Noziedzīgā nodarījumā cietušo tiesības noder zināt katram

Latvijas likumdevējs ir paredzējis noziedzīgā nodarījumā cietušajam noteiktas tiesības, kā arī iespēju pretendēt uz valsts atbalstu, tai skaitā kompensāciju brīdī, kad ir noteikts cietušā statuss. Tomēr praksē cietušie savas tiesības un atbalsta iespējas aktīvi neizmanto, tāpēc par tām nepieciešams plašāks skaidrojums, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

"Viena no problēmām ir tā, ka ļoti bieži persona nemaz neapzinās, ka tā varētu tikt atzīta par cietušo ne tikai fizisku pāridarījumu un nopietnu noziegumu rezultātā, bet arī citās dzīves situācijās. Vardarbība ģimenē, mājokļa apzagšana, laupīšana, vardarbība internetā, vajāšana, satiksmes negadījumi, krāpšana, neuzmanīga rīcība ar personas datiem, autortiesību pārkāpumi – visos gadījumos otrā pusē ir kāds cietušais," skaidro zvērināts advokāts.

"Tāpēc katram cilvēkam ir būtiski zināt savas galvenās tiesības kā cietušajam, lai, nonākot situācijā, no kurām neviens nav pilnībā pasargāts, spētu tās pilnvērtīgi izmantot," uzsver LZAK priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

10 svarīgākās cietušā tiesības

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir apkopojusi desmit svarīgākās cietušā tiesības, kas būtu jāzina katram:

1.      Lietot valodu, kuru prot.

"Nebaidieties no valodas barjeras," uzsver zvērināts advokāts J. Rozenbergs. Cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot. Ja cietušais nesaprot vai nerunā valodā, kuru lieto izmeklētājs vai prokurors, viņam ir tiesības saņemt bezmaksas tulka palīdzību. "Kļūdains ir pieņēmums, ka, vēršoties policijā, iesniegums obligāti jāraksta latviešu valodā. Vajadzības gadījumā policijas pienākums ir sniegtās ziņas pierakstīt, sagatavot protokolu parakstīšanai ar tulka klātbūtni," skaidro zvērināts advokāts.

Likumā noteiktos gadījumos un apmērā cietušajam ir tiesības saņemt dokumenta tulkojumu arī rakstiski. Ja konkrētajā gadījumā likums neparedz izsniegt rakstisku tulkojumu, dokumenta saturs cietušajam jāizklāsta mutvārdos.

2.      Neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.

Cietušajam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem. Cietušā tuvinieki Kriminālprocesa likuma izpratnē ir saderinātais, laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, personas, ar kuru dzīvo kopā un ir kopīga saimniecība.

3.      Izlīgt.

Cietušajam ir tiesības izlīgt ar personu, kura radījusi kaitējumu, jebkurā no procesa stadijām. Izlīgumu var īstenot tikai ar cietušā piekrišanu. Izlīguma gadījumā ir svarīgi noskaidrot informāciju par izlīguma īstenošanas kārtību un sekām. Tāpēc izlīgums parasti tiek panākts ar abu pušu (cietušā un pāri darītāja) advokātu palīdzību. Likumā noteiktos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

4.      Uzaicināt advokātu.

Cietušajam ir tiesības uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai, apmaksājot tā pakalpojumus.

"Advokāts var cietušajam palīdzēt divos veidos. Pirmais – cietušais var pats kriminālprocesā ņemt aktīvu dalību. Advokāts līdzdarbojas kā padomdevējs, kas palīdz saprast kriminālprocesā notiekošo un sniedz juridisko palīdzību. Otrs – ja cietušajam nav vēlēšanās piedalīties, cietušais var pilnvarot advokātu pārstāvēt savas intereses, jau sākot ar brīdi, kad nepieciešams panākt cietušā statusa piešķiršanu. Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās. Tādā gadījumā cietušajam pašam ir tikai jāsniedz liecības," skaidro J. Rozenbergs.

5.      Iesniegt pieteikumu apdraudējuma gadījumā.

Ja saistībā ar vēršanos policijā un kriminālprocesa virzību pastāv apdraudējums cietušajam vai cietušā tuvinieku vai mantas drošībai, cietušajam ir tiesības lūgt procesa virzītājam nodrošināt aizsardzību ar attiecīgiem pasākumiem apdraudējuma novēršanai.

6.      Iesniegt pieteikumu procesuālo izdevumu atlīdzināšanai.

Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu no personas, kas kriminālprocesā atzīta par vainīgu. Procesuālie izdevumi ir, piemēram:

• ceļa izdevumi, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdi un atgriešanos dzīvesvietā;
• naktsmītnes izmaksas, ja procesa dēļ cietušais ir spiests pavadīt ilgāku laiku ārpus dzīvesvietas;
• vidējā darba samaksa par laiku, kurā cietušais neveica savu darbu saistībā ar piedalīšanos procesā.

"Tiesu praksē ir pieņemts, ja apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu, cietušais var lūgt piedzīt arī izdevumus par advokāta algošanu. Protams, tiesa vērtē izdevumu samērīgumu," uzsver zvērināts advokāts J. Rozenbergs. Tāpēc ir svarīgi saglabāt visus maksājumu uzdevumus par saņemto juridisko palīdzību.

7.      Iesniegt sūdzību.

Cietušajam ir tiesības iesniegt sūdzību par procesuālu lēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību. "Cietušajam ir tiesības ieņemt aktīvu pozīciju un sekot līdzi, vai izmeklēšana notiek pietiekami aktīvi, pareizā virzienā, lai panāktu iespējami ātru un efektīvu procesa virzību," norāda J. Rozenbergs.

8.      Saņemt kontaktinformāciju.

Cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par kriminālprocesa virzību, kas noteiktajā brīdī ir procesa virzītājs, kā arī kontaktinformāciju saziņai par konkrēto lietu.

9.      Saņemt informāciju par atbalstu.

Cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību. Ja ir nepieciešamas, piemēram, speciālas zāles vai medicīniskas ierīces, cietušajam par to ir jāinformē izmeklēšanas iestādes darbinieks.

10.  Saņemt informāciju par kompensācijas iespējām.

Cietušajam, ņemot vērā morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, ir tiesības pieteikt kaitējuma apmēru un izmantot tiesības morālās un mantiskās kompensācijas gūšanai. Cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem. Šo informāciju var lūgt izskaidrot izmeklēšanas iestādes darbiniekiem. Informāciju par valsts kompensāciju sniedz Juridiskās palīdzības administrācija.

Cietušā statuss netiek piešķirts automātiski

"Lai baudītu augstākminētās un citas tiesības, galvenais priekšnoteikums ir cietušās personas statusa iegūšana," uzsver J. Rozenbergs. Statusu var piešķirt tikai ar cietušās personas piekrišanu. Taču ar piekrišanu vien dažkārt ir par maz un nākas pacīnīties, lai vispār tiktu uzsākts process un cietušajai personai piešķirts procesuālais statuss, kas paredz noteiktu tiesību klāstu.

"Izplatīts ir maldīgs priekšstats, ka noziedzīgas rīcības rezultātā persona, kurai nodarīts kaitējums, tiek automātiski atzīta par cietušo," secina zvērināts advokāts. "Nereti gadās, ka personai neizdodas policijai saprotami un pietiekami atklāti izklāstīt, kas ir noticis, un procesa virzītājs nesaskata personā cietušo. Tādēļ savu tiesību aizsardzībai, kļūstot par noziedzīga nodarījuma upuri, ir vērts meklēt advokāta padomu, kas uz lietas apstākļiem raudzīsies bez emocijām, no likuma viedokļa," pieredzē dalās G. Kaminska.

"Ne vienmēr tas nozīmē, ka advokāts būs jāalgo visu procesa laiku. Taču sākotnēja konsultācija, kā rīkoties, kam pievērst uzmanību, var palīdzēt efektīvāk risināt problēmsituācijas. "Nepārzinot tiesību aizsardzības un atbalsta iespējas, kā arī priekšnoteikumus tam, lai persona tiktu atzīta par cietušo, var tikt kavēta palīdzības saņemšana, kad tā nekavējoties nepieciešama. Bieži vien no savlaicīgas reaģēšanas noteiktos apstākļos būs atkarīgs, cik efektīvi būs iespējams aizstāvēt cietušā tiesības," uzsver J. Rozenbergs. "Dažkārt pusstundas konsultācija var palīdzēt problēmai rast ātru risinājumu, kas citādi varētu samilzt un kļūt par smagu nastu uz vairākiem gadiem," secina G. Kaminska.

Atbalsta tālrunis cietušajiem 116006

Kopš 2016. gada noziedzīgajos nodarījumos cietušo un viņu tuvinieku psiholoģiskam un informatīvam atbalstam darbojas bezmaksas atbalsta tālrunis 116006.

Zvanot uz šo tālruni, katru dienu no 7.00 līdz 22.00 pēc atbalsta var vērsties noziedzīgā nodarījumā cietušie, cietušā tuvinieki, negadījuma aculiecinieki, kā arī noziegumā iesaistītās personas. Plašāka informācija apkopota interneta vietnē www.cietusajiem.lv.

"Tālruņa darbību nodrošina biedrība "Skalbes". Pagājušajā gadā sniegta 1661 konsultācija," informēja Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Iveta Laicāne.

Cietušie savas tiesības neizmanto

Lai gan cietušo atbalstam pastāv dažādi palīdzības mehānismi, lielākā daļa personu, kuras ieguvušas cietušā procesuālo statusu, neizmanto iespēju pieprasīt nodarītā kaitējuma kompensāciju.

Juridiskās palīdzības administrācijas veiktā aptauja "Par valsts kompensācijas cietušajiem pieejamību un pakalpojuma saņemšanas efektivitāti" 2017. gadā liecina, ka pagājušajā gadā tikai 38% no noziedzīgajos nodarījumos cietušajiem pieprasījuši kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā vai civilprocesā. "Tikai 39% saņēma medicīnisko, psiholoģisko vai cita veida palīdzību," norādīja I. Laicāne.

Arī analizējot bezmaksas informatīvā atbalsta tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" sniegto konsultāciju virzienus, iezīmējas sabiedrības izpratnes trūkums par atbalsta pakalpojumiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Visbiežāk iedzīvotāji pēc palīdzības vēršas vardarbības gadījumos (74% no konsultāciju apjoma), seko huligānisms (7%), ceļu satiksmes negadījumi (3%), krāpšana (2%), zādzības (1%).