AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
26. februārī, 2018
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Drošība
1
1

Kā darbojas Iekšējās drošības birojs?

Iekšējās drošības birojs pagājušajā gadā visvairāk iesniegumu saņēma saistībā ar vardarbības pielietošanu. Tajos pārsvarā bija sūdzības par Valsts policijas nodarbināto iespējamu pretlikumīgu rīcību. LV portāls skaidro, kas ir Iekšējās drošības birojs, kas ir tā kompetencē un kādi ir pirmstiesas izmeklēšanas rezultatīvie rādītāji 2017. gadā.

īsumā
  • Pēc tiesiskā statusa Iekšējās drošības birojs (IDB) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts.
  • IDB atklāj, izmeklē un novērš noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījušas IeM padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki (izņemot Drošības policijā nodarbinātās personas), Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, pildot dienesta pienākumus ieslodzījuma vietās, ja tie saistīti ar vardarbību, kā arī ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, ja tie saistīti ar vardarbību.
  • Ja iesniegumā būs norādīta pēc iespējas precīzāka informācija par novēroto iespējamo noziedzīgo nodarījumu, IDB būs vieglāk un ātrāk to izskatīt.
  • IDB 2017. gada darbības rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir uzlabojušies.
  • Visbiežāk Iekšējās drošības biroja redzeslokā nonāk noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību.
  • Pērn 71% gadījumu uzsāktie kriminālprocesi ir pret Valsts policijas nodarbinātajiem.

Iekšējās drošības biroju (IDB) sākotnēji 2003. gadā izveidoja Valsts policijā (VP), un tā pamatuzdevums bija atklāt un novērst tikai VP darbinieku likumpārkāpumus. 2015. gada 1. novembrī sāka darboties pilnībā no jauna izveidota valsts pārvaldes iestāde ar tādu pašu nosaukumu, paplašinot biroja atbildības jomas.

Tagad IDB uzdevums ir izmeklēt ne tikai VP, bet arī pārējo Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus.

Kas ir Iekšējās drošības birojs?

Pēc tiesiskā statusa IDB ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts. Savukārt tā tiesisko pamatu regulē Latvijas Republikas Satversme, Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, Iekšējās drošības biroja likums, kā arī citi normatīvie akti.

Saskaņā ar Iekšējās drošības likuma 1. pantu tā "mērķis ir nodrošināt tiesiskumu un objektivitāti tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu un darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, izmeklēšanā un novēršanā, lai veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei".

Kāda ir Iekšējās drošības biroja kompetence?

IDB priekšnieka palīdze Diāna Petersa skaidro, ka "birojs atklāj, izmeklē un novērš noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījušas IeM padotībā esošo iestāžu amatpersonas un darbinieki (izņemot Drošības policijā nodarbinātās personas), Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, pildot dienesta pienākumus ieslodzījuma vietās, ja tie saistīti ar vardarbību, kā arī ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki, pildot dienesta pienākumus, ja tie saistīti ar vardarbību".

Savukārt IDB kompetencē nav vērtēt:

  • pieņemto lēmumu pamatotību pirmstiesas procesā;
  • civiltiesiskos strīdus;
  • ētikas normu un disciplīnas pārkāpumus;
  • tiesas lēmumus un spriedumus;
  • piemērotā administratīvā soda likumību un pamatotību.

Kas kontrolē Drošības policiju?

Drošības policija (DP), atbildot uz jautājumu, kāpēc IDB neizmeklē tās nodarbināto personu iespējamus noziedzīgus nodarījumus, informē, ka DP ir vienīgā valsts drošības iestāde Latvijā, kurai cita starpā ir tiesības veikt arī pirmstiesas izmeklēšanu: "DP saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu un Kriminālprocesa likumu ir tiesīga izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā, kā arī valsts drošības iestādēs izdarītus noziedzīgus nodarījumus."

Līdz ar to DP ir tiesīga izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kurus tai uzdevis izmeklēt ģenerālprokurors, kas nozīmē, ka DP ir kompetentā iestāde izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti DP, kā arī abās pārējās valsts drošības iestādēs – Militārajā izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD) un Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

"DP kā valsts drošības iestādes darbības uzraudzību un DP operatīvās un pretizlūkošanas pasākumu likumības kontroli saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori," skaidro DP, papildus norādot, ka parlamentāro kontroli pār valsts drošības iestādēm īsteno Saeimas Nacionālās drošības komisija, kā arī Operatīvās darbības likumā noteiktos gadījumos kontroli veic Augstākā tiesa.

Kādos gadījumos var ziņot?

IDB var ziņot divos gadījumos:

  • ja persona ir saskārusies ar noziedzīgiem nodarījumiem no Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, IeM Informācijas centra, IeM Veselības un sporta centra, kā arī IeM poliklīnikas darbinieku un amatpersonu puses;
  • ja persona ir saskārusies ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, ko, pildot dienesta pienākumus, izdarījušas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm vai Ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki.

