Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Lai neveidotos nodokļa parāds, kad gada griezumā nodoklis ieturēts mazākā apmērā, nekā likums prasa, ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” būs noteikts, ka nodokļu maksātājs pats varēs algas nodokļa grāmatiņā norādīt augstāku likmi un atteikties no ikmēneša prognozētā neapliekamā minimuma piemērošanas.
Saeima ceturtdien, 31. maijā, galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai mazinātu iespēju veidoties nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma un progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.
No 2018. gada ienākuma gūšanas vietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Šo informāciju VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), paziņo darba devējam līdz 1. janvārim un līdz 1. augustam. Tā ir katram nodokļu maksātājam aprēķināta ar nodokli neapliekamā ienākumu daļa, ņemot vērā viņa iepriekšējos ienākumus. Algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo minimumu gada laikā piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro. Ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazinās, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tā nav vispār.
Savukārt gada diferencēto neapliekamo minimumu (kas atkarīgs no nodokļa maksātāja gada ienākumu apmēra) piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Gadījumos, kad nodokļa maksātāja ienākumi bijuši mainīgi, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums var atšķirties no aprēķinātā diferencētā neapliekamā minimuma, un daļai nodokļa maksātāju var rasties pienākums piemaksāt nodokli. Grozījumu anotācijā norādīts: Lai šāds pienākums rastos iespējami mazākam personu lokam, ir jārada iespējas, lai maksātājs, ja tas pats sev prognozē salīdzinoši lielus gada ienākumus, jau taksācijas gada laikā varētu atteikties no 20% nodokļa likmes vai VID prognozētā diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas, savukārt VID, ja tā rīcībā ir šāda informācija, varētu rīkoties proaktīvi – vairs nepiemērot VID prognozēto neapliekamo minimumu.
Neapliekamo ienākumu daļu aprēķina pēc Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai iestrādātajām formulām.
Likuma 30. pants papildināts ar nosacījumu, ka nodokļa maksātājam pašam būs iespēja algas nodokļa grāmatiņā (tā ir elektroniskā formā, atrodas EDS) izdarīt atzīmi par to, ka viņam nav jāpiemēro VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Piemēram, nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, jo strādā vairākās darbavietās ar labu algu, saņem autoratlīdzību. Ja būs šāda atzīme, darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un līdz ar to neveidosies nodokļa parāds par gadam piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.
Savukārt 12. pantā ar grozījumiem noteikts: ja nodokļu administrācijas rīcībā būs informācija, ka nodokļa maksātāja ienākumi gada laikā jau pārsnieguši diferencēto neapliekamo minimumu [šogad 12 tūkstoši eiro gadā], tad VID triju darba dienu laikā informēs ienākuma izmaksātāju par to, ka, sākot ar nākamo dienu pēc ieraksta veikšanas, līdz taksācijas gada 31. decembrim VID iepriekš prognozētais mēneša neapliekamais minimums nav piemērojams.
Vispārējā gadījumā ienākuma izmaksātājs, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro 20% likmi ienākumam līdz 1667 eiro mēnesī.
Likuma 15. pants papildināts ar iespēju nodokļu maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt arī to, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis 20%, bet gan 23% likme. Tiesa, saskaņā ar likumu tas ir iespējams arī pašreiz, taču nodokļa maksātājam ir jāsniedz ienākumu izmaksātājam rakstveida iesniegums.
Grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji šādas izmaiņas savā algas nodokļa grāmatiņā varēs izdarīt, sākot ar oktobri.
