nepamatotas ugunsslodzes samazināšanas, proti, nepamatoti samazināt ugunsdrošības prasības.

Tāpat būvnormatīvā ir pārskatīti un precizēti būvju lietošanas veidi. Piemēram, izveidots jauns būves un telpu lietošanas veids – lauksaimniecībai paredzētas būves un telpas. Līdz šim šāda veida būves un telpas bija iekļautas ražošanas būves un telpas lietošanas veidā, kas uzlika būvniecības ierosinātājiem nesamērīgu un nepamatotu slogu.

Papildus grozījumi paredz šādas izmaiņas:

• būves pārbūves un atjaunošanas gadījumā atļauts saglabāt gan esošās atstarpes starp būvēm, gan esošās atstarpes līdz blakus esošo zemes vienību robežām;
• kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas turpmāk būs jāveido arī dienesta viesnīcu, hoteļu un moteļu numuri (tāpat kā viesnīcām, sociālās aprūpes centru un pansionātu telpām, kas paredzētas pacientu diennakts izmitināšanai);
• noteikta ūdens smidzināšanas intensitāte automātiskajiem ugunsdzēsības aizsegiem, kas aizsargā dubultās ārsienas;
• noteikta minimālā slodze, kura jāiztur jumta nožogojumam, stienim (trosei) un to stiprinājumiem, lai nodrošinātu atbilstošu drošību darbiem uz jumta;
• ņemot vērā VI lietošanas veida būvju ekspluatācijas īpatnības, kurās atrodas liels degtspējīgo materiālu daudzums, noteikts, ka evakuācijas ceļi nedrīkst vest caur telpām, kuru mainīgā ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m²;
• telpās, kurās noris publiski pasākumi, lai nepieļautu tādu būvizstrādājumu pielietošanu, kas var strauji degt un ātri radīt vispārēju uzliesmošanu un kuriem praktiski dūmu izdalīšanās apmērs nav ierobežots, iekšējā apdarē atļauts izmantot būvizstrādājumus, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0;
• ugunsdrošības prasības attiecināmas uz jebkurām kāpnēm un kāpņu telpām, kas atrodas būvē, nevis tikai uz kāpnēm un kāpņu telpām, kas paredzētas cilvēku evakuācijai;
• evakuācijas avārijapgaisme jānodrošina arī telpās, kurās atrodas ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu kontroles un vadības iekārtas.

Ar visām veiktajām izmaiņām aicinām iepazīties šeit.