Gadījumos, ja iedzīvotāju saņemtie iesniegumi par iepriekš minēto iestāžu amatpersonām un darbiniekiem nav IDB kompetencē, birojs tos tāpat izvērtē un nosūta atbildīgajām iestādēm pēc piekritības.

Kas jānorāda iesniegumā?

Ja iesniegumā būs norādīta pēc iespējas precīzāka informācija par novēroto iespējamo noziedzīgo nodarījumu, IDB būs vieglāk un ātrāk to izskatīt. Tādēļ birojs lūdz norādīt sekojošo:

  • notikuma apstākļus;
  • iesaistītās amatpersonas vai darbinieka vārdu, uzvārdu, darbavietu;
  • kādā veidā ir aizskartas cilvēka tiesības;
  • pierādījumus, kas norāda uz iesaistītās amatpersonas vai darbinieka vainu;
  • savu vārdu, uzvārdu, adresi un kontakttālruni;
  • informāciju par lieciniekiem – vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju.

Jāvērš uzmanība, ka saskaņā ar Iesniegumu likuma 7. pantu ir vairāki gadījumi, kad iestādei ir tiesības atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, piemēram, ja tajā nav norādīts iesnieguma iesniedzēja vārds, uzvārds un adrese (juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese), ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs, ja iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams u. c.

Nodot iesniegumu IDB var vairākos veidos:

  • personīgi apmeklējot IDB;
  • rakstiski, nosūtot pa pastu;
  • elektroniski, sagatavojot iesniegumu portālā www.latvija.lv;
  • zvanot uz IDB uzticības tālruni 67209055 steidzamos gadījumos:
    • noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai uzreiz pēc tā;
    • ja kavēšanās rezultātā var zaudēt pierādījumus;
    • ja persona vēlas palikt anonīma.

Rādītāji ir uzlabojušies

IDB 2017. gada darbības rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir uzlabojušies. Izskatīšanai saņemto iesniegumu skaits ir palielinājies par 10%, proti, 2017. gadā birojs saņēma gandrīz 1000 iesniegumus.

"Pērn pirmstiesas izmeklēšanu veica 188 kriminālprocesos, no kuriem 76 kriminālprocesi ir uzsākti IDB (par 10% vairāk nekā 2016. gadā), 41 kriminālprocess ir saņemts no citām iestādēm izmeklēšanas turpināšanai, savukārt 71 kriminālprocesā ir turpināta izmeklēšana no iepriekšējiem gadiem," informē D. Petersa.

Tāpat par 67% ir pieaudzis kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits (2017. gadā tie bija 40 kriminālprocesi pret 57 personām). Kā stāsta D. Petersa, tas ir skaidrojams ar izmeklētā noziedzīgā nodarījuma specifiku, kas saistīta ar atšķirīgu laika resursu patērēšanu un nodarījuma pierādīšanas sarežģītību: "Kopš IDB darbības uzsākšanas ir pagājis nedaudz vairāk par diviem gadiem, šajā laikā ir aizpildītas vakantās amata vietas, uzlabojusies gan iekšējā, gan ārējā sadarbība ar citām iestādēm, kā rezultātā palielinājusies izmeklēšanas efektivitāte."

Visbiežāk noziedzīgie nodarījumi saistīti ar vardarbību

Atbilstoši IDB sniegtajiem statistikas datiem biroja redzeslokā nonāk sekojoši noziedzīgi nodarījumi:

  • vardarbība vai tās piedraudējums – 29% gadījumu;
  • noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu – 15% gadījumu;
  • noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā – 10% gadījumu;
  • korupcija – 7% gadījumu;
  • neizpaužamu ziņu izpaušana – 5% gadījumu;
  • apzināti nepatiess ziņojums – 4% gadījumu;
  • dienesta viltojums – 3% gadījumu;
  • dienesta pilnvaru pārsniegšana – 2% gadījumu;
  • bezdarbība – 2% gadījumu;
  • citi noziedzīgi nodarījumi – 23% gadījumu.

"Visbiežāk Iekšējās drošības biroja redzeslokā nonāk noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību, proti, 2017. gadā 29% no visiem uzsāktajiem un saņemtajiem kriminālprocesiem un 42% no IDB saņemtajiem iesniegumiem ir par iespējamu vardarbības pielietošanu no amatpersonu puses," skaidro D. Petersa.

Tāpat minētie statistikas dati liecina, ka pērn 71% gadījumu uzsāktie kriminālprocesi ir pret Valsts policijas nodarbinātajiem.

Šī gada prioritātes

"2018. gadā izvirzītās prioritātes saistītas ar pasākumiem IDB efektivitātes veicināšanai, proti, ar amatpersonu kvalifikācijas celšanu un normatīvā regulējuma pilnveides iniciēšanu," stāsta D. Petersa, norādot, ka ir plānots arī organizēt izglītojošus pasākumus ar mērķi skaidrot IDB kompetenci un konstatētos problēmjautājumus saistībā ar tiesisku dienesta pienākumu izpildi.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